Aizkraukles Profesionālā vidusskola (APVS) saņēmusi Eiropas Savienības programmas “Erasmus+” mobilitātes hartu jeb dokumentu, kas apliecina skolas dalību šajā programmā, audzēkņiem un skolotājiem nodrošinot praksi ārvalstīs. Harta piešķirta visam “Erasmus+” programmas laikam — līdz 2020. gadam.
Valsts izglītības attīstības aģentūra profesionālās izglītības un mācību mobilitātes hartu šogad piešķīrusi pavisam astoņām profesionālās izglītības iestādēm, kuras iepriekš īstenojušas kvalitatīvus mobi-
litātes projektus gan audzēkņiem, gan skolotājiem.
Aizkraukles Profesionālās vidusskolas projektu vadītāja Inita Šale stāsta, ka skola jau vairākus gadus aktīvi iesaistās “Erasmus+” projektos, katru gadu dodot iespēju audzēkņiem doties praksē uz citām valstīm. Iepriekš īstenoti četri mobilitātes projekti.
Šoreiz projektā piedalās četri automehāniķi, četri galdnieki un trīs ēdināšanas pakalpojumu speciālisti, kuri 2017. gada janvārī dosies uz Vāciju, bet četri celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķi, kā arī četri ēdināšanas pakalpojumu speciālisti 2017. gada martā dosies uz Portugāli. Viņi visi ir trešā un ceturtā kursa audzēkņi. Prakse ārvalstīs notiek laikā, kad audzēkņiem ir paredzēta profesionālā prakse skolā vai kādā uzņēmumā, līdz ar to mācībām tas netraucē.
Ko gan hartas piešķiršana dod skolai? “Tā ir lielāka iespēja iegūt vajadzīgo finansējumu. Ik gadu val-
stī mobilitātes projektiem tiek paredzēta konkrēta naudas summa. 2017. gada konkursā no finansējuma 70% tiek atvēlēti skolām, kuras ir ieguvušas hartu, bet 30% — pārējām skolām,” skaidro Inita Šale. “Hartas iegūšana ir augsts mūsu darba novērtējums, jo mūsu skolai nav profesionālās izglītības kompetences centra statusa. Tādu statusu var iegūt, ja ir vairāk nekā 500 audzēkņu, taču mūsu skolā viņu skaits ir mazāks — 399. Šogad hartu ieguva lielākoties kompetences centri un tikai divas profesionālās skolas, tajā skaitā arī Jelgavas Amatniecības vidusskola.”
Hartas iegūšana dod iespēju skolas mājaslapā ievietot hartas logo, tāds ir apskatāms arī Aizkraukles Profesionālās vidusskolas mājaslapā. Līdz ar to vieglāk var atrast pieredzējušus sadarbības partnerus citviet, savukārt zinātāji, apskatot aizkraukliešu mājaslapu, secinās — ir vērts sadarboties, jo viņiem ir pieredze! Tas ir ļoti svarīgi, lai īstenotu citus projektus.
Jaunieši ļoti novērtē piedāvāto iespēju un piedalās konkursā, lai varētu doties praksē ārvalstīs. Ja iepriekšējos gados audzēkņi vēl nedaudz baidījās, šogad viņi ir pārliecinātāki par to, ka tas ir vajadzīgs. Ārvalstīs tiek apmaksāta viņu uzturēšanās, ceļa izdevumi, kā arī audzēkņi saņem dienas naudu ikdienas tēriņiem. Darba devēja pienākums nav maksāt atalgojumu, tomēr dažs uzņēmējs audzēkņu veikumu novērtē arī materiāli.
Praksei Vācijā un Portugālē pieteicās 15 topošie ēdināšanas pakalpojumu speciālisti, bet brauks tikai septiņi. Viņi visi rakstīja motivācijas vēstuli, skolotāji izvērtēja gan vēstuli, gan jauniešu sekmes, pirmām kārtām ar profesiju saistītajos mācību priekšmetos, kā arī ņēma vērā angļu valodas zināšanu līmeni, mācību stundu apmeklējumu, aktivitāti skolas pasākumos.
Automehāniķu un galdnieku vidū konkurence nebija tik liela, jo audzēkņu skaits ir mazāks. Pieteicās septiņi automehāniķi, brauks četri, praksē ārzemēs vēlējās doties pieci galdnieki, dosies četri, tāpat no pieciem ceļu būves speciālistiem tiesības doties praksē ieguva četri. Skolotāji konkursā vērtēja arī viņu sekmes.
“Sadarbības partneri Vācijā mums ir ļoti labi,” atzīst Inita Šale. “Viņi audzēkņus ved arī ekskursijās pa valsti, iepazīstina ar savas valsts kultūru. Pirmo gadu būs sadarbība ar Portugāli, meklējam partnerus Itālijā. Projektā ik gadu piedalās arī skolotāji.”
Pēc projekta jāiesniedz pārskati par paveikto, jāapliecina, ka projekts īstenots, jāizvērtē sasniegumi. “Hartu var arī atņemt, ja skola iecerēto neīsteno, tādēļ ļoti daudz jāstrādā, lai viss izdotos,” saka projektu vadītāja. ◆
