Putnu barošana ziemas spelgonī nav nepieciešama. Tā vairāk ir cilvēku priekam — bauda acīm, nevis putnu glābšana. Putnus barojot, var novērot dažādu sugu zīlītes un dzeņus, arī zaļžubītes, svilpjus, kā arī sīļus, dižknābjus, stērstes un pat viesus no ziemeļu taigas —
zīdastes un ķeģus, kā arī citus.
Var sākt rudenī
Līdz ar aukstumu dabā samazinās putniem atrodamā barība, tomēr arī šādos apstākļos tie paši spēj atrast sev vajadzīgās barības daudzumu, tāpēc tos barot ziemā nav nepieciešams — uzsver putnu pazinējs Kaspars Funts. Tomēr gan Latvijā, gan citur pasaulē putnu barošana ziemā ir cilvēku iecienīta nodarbe, un, ja to dara pareizi un atbildīgi, tas putniem atvieglo barības sameklēšanu. Ja ir vēlme, putnus barot var sākt rudenī, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem vai uzsnidzis sniegs — norāda putnu vērotājs. “Ja putnus iesāk barot, tad tas jādara līdz pavasarim, kad gaisa temperatūra ir zemāka par 0 grādiem ne tikai dienās, bet arī naktīs, un kad ir nokususi sniega sega. Barotavā vienmēr — katru dienu — jābūt barībai. Nedrīkst nepabarot pat vienu reizi. Ja putnus barot ziemā pēkšņi pārtrauks, barotavai piesaistītie putni laiku, ko vajadzētu izmantot barības meklēšanai citur, pavadīs pie barotavas, gaidot barību, kamēr tā tur parādīsies. Tā gaidot, putni nepagūs uzņemt nepieciešamo barības daudzumu, pienāks nakts, un barotavai piesaistītie putni ies bojā nosalstot, jo bez nepieciešamā enerģijas daudzuma nespēs pārciest aukstumu. Barība, ko dod putniem, nedrīkst būt sālīta un ar garšvielām,” nosacījumus, kas jāievēro, barojot lidoņus, uzskaita K. Funts. Nav vēlams barot ūdensputnus — pīles un gulbjus, jo tie var kļūt atkarīgi no barošanas un palikt uz vietas arī tad, kad ūdenstilpe aizsalst. Tie var iesalt un iet bojā.
Kā barot?
Barībai, ko dod putniem, jāatbilst viņu dabiskajai barībai. Barotava jāpiepilda agri rītā līdz ar gaismas aušanu, kad pēc garajām un aukstajām naktīm putni sāk aktīvi meklēt pārtiku. K. Funts stāsta, ka laba un enerģijas bagāta putnu barība ir tauki — svaigs, nesālīts speķis bez garšvielām patiks zīlītēm, dzeņiem un dzilnīšiem, protams, to nesmādēs arī sīļi.
Ar saulespuķu sēklām, auzu pārslām, grūbām, prosu, putraimiem, zemesriekstiem, linsēklām, barības graudiem, nezāļu sēklām labprāt cienāsies zaļžubītes, dzeltenās stērstes, svilpji, ķivuļi, ķeģi un arī zīlītes. K. Funts iesaka sausajai graudveida barībai pievienot eļļu, lai tā ir barojošāka.
Putnus var barot arī ar vārītām pupām un zirņiem, maizi. Maizes gabalus vēlams izmērcēt saulespuķu eļļā. Savukārt āboli garšos melnajiem meža strazdiem, dižknābjiem, svilpjiem un zīdastēm.
Kāda ir labākā barotava?
Ierīkojot barotavu, jāņem vērā, ka to izmantos arī lielāki putni — pelēkās vārnas, sīļi, kovārņi, baloži, žagatas, kas barību ātri vien notiesās, tāpēc tās var pietrūkt mazākiem putniem, piemēram, zīlītēm, zaļžubītēm un svilpjiem. Tāpēc, veidojot putnu barotavu, jāpadomā, lai pie tās ērti varētu piekļūt mazie putni, bet lielajiem piekļūšana barotavai būtu apgrūtināta.
K. Funts norāda, ka visvienkāršākais veids, kā barot putnus, ir stingrā stieplē koka zaros iekārt speķa ādu vai gabalu. Zīlītes un dzeņi ar nagiem ieķersies ādā, un barošanās nesagādās nekādas grūtības. Eļļā vai margarīnā samērcētās baltmaizes šķēles var uzdurt uz zara, savukārt kausētos taukus var uzziest uz raupjas virsmas — koka mizas vai žoga dēļa. Tāpat putnus var barot nomaļā vietā, aizvējā izkaisot barību uz zemes, tikai tad ar kādu plātni jāpiesedz, lai neapsnieg vai vējš to neaizpūš. Jārēķinās, ka šāda mielasta pasniegšana pievilinās arī lielos lidoņus, piemēram, vārnas, kovārņus un baložus. Mazos lidoņus ērti barot klasiskajās barotavās ar jumtiņu, kas pasargās barību arī no sniega un lietus. Putniem patīk tīrība, no barotavas regulāri jāizvāc putnu mēsli. Un pēc barošanas papildināšanas vai iztīrīšanas pašam rūpīgi jānomazgā rokas.
“Pavisam vienkāršs veids barotavas pagatavošanai ir konservu kārbas iesiešana stieplēs koka zarā ar atvērumu uz leju. Pirms iekāršanas traukā samaisa kausētos cūku taukus ar auzu pārslām, tilpuma ziņā ņemot apmēram 2/3 kausēto cūku tauku un 1/3 auzu pārslu. Aukstā laikā maisījums ātri sastings un stingri turēsies kārbā. Zīlītes, dzeņi un dzilnīši turēsies pie kārbas malām un barosies, turklāt cienasts neapsnigs,” stāsta K. Funts. Viņa emuārā “Funts rosās” iespējams atrast arī praktiskos padomus par to, kā šādu barotavu pagatavot. ◆
