Vēl nesen lasījām, ka pilsētas atbildīgie vīri mežā meklējuši svētku egli. Dzirdēju, ka egle novietota, svinīgi iedegta, skanēja mūzika. Vēlāk gribējās turp aiziet, gūt kādu gaišumu gada tumšākajā laikā. Bet nekā — tikai pārdomas un sarūgtinājums. Egle patiešām kupla un skaista, bet… zem “brunčiem” skaistulei paslaucījuši zāģu skaidas, gružus, mizas gabalus. Vai tiešām neviens neredzēja un neaizrādīja? Rotājumi, krāšņi un iespaidīgi, egles augšējā daļā kā savdabīga diagramma norāda, cik liels ir vandaļu un negodprātīgu cilvēku radīts iespējams apdraudējums. Ja tā, varbūt nākamgad meža skaistule lai paliek turpat mežā?
Astrīda
