Soļi, sirds pulsācija, lietus, pulksteņa tikšķi ir ritms. Cilvēks var just disharmoniju, ja apkārt notiekošais nesakrīt ar sirdsritmu, bet, jo vairāk attīstām ritmiku, jo tuvāki kļūstam sev, vairāk dzirdam un jūtam citus, teic skrīveriete Maruta Mīlīga. Viņa ir dejas un ritmikas skolotāja, dzimusi Otrajos Ziemassvētkos. Viņasprāt, ideālā laikā, jo trauksmainais pirmssvētku drudzis pierimis, apkārt ir paši tuvākie, jo Ziemassvētkos katrs esam ar savējiem. Nekā lieka.
Atgriešanās pēc 20 gadiem
Maruta Mīlīga māca deju un ritmiku Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā, Daudzeses pamatskolā, Aizkraukles novada vidusskolā un Aizkraukles Bērnu un jauniešu centrā. Var teikt, ka ritmika ir dabā, cilvēkā, tāpēc svarīga jebkurā vecumā. Īpaši tā aizrauj bērnus. Maruta stāsta, ka, sākot nodarbības, ķipari sākumā nedroši grabina mūzikas instrumentus, kā sanāk, vēlāk sāk ieklausīties citos un sevī, veido ritmu, kļūst pārliecinātāki, drošāki. Ritmika ir viegli apgūstama, jo, tiklīdz sāc darīt, tā sanāk. Līdzīgi kā ar dejošanu — sāc un sanāk. Viņa iesaka arī pieaugušajiem kustēties un just līdzi mūzikai, šūpoties, iekustināt ķermeni. Kļūt dzīviem.
Var teikt, ritma pasaulē Marutu ievadīja deja. Tā viņai vienmēr bijusi tuva, taču pēc vidusskolas viņa aizgāja studēt tieslietas, mākslas pasaulē atgriezās pēc 20 gadiem, kad apguva otru profesiju maģistrantūrā, kļūstot par deju skolotāju. Studiju laikā “Erasmus+” programmā vienu semestri studējusi arī Vīnē. “Turp devos, pārliecināta, ka tā būs deju meka, bet cilvēki tur ir pašapmierinātāki, rāmāki. Tādas tautas dejas kultūras kā pie mums tur nav. Pat ballītes tur ir citādākas. Latvijā kantri mūzikas pasākumā pilna estrāde ar dejotājiem, bet Vīnē visi stāv malā un klausās mūziku. Tas pārsteidza. Lai arī Vīnē bērnu ritmika ir attīstīta, pie mums tā popularitāti gūst vien tagad, redzēju, ka latvieši ir daudz spējīgāki un apķērīgāki. Esam tuvāk dabas ritmiem — mums vēl ir koki un meži, tāpēc arī paši esam atvērtāki, dzīvāki. Tur dzīve ir rimtāka, ir lielāka pārticība, iespējams, arī garlaicīgāka dzīve,” viņa spriež.
Ejiet uz ballēm!
Ja ritma pasaulē Marutu ievadīja deja, tad dejas pasaulē — mamma. Viņa lauku skolā paralēli ģeogrāfijai un darbmācībai mācīja arī dejas un meitu, kas bija mūzikas skolas audzēkne, piesaistīja par koncertmeistari. “Tomēr spēlēt, ja dejo citi, nepatika, gribējās diet līdzi,” viņa stāsta. “Kopā ar brāli, kad viņš atgriezās no armijas, sākām iet uz kultūras nama jauniešu deju kolektīvu. Paralēli mācījos mūzikas skolas pēdējā klasē, bija jābeidz arī 8. klase un vēl dejas. Vecāki bija neapmierināti, bažījās, ka nepabeigšu nevienu skolu, ja pa vakariem vēl dejošu. Toreiz deju kolektīvu vadīja talantīgs deju skolotājs Jānis Reiters no Pļaviņām, un dejošana mani aizrāva. Tiku uz lielajiem Deju svētkiem. Ko jaunietei vēl vairāk vajag?” viņa teic un novērtē, ka latviešu Deju svētki ar deju rakstiem ir tikai mums īpaši un deju kustība ir jāveicina, jāsaudzē. “Jebkura deja attīsta maņas un koordināciju. Ir vērts darboties. Ejiet un dejojiet! Ejiet arī uz ballītēm!” viņa aicina. “Tā ir iespēja izlādēties un sapurināt ķermeni, lai ir spars izdzīvot ikdienas rutīnu.” Ieminos, ka vīriešus visgrūtāk iedancināt. Maruta brītiņu aizdomājas, tad teic: “Mani pārsteidz, ka jauniem puišiem rokās vēl nav stingruma un spēka. Lai varētu meiteni vadīt, rokai jābūt stingrai un elastīgai, bet redzu, ka meitenes ir spiestas būt stiprākas un izskriet puisim līdzi. Viena maza kustība, un viss notiktu bez piepūles — abi viegli sadejotos.” Maruta arī pati dejo vidējās paaudzes deju kolektīvā “Radi”, un viņai ir savs tautastērps. Pat vairāki. “Ir labi, ja ir viens pamatīgs tautastērps, bet saulgriežos rasā labu vilkt žēl, vajadzīgs tāds, kura nav žēl, tāpēc ir divi. Krustpils un Siguldas brunči, jo iepatikās audums, jaka un veste, kas der abiem. Izvēloties sev tautastērpu, iesaku paļauties uz savu intuīciju.”
Matemātikai — klavieres
Maruta spēlē arī klavieres. Viņa saka, tām jābūt katrās mājās. “Ja ne klavierēm, tad kādam citam mūzikas instrumentam. Katram ir jāprot kaut ko spēlēt. Piemēram, nezinot notis, var iemācīties ģitārspēli jebkurā vecumā.” Viņa stāsta, ka baņķieri apmeklē klaviernodarbības, lai attīstītu abas smadzeņu puslodes. Mūzikas spēlēšana arī ir ritmika. Ritmika palīdz apgūt matemātiku. Marutas maģistra darbs bija par uzmanības veicināšanu ritmikas nodarbībās sākumskolā. Pētījums parādīja, ka audzēkņi, kas bija mācījušies ritmiku 2,5 mēnešus, bija uzmanīgāki, ilgāk domāja, pirms izvēlējās pareizo risinājumu, bet bija precīzāki. Tas nozīmē, ka uzmanība ir fokusēta uz konkrētām lietām. Re, ritmikai ir liela nozīme! ◆
