Kurš gan noliegs, ka daudzi līdzekļi labi, lai veiksmei liktu ieskatīties savas būdiņas logā. Ziemassvētki ir īstais laiks, lai pieburtu ja ne laimi, tad naudu un pārticību gan! Kas no šādām izdarībām iznācis, nopietni un ar smaidu stāsta tie, kas šādu likteņa labvēlības iegūšanas variantu izmēģinājuši.
Ziemas saulgriežos, līdzīgi kā vasaras saulgriežos, notiek kārtējā gaismas un tumsas cīņa, tikai šoreiz tumsa ņem virsroku, jo Ziemassvētku nakts ir visgarākā, bet diena — visīsākā. Šī iemesla dēļ daudzas senlatviešu Ziemassvētku tradīcijas saistītas ar gaismas vairošanu, tādējādi aizbiedējot tumsas spēkus.
Ja mūsdienās Ziemassvētki tiek uzskatīti par klusiem un mierīgiem svētkiem, tad senlatvieši tos svinēja lustīgi, nododoties dažādām jautrām un skaļām izdarībām. Arī zīlēšanai, kas galvenokārt saistījās ar precinieku un kāzu laika pareģošanu. Ziemassvētki bija pēdējais laiks, lai izzīlētu nākamo precinieku, pēc Zvaigznes dienas jeb 6. janvāra to vairs nemēdza darīt. Kāda zīlēšanas metode vēsta, ka meitai bija jāuzsēžas uz krāsns kruķa un jājāj uz cūku kūti — cik cūku bailēs iekvieksies, tik gadu jāgaida līdz kāzām.
Vairākas izdarības ziemas saulgriežos saistītas ar naudas, pārticības vairošanu, veiksmes un veselības piesaisti. Labas ražas nodrošināšanai Ziemassvētku naktī vajadzēja skaitīt zvaigznes. Lai nesāpētu zobi, Ziemassvētku naktī trīs reizes jāapskrien ap māju. No rīta bija būtiski iziet no mājas, pirms kāds svešinieks ienācis, ienesot mājā nelaimi.
Agita Lindenberga no Vietalvas stāsta, ka šajā laikā simboliski attīrās no iepriekšējā gadā uzkrātās negatīvās enerģijas. “Cenšos palūgt piedošanu kaimiņam, draugam, ja kādreiz esmu bijusi ne visai laba. Piedodu visus pāridarījumus, apmeklēju pirti, uzvelku jaunas drēbes. Esmu pārliecināta: kāds būsi Ziemassvētkos, tāds būsi nākamajā gadā.” saka viņa. “Uz mūsu ģimenes galda ir deviņi ēdieni, obligāti — maize un sāls. Ja ejam no mājas ārā, tad mājas gariņam atstāju uz galda cienastu.
Savukārt uz kūts durvīm un citām ēkām ievelku krustus, lai raganas nenobur lopus un citas lietas.”
Ziemassvētkos no vienām mājām uz otrām vēla bluķi, bet pēdējās mājās speciāli šim nolūkam sagatavotos salmos to sadedzināja, simbolizējot jaunā saules gada sākšanos. Cits uzskats vēsta, ka bluķī tika savāktas visas aizvadītā gada nelaimes un likstas, kā arī sliktās domas un darbi, kuri pēcāk tika iznīdēti, tos sadedzinot.
Rita, lauku māju saimniece:
— Mūsmājās bluķa velšana ir ikgadējā ģimenes tradīcija Ziemassvētku vakarā. Ciemos sabrauc bērni, mazbērni, un nevar taču visu vakaru sēdēt pie galda un ēst. Bluķi neveļam uz kaimiņu mājām, bet apveļam ap visām ēkām savā sētā, ap dārzu. Šis rituāls pagalmā ienes tik daudz jautrības, un es arī ticu, ka tādējādi aizbiedējam visu ļauno, no kaktiem iztramdām likstas un nelaimes. Lai tās meklē citas mājas! Līdz šim lielas nelaimes mūsmājām gājušas secen. Manuprāt, tieši bluķa velšanai ir nozīme tajā, ka manā dārzā neatkarīgi no laika apstākļiem allaž ienākas laba raža.
Lai būtu daudz naudas, tad Ziemassvētku vakarā apkārt baznīcai jānes melns kaķis.
Paulis, 68 gadi, pensionārs:
— Jau 13 gadus Ziemassvētku naktī nesu melnu kaķi apkārt baznīcai, un jāteic, ka visu šo laiku neesmu izjutis naudas trūkumu. Pie baznīcas jābūt un gājiens jāsāk tieši pusnaktī, turklāt kaķim jābūt pilnīgi melnam, bez neviena gaiša punktiņa, obligāti — runcim. Šīs visas gudrības noskatīju kādā vecā filmā un pilnīgā nopietnībā katru gadu ievēroju.
Jāatzīst, ka gados, kad ir sniegiem bagāta ziema, tas gājiens nav nemaz tik viegls. Vairākus gadus ar kaķi padusē esmu bridis pa sniegu līdz padusēm, bet trīs pilnus apļus ap baznīcu, kā rituālā paredzēts, godam veicu. Kad mazbērni paaugās, mazmeita Rebeka nāca raudzīties, vai tiešām ap baznīcu eju. Vienu gadu arī mazdēls nāca talkā, nesām kaķi uz maiņām. Arī vietējie mazpilsētā, kurā dzīvoju, zina: pusnaktī Paulis jozīs ap baznīcu! Un neviens par to nebrīnās.
Mums mājās ir trīs persiešu šķirnes kaķi, un vienu speciāli iegādājāmies melnu runci. Nu viņš devies citos medību laukos, un esmu cita melna runča meklējumos. Ja nedabūšu, mans ikgada rituāls šogad var nenotikt. Taču man ir vēl otrs variants naudas piesaistei — mājās jātur ruds kaķis, un tāds mums ir, tā ka bez naudas ceru nepalikt arī nākamgad. Jā, esmu diezgan māņticīgs, bet, roku liekot uz sirds, varu teikt, ka šāda veida rituāli manā dzīvē vienmēr piepildījušies.
Ziemassvētku naktī jāiet basām kājām ābeles purināt — tad nākamajā gadā gaidāma bagātīga ābolu raža.
Anita, zemniece:
— Saklausījos senču gudrības un vienu gadu nolēmu pārbaudīt, kā tās strādā. Brūtgānus man tā kā par vēlu pieburt, jāpiestrādā pārticības vairošanā! Ziemassvētku naktī, neraugoties uz vīra nievājošajiem komentāriem, bridu dārzā purināt ābeles. Basām kājām, protams. Izpurinājos no sirds, pēc brīža gan nosalusi jozu uz māju. Jāatzīst, ka jau sākotnēji paredzēju, ka šis rituāls pie laba nenovedīs — dabūju pamatīgas iesnas un klepu, jo togad sniega bija daudz, un nav taču prāta darbs skraidīt basām kājām pa lauku. Vīrs teica: ieraudzīs kaimiņi, teiks, ka tev nav īsti labi ar galvu… Āboli rudenī bija, pie tam ļoti daudz. Toties togad ar tiem vairākas reizes aizrijās govis, un tas tikai vairoja manu pārliecību: neviena buršanās pie laba gala neved.
Ziemassvētku naktī dzīvnieki runā.
Baiba, mājsaimniece:
— Mans vīrs, kuram ir laba humora izjūta, Ziemassvētkos allaž neaizmirst atgādināt: “Ko nu sēdi, skrien uz kūti paklausīties, kā tavi lopiņi mēles trin, cik viņiem slikta saimniece!” Bilstu: ko nu iešu pusnaktī dzīvniekus tramdīt, šis saka: “Tu neej kūtī, pie lodziņa paklausies!” Aizdomājos, vai es gribu zināt, ko viņi runā, un tomēr palieku mājās. Esmu dzirdējusi, ka zirgi Ziemassvētku naktī mēdzot nākotni stāstīt. Labi, ka man nav zirga, tad vīrs vēl izdomātu to pusnaktī pie manis atvilkt…
Ziemassvētku naktī svešinieki nav jāpatur mājā.
Sanita, 40 gadu:
— Kad šo ticējumu atradu uz konfekšu “Gotiņa” papīra, vīrs iesaucās: balta patiesība! Un paskaidroja — ja pirms 15 gadiem nebūtu pie tevis palicis tajā Ziemassvētku naktī, tev tik daudz problēmu izpaliktu. Jā, mūsu kopdzīve sākās tieši Ziemassvētkos, bet atļaušu viņam domāt, ka tā bija slikta zīme. Man gan pašai šķiet, ka tieši tonakt izvilku savas dzīves lielo un laimīgo lozi. ◆
