(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 1. decembra numurā.)
Lai gan Vācijā mūsu mērķis bija vērot sacensības Esteringas rallijkrosa trasē (netālu no Hamburgas), kur tika aizvadīts FIA pasaules rallijkrosa čempionāta priekšpēdējais posms un pēdējais posms Eiropas čempionāta Super 1600 klasē, tomēr skaistajai Bavārijas pilij garām pabraukt nevarējām. Tā bija karaļa Ludviga II slavenā Neišvānšteinas pils, kas tulkojumā nozīmē “jaunais gulbja akmens”. Tā slejas virs dziļas aizas, pie ūdenskrituma vienā no visgleznainākajiem Bavārijas Alpu stūrīšiem. Man tikai neizprotami šķiet, kāpēc karali sauca par traku, ja jau pēc viņa iniciatīvas tapa tāda pils?! Tā jebkuram cilvēkam uzjundī bērnību, jo tik tuvu būt pasakai negadās bieži. Mēs gan pašā pilī iekšā netikām. Acīmredzot tā ir zīme, ka uz šejieni jāatbrauc vēlreiz. Toties pastaigāt pa pils teritoriju un iekšpagalmiem varējām, cik vien tīk. Turklāt bez maksas.
Mazliet no vēstures
Kā liecina vēstures avoti, Neišvānšteinas pils paceļas vietā, kur bija divi cietokšņi. To sāka celt 1869. gadā un turpināja līdz 1886. gadam. Iesākumā bija paredzēts uzbūvēt trīsstāvu gotisko cietoksni, bet tā vietā tapa piecstāvu pasaku pils romantiskā stilā. To ievadīja… sprādziens: pēc karaļa pavēles plato, kur vajadzēja būt pilij, pazemināja par astoņiem metriem, attīrot laukumu paredzētajiem darbiem. Kad bija uzbūvēts ceļš un ielikts cauruļvads, 5. septembrī ielika pils pamatakmeni.
Vispirms bija gatava celtne ar vārtiem, kuras trešajā stāvā bija karaļa pagaidu telpas. Sākot no 1873. gada, darbi ritēja diezgan ātri. Un 1883. gadā pils celtniecība, kā arī pirmā, otrā, ceturtā un piektā stāva apdare bija pabeigta. Bet pēc 1884. gada pavasara karalis dzīvoja savos apartamentos ceturtajā stāvā. Tur Ludvigs II aizvadīja ceturto daļu no pēdējiem diviem gadiem pirms nāves.
Pils iekštelpas bija aprīkotas atbilstoši jaunākajām tā laika tehnoloģijām. Šajā ziņā Ludvigs bija īsts novators: pilī bija apkures sistēma ar piecām krāsnīm, ūdensvads ar auksto un karsto ūdeni, visās tualetēs darbojās skalošanas sistēma. Darbojās pat elektrosignalizācija un telefons — kalpotāju izsaukšanai. Arī lielās logu rūtis bija jaunums.
Pils par sešiem miljoniem
Lieki teikt, ka šīs pasakas izveidošanai bija vajadzīgi milzīgi līdzekļi. Cik izmaksāja būvmateriāli vien… Piemēram, cementa ražotājs Jakobs Langs no Šongavas 1872. gadā piegādāja vismaz 900 tonnu cementa, bet kāda firma tajā pašā gadā — 1845 hektolitrus kaļķu. Logiem, velvēm, kolonnām un kapiteļiem lietoja Untersbergeras marmoru, ko veda no karjeriem pie Zalcburgas. Smilšakmeni erkeram un portālam Karla Šalla firma piegādāja no Nirtingenes (Virtembergas zeme). Būvmateriālus pacēla ar vagonetēm, izmantojot tvaika celtni. Būvlaukumā 1880. gadā strādāja 209 galdnieki, akmeņkaļi un palīgstrādnieki. Iespaidīga ir 1879./ 1880. gada statistika: tika piegādātas 465 tonnas marmora, 1550 tonnas smilšakmens, 3600 kubikmetri smilšu, 600 tonnas cementa, 400 tūkstoši ķieģeļu, 2050 kubikmetru dēļu. Neišvānšteinas pils celtniecībai tika izlietoti seši miljoni zelta marku.
Vāgnera dievinātājs
Ludvigs II dievinājis Riharda Vāgnera operas, tāpēc pilī sienu gleznojumos pārsvarā attēloti operu varoņi. Pa pils logiem redzami brīnišķīgi kalnu skati. Vēstulē Vāgneram Ludvigs rakstījis, ka pils veltīta mūziķim. Tomēr Vāgners te nepaguva apmeklēt savu cienītāju, jo pēc pils pabeigšanas karalis tajā pavadījis tikai 172 dienas, kad atrasts noslīcis. Tā arī nav atklāts, vai viņš nav kritis par kādas sazvērestības upuri.
Izrādās, šī pils ir attēlota uz Disneja filmu studijas logo un ir prototips Disnejlendās būvētajām pasaku pilīm. Tāda tā arī ir — kā tikko uzcelta kādas pasaku filmas uzņemšanai.
Bez zvaigžņu slimības
Tā kā esmu autoralliju cienītāja, tad Esteringas rallijkrosa trases apmeklējums man patiešām sagādāja prieku. Tur tika aizvadīts FIA pasaules rallijkrosa čempionāta priekšpēdējais posms un pēdējais posms Eiropas čempionāta Super 1600 klasē. Sacensības norisinājās divas dienas. Vienu dienu gulējām viesnīcā, bet otru turpat netālu no trases automašīnā.
Sacensībās brīžiem aizmirsu, ka esmu Vācijā, jo visapkārt skanēja latviešu valoda. Jānis Baumanis, kurš trasē aizvadīja debijas sezonu kopā ar planētas spēcīgākajiem rallijkrosa braucējiem, bija pulcējis pamatīgu fanu pulciņu. Man savukārt sagādāja prieku arī iespēja nofotografēties un parunāties ar 2014. gada FIA pasaules rallijkrosa čempionāta trešās vietas ieguvēju, 2014. gada populārāko sportistu, Latvijas Gada balvas sportā saņēmēju, kaimiņnovadā dzīvojošo Reini Nitišu, kurš šoreiz bija skatītāju rindās. Ļoti vienkāršs, sirsnīgs puisis, nekāda zvaigznes lepnība.
***
Lai gan manā dzīvē šis bija garākais ceļojums, bet dienas paskrēja tik ātri, ka nespēju atģisties, ka jābrauc jau uz mājām. Taču ceļojuma iespaidi manu dzīvi darījuši krāsaināku un bagātinājuši ar jaunām zināšanām. Nākamgad ceļošu atkal. ◆
