Vecgada vakarā uz maltītes galda jāliek deviņi ēdieni, tad nākamais gads būs bagāts un izdevies. Nereti saimnieces galdā ceļ arī vienu no latviešu tradicionālajiem šī gadalaika ēdieniem — asinsdesu jeb putraimdesu.
Iespējams, ka tradīcija gatavot putraimdesas tieši šajā mēnesī radusies tā iemesla dēļ, ka, gadu miju gaidot, mūsu senčiem neiztrūkstošas bija cūku bēres, kur tad arī varēja iegūt galvenās sastāvdaļas šī ēdiena pagatavošanai.
Sarunās ar lauku ļaudīm esmu pārliecinājusies, ka, lai arī daudzas saimnieces zina recepti un viņām ir visas iespējas desas pagatavot, viņas tomēr labāk ķēpāšanās vietā izvēlas aiziet līdz veikalam un nopirkt putraimdesu tur. Tomēr pirkums vienmēr būs kā loterija, jo ikvienam no mums ir atšķirīgas garšas kārpiņas — pat tik parasta garšviela kā sāls var ēdienu gan uzlabot, gan, tieši pretēji, sabojāt.
Jau kuro reizi nopērkot veikalā nebaudāmas — vai nu pārsālītas, vai pārmēru ar miltiem papildinātas, vai atrodot tajās kādus neizprotamus subproduktu gabaliņus —, nonācu pie secinājuma — kritizēt ir viegli, jāmēģina pašai pagatavot. Pēdējo impulsu mana apņēmība saņēma Ziemassvētku tirdziņā, kur pie apetīti rosinošu desu kaudzītes izlasīju cenu — pieci eiro par kilogramu.
“Nevar būt!” tā bija pirmā doma, ātri aprēķinot iespējamo sastāvdaļu cenas. Kad biju beigusi eksperimentu, manas aizdomas apstiprinājās. Nerēķinot gatavotāja darbu, kā arī tirgus vietas cenu, braucienu līdz tirgum un pārdevēja darbu, manā virtuvē tapušās desas kilograms maksāja tieši vienu eiro.
Pirms septiņiem gadiem, kad viens no mūsu novadu mēriem strādāja Saeimā, viņš likuma veidošanas procesā kāpa tribīnē un citēja Bismarka teicienu, ka tautai nav jāzina, kā taisa desas un politiku. Par politiku šoreiz neizteikšos, bet, gatavojot putraimdesas, saimniecei tiešām vajadzētu pa virtuvi “burties” vienai, lai būtu droša, ka pagatavoto maltīti baudīs visi, kas pulcēsies pie pusdienu galda. Lai gatavošana varētu notikt, ir jāapklaušina lauku draugi vai radi, kuri varētu piegādāt galveno sastāvdaļu — asinis, un tad jau process var sākties.
Iepriekšējā vakarā trīs litros ūdens, pievienojot garšvielas, sīpolu un sāli, izvāra cūkas vaidziņu vai cauraudža gabaliņu (līdz 1 kg). Nākamajā dienā šajā buljonā izvāra miežu putraimu (1 kg) putru. Kad putraimi gandrīz mīksti, pievieno samaltu izvārīto gaļu un garšai 200—300 gramu žāvētu, dūmotu speķi. Ja ģimene neprotestē, var griezt kubiņos, bet, ja speķis nepatīk, drošāk arī to samalt. Visu kārtīgi samaisa. Jāsamaļ arī asinis (1 litrs), ja tās ir glabātas ledusskapī un jau sastingušas, jo izmanto tikai biezumus.
Putrai pievieno piparus, sāli, pierīvē muskatriekstu un iespiež piecas ķiploka daiviņas. Noslēgumā pielej asinis un kārtīgi samaisa. Turpina karsēt, kamēr asinis maina krāsu.
Noņem no uguns un, kad putra padzisusi, liek to lielākā traukā.
Lielveikalos nopērkamas paciņas ar cūku zarnām. Tās tirgo “Supernetto”, arī lielajā “Maximā”. Zarnu paciņu ieliek siltā ūdenī, zarnas izskalo un tajās pilda masu.
Elektriskajai gaļas maļamajai mašīnai komplektā ir speciāla piltuve, ar kuras palīdzību var ērti izveidot desas, bet tikpat labi noderēs arī pašizgatavots palīgrīks, piemēram, uz pusēm pārgriezta mazā kolas vai ūdens pudele, uz kuras kakla uzmauc zarnas un caur to ar pirkstu palīdzību iespiež putru.
Piepildītām desām, aizsien abus galus, bet atstāj nelielu rezervīti, lai tās vārot nepārplīst. Kamēr darbojamies ar putras pildīšanu, uz plīts liek lielu katlu ar ūdeni, kuram pievienots sāls. Kad ūdens uzvārījies, tajā liek desas un uz lēnas uguns vāra, kamēr tās gatavas. Gatavību pārbauda, iedurot ar zobu bakstāmo — ja iztek dzidra sula, desas gatavas. Tās ņem ārā no ūdens un atstāj atdzesēties. Kārtīgi notīra traukus, rokas, apģērbu un galda virsmu, lai nekas neliecinātu par gana ķēpīgajiem sagatavošanās darbiem, un var ģimenei paziņot, ka maltītē būs putraimdesas.
Kad vārījums atdzisis, to pannā zem vāka, taukos vai eļļā uz nelielas uguns lēni apcep. Beigās var “uzmest garu”, lai izveidojas kraukšķīga garoziņa.
No iepriekšminēto sastāvdaļu kopuma iznāks aptuveni četri kilogrami desu. Tā kā zarnu paciņa visa noteikti netiks izmantota, atlikušās lieliski noderēs, lai ikdienā ierastās un jau teju apnikušās kotletes pārvērstu glītos kupātos. Atliek tikai sagatavoto kotlešu masu sapildīt zarnās un apcept pannā. Maltītes dažādošanai var izmēģināt kurzemnieku iecienītu ēdienu — tur saimnieces cūku zarnās pilda kartupeļu biezputru, ko pēc tam cep līdzīgi kā gaļas kupātus.
Recepte
Cūku bēru pankūkas
0,5 l asiņu
0,5 l ūdens
200 g miltu
sāls, pipari
Šķidras asinis (ja nepieciešams, samaļ) ielej traukā, pievieno ūdeni, maltus piparus un miltus, lai veidotos krējuma konsistences mīkla. Cep cūku taukos, pasniedz ar brūkleņu ievārījumu.
Vai zināji?
Asiņu izmantošana ēdiena pagatavošanā, kas, iespējams, kādam var šķist atbaidoša, ir lielisks veids, kā aizstāt vienu no alerģiju izraisošiem produktiem — olas. Tāpēc arī restorānu šefpavāri cenšas to iekļaut ēdienkartēs.
Garšīgi pagatavotas putraimdesas pasniedz ar brūkleņu ievārījumu, apceptiem sīpoliem, skābo krējumu un citām piedevām.
