Kas to būtu domājis, ka piemeklēs tāda dabas stihija! Mans mandarīnkoks taču nosala. Vecais runcis visu laiku dzīvoja istabā, bet, kā sākās sals, tā līdz galam atvēra vaļā lodžijas durvis. Vēdinātājs atradies! Tagad nevaru saprast, aizlīmēt tos logus vai nē? Un ko darīt ar lodžijas durvīm? Meklēt meistaru, lai sataisa rokturīšus, vai aizstumt krēslu priekšā?
Ne valdībā kārtība, ne dabā. Un tāpat arī veselības aprūpe! Kam lai sūdzas? Tā biju sapriecājusies, ka medicīnai tagad piešķirti lieki 20 miljoni, domāju, nu tik tagad iešu ārstēties par kvotām. Jau šonedēļ aizskrēju uz poliklīniku. Gribēju pierakstīties pie viena kārtīga speciālista, lai taču man tos kaulus saliek vietā. Kas tev deva? Man saka — pienāciet februārī, tad sāksies pieraksts. Domāju, netēlošu ubadzi, iešu tūlīt, par maksu. Tur viss notiek pēc principa — labs nāk ar gaidīšanu! Tikšu tikai janvāra beigās, nu nekas — izturēšu, neceriet, ka nolikšu karoti! Varbūt vēl kādu vainu līdz tam dabūšu klāt! Uzzināju, ka turpmāk celsies mūsu vērtība — tagad pie speciālista par vizīti 17 eiro vietā maksāsim 20. Cik labi, ka palielināja algu! Sanāks vizītei.
Izabella
