Maija Vegnere
Sniega rīts
Visu nakti snieg kā balti sapņi
Pārslas vieglās, ziemas brīnums šis.
Pumpurus un pelēcību apņem
Baltums, radies augstu debesīs.
Piedod mums par to, ka melnas pēdas
Steidzamies no rīta iemīdīt.
Ja vien spētu, dzēstu visas bēdas
Jaunas pārslas, klājoties ik rīt.
Saule mākoņos guļ ziemas miegu,
Īsu skatu apkārt pametot.
Drīz, tik drīz ar pavasara prieku
Steigs tā debess augšā uzmirdzot.
Ārija Āre
***
Pāri koku galotnēm
Klusi, jauki vijas
Baltiem sniegiem piesnigušas
Vieglas melodijas.
Tās ir ziemas dziesmas,
Kuras apkārt skan.
Tām ar gaišām svētku skaņām
Visur jāizskan.
Svētku mirklis piestās,
Eglē gaismu vīs.
Kāds svētku dziesmu iesāks,
Kāds to tālāk dzīs.
Vienmēr svētkos izskanēs
Jaukas melodijas,
Un, ar sniegu piesnigušas,
Skanēs mīļas, baltas tās.
Naula Dzirkale
Gadumijā
Ejot pāri Jaunā gada slieksnim,
Sveču liesmas egļu zaros kvēl,
Pārāk ātri, liekas, gads ir beidzies.
Mazliet pagaidi! Kaut mirkli vēl!
Es vēl nepateicu visus mīļos vārdus,
Nepaguvu sirdi sasildīt.
Nu jau redzu — baltas sniega pārslas
Steidzas veco gadu aizvadīt.
Jaunais atnāks, nesīs gaišas dienas,
Atkal pūpoli un ievas plauks.
Bet vai tur — aiz Vecgada sliekšņa —
Nepalika noskumis kāds draugs?
Gina Viegliņa
Gads aiz gada
Gads aiz gada
Kā skudras tek,
Skatos un brīnos —
Jau sveces deg.
Ziemassvētkos
Mirdz acīs prieks,
Laukus apklājis
Visbaltākais sniegs.
Drīzi, ai, drīzi
Pats Kristus būs te,
Smaržos un smaidīs
Maza eglīte.
Gina Viegliņa
Sveiciens Ziemassvētkos
Nakts klusums lēnām kailos bērzos vijas,
Un balta ziemas sega zemi sedz,
Un virpuļojot pārslas dejā mijas,
Dievs tumsā spožas zvaigžņu sveces dedz.
Jau Ziemassvētku rosmi visur dzirdu,
Kas bijis drūms, tam laime lūpās zied,
Es mīļu smaidu sveicienam tev sūtu,
Sirds sudrabotas egles zarā dzied.
Es novēlu tev veselību, prieku
Un mīlestībā jaunu mieru gūt,
Un debesis ar pilnu zvaigžņu sieku,
Lai laimīga tu atkal vari būt.
Nakts klusums lēnām kailos bērzos vijas,
Un virpuļojot pārslas zemi sedz,
Ar īstenību sapņi kopā mijas,
Dievs tumsā spožas zvaigžņu sveces dedz.
Anita Liepiņa
***
Ne tumsu apkarot, bet Gaismu tajā ienest
Es mācīšos no Ziemassvētku nakts.
Gan rimtos vakaros, gan rosmes pilnās dienās
Arvien es raudzīšos, lai sirdsmiers sirdī rasts.
Kad vien es jutīšu — mans plecs ir nastām apkrauts
Un prātā īgnums urdot kurnēt sāk,
Tad bērna paļāvībā steigšos kājas apaut,
Lai Zvaigznei jautātu, kur Ceļš, pa kuru nākt.
Bez bailēm nākšu es, jo zinu, ka Tu gaidi,
Ik sirdij nemierīgai bijībā steidz klāt,
Jo sirdi satriektu nekad Tu nenoraidi,
Liec atdzimt cerībā un tīru Ceļu sākt.
Sarmīte Rode
***
Kā iedegta brīnumsvecīte
Apsnigušā egles zarā
Es gribu pie tevis nokļūt
Vēl reizi šajā svētvakarā.
Ticēt, kā tikai bērni tic —
Mēs piedzimstam no zvaigznes
Un ejam viens otram pretī
Plaukstās gaismu atnest.
Kad manī no tālienes raugies,
Balts un tīrs ir zemes vaigs.
Sirdī atskan sudraba zvans —
Šis ir mūsu vienīgais laiks.
Anita Liepiņa
Viss atkal būs jauns
Tik drīz jau divpadsmit!
Drīz gadu saukšu šo par pērno.
Gaišs prieks un dzidrie smiekli —
Turzās bērniem!
Bet sniega nav
Un ragaviņas skumjām ļaujas…
Kāds saulespuķu sēklu čaulas
Kā serpentīnu svaida saujām.
Un sirds tā savādi trīs, brīnumu vēl cerot…
Nē, nesalidoja šurp manis samīļotie izpalīgi,
Te nav ne karietes, ne zirgu, — tikai ķirbis.
Caur zaļo zāli dubļos zeme dvašo, —
Pat ziema šogad jāizdomā pašiem.
Caur baltu mežu rakstītās kamanās
Vien savās domās biju…
Visīstāko brīnumu sagaidīju:
Nepelnīti dāvātu vēl vienu austošo dienu.
Maija Vegnere
***
Īsto lāsi pasmelt no strauta,
Kur varavīksne sev spoguli rod.
Tik vien šajā rītā
Liktenim lūdzu.
Krusas graudus krellēs savērt
Un iekārt liepas kailajos zaros.
Vēl šo sīkumu
Liktenim lūdzu.
Ābolu pēdējo, galotnes šūpoto,
Mākoņu spilvenu nakts pagalvī.
Un vēl, un vēl, un vēl…
Likteni, vai neapnika?
Naula Dzirkale
Laimes lejot
Liec egles zarā sveci,
Lai jaunais ceļu redz,
Jo vecais, projām ejot,
Ar sniegu zemi sedz.
Ko šodiena mums dāvās?
Vai rīt plauks laimes zieds?
Par to un daudz ko citu
Teiks alvas gabals ciets.
Tā aizejam mēs tālāk,
Un gadi līdzi iet,
Bet mūsu māju logos
Jau leduspuķes zied.
Sarmīte Rode
***
Kamēr bērna acis pēc mīlestības lūdz,
Nav vēl tuvāk Ziemassvētkiem būts.
Kamēr taciņa uz mātes mājām aizsnieg,
Šai dzīvē nekam laika nepietiek.
Kamēr paejam mēs sapņiem garām,
Priekam dvēseles durvis neatdarām.
Kamēr vārdi kā smagi akmeņi krīt,
Kur lūgšanas koku sev iestādīt?
Kamēr vien kāds grib naidu sēt,
Kā Kristus rozi sniegā izplaucēt?
Kamēr vien gaismai nāk tumsa līdz,
Mans Ziemsvētku stāsts nav izstāstīts.
Maija Vegnere
***
Atsūti man īsziņu
Ar pirmo sniega pārslu.
Es to tūlīt notveršu
Un izkausēšu glāstā.
Atsūti man sveicienu
Ar rudens vēja auku.
Caur logu vēsti dzirdēšu,
Pirms vējš skrej tālos laukos.
Atsūti man liesmiņu
No rudens sveces spožas.
Bez vārdiem būs šī dziesmiņa,
Kas sirdīs skanēs drošāk.
