(32. turpinājums. Sākums laikraksta “Staburags” 2015. gada 30. oktobra numurā.)
274. diena
Šodien ārā karsti. Atvadāmies no Dubrovnikas. Sākam stopēt autobusu pieturā.
Dusmojamies uz ilgi stāvošajiem busiem un karsti degam. Tad nolemjam uzzīmēt zīmi “Split”. Tur mūs gaida draugi, kuri satikti vienā apmaiņas programmā. Nu visus ir iespēja apciemot. Zīme “strādā” — apstājas mašīnīte. Divi no Dienvidkorejas! Un brauc uz Splitu. Runājam daudz, lai gan angliski viņiem tā ne īsti.
Viņi stāsta, ka Dienvidkorejā nemaz viss nav tik dārgi. Tur esot karsti vasarā — oktobrī. Bet viņiem esot četras sezonas. Meitene no Dienvidkorejas studē Lietuvā — apmaiņas programmā. Puisis mēnesi ceļo pa Eiropu. Dubrovnikā satikušies un nu kopā brauc uz Splitu noīrētā mašīnā. Ah! Satiksimies Dienvidkorejā atkal!
Esam Splitā. Patiešām skaista. Vakarā kāpjam busā un braucam nedaudz ārā no Splitas pie drauga, pie kura kādu laiciņu padzīvosim. Te mūs uzņem kā gaidītus viesus — saklāts vakariņu galds un arī paštaisītais vīns. Un tad mūs aizved uz pirmo stāvu — māja milzīga, un šis stāvs ir mūsu. Gulta, vannasistaba un veļasmašīna. Viss, kas nepieciešams.
Sarunās laiku pavadām līdz pat puspieciem rītā! Mums pat tiek atvērts Rīgas melnais balzams — dāvana no citiem latviešiem. Mūsu draugi ir patiesi jauki.
Viņiem izdomāts plāns katrai dienai — tad arī baudīsim Splitu pa īstam!
275. diena
Šodien atkal forši izguļamies gultiņā. Nu kas var būt labāks par to! Mūsu draugi Ivans un Jakovs ieplānojuši mūs vest vietējā ekskursijā. Dodamies uz vienu kanjonu, kas ir netālu no Splitas. Kanjona apskate ir bez maksas — tas vēl nav iekarojis tik lielu popularitāti. Kanjonā ir arī meitenes statuja. Leģenda vēsta, ka turku laikos kāds bagātais izvēlējies meiteni pirmās nakts tiesībām, viņa atriebjoties uzspridzināja pulvertorni, daudzi mira. Meitene beidza dzīvi, metoties lejā no klints malas. Tagad šeit ir meitenes statuja. Kalni kanjonā kaili, jo esot bijis daudz ugunsgrēku, ko diemžēl izraisījuši cilvēki. Mūsu drauga Ivana ciems pirms 24 gadiem arī ticis dedzināts. Tad, kad bija vislielākie konflikti — serbi to nodedzinājuši pavisam. Ivana vecāki bēguši prom, un no tā laika nav palicis nekas — pat ne fotogrāfijas.
Vēlāk ar mašīnu aizbraucam uz vienu cietoksni, kas arī nav tālu no Splitas, bet tās otrā pusē. Senos laikos turki nākuši cietoksni iekarot, bet stāvo kalnu dēļ netikuši tam klāt un sākuši dedzināt visu apkārt cietoksnim. Beigās vēl izstaigājam naksnīgo Splitu un klausāmies interesantus stāstus. Romiešu laikos ielas bijušas 8 m platas, tagad pa virsu viss sacelts, un nu tās ir šauras. Interesanti, ka visur apakšā ir romiešu konstrukcijas, tad gotiskā kārta un pa virsu modernais. Ēkas cēla uz veciem pamatiem, jo tie ļoti stabili. Sienas 40 cm vietā cēla 1,5 m platas! Interesanti, ka Splitā ir vienīgais zivju tirgus pasaulē bez mušām, jo sulfītu smaka no termālajiem baseiniem tās aizdzen. Un jau atkal trīs naktī un jādodas gulēt. Rīt šeit pēdējā diena — dosimies atkal ceļā.
276. diena
Šodien īsta darbadiena. Puišiem jābūt darbā, arī mēs pastrādājam — rakstām plānus un meklējam info.
Pēc tam aizejam līdz pludmalei un baudām dienu. Ūdens ļoti silts un ļoti daudz atpūtnieku. Visā krastmalā cilvēki stāv ar plakātiem “Apartman” — izīrē dzīvokļus. Un jau zinām — šeit tā “pa riktīgo rukā” tūrisma sezonā, bet ziemā viss tāds panīcis, viss ciet. Liela daļa iedzīvotāju pelna tieši vasarā, bet ziemā ir garais atvaļinājums.
Mūsu draugi atklāj, kuras vietas ir vērts redzēt Balkānos. Saka, ka Horvātija esot dārgākā no Balkānu valstīm. Tas labi, jau rīt mainām valsti. Pagaidām Albānija liekas tāda supervilinoša — pilnīgi citādāka.
Problēma vien esot nesprāgušās mīnas Balkānos — tās ir visapkārt lauku reģionos. Draugs uzaicina arī izbaudīt Splitas ballīti. Te alkohols parciņos ir ļoti normāla un izplatīta lieta. It kā gan pēc likuma tas ir aizliegts, bet neviens nekā nesaka, ja nedari citas sliktas lietas. Bet, ja, piemēram, sācies kautiņš, jāmaksā gan par kautiņu, gan alkohola lietošanu publiskās vietās. Neesam īpaši gatavi tādām ballītēm ar savu ceļotāju aprīkojumu, bet esam tūristi, tā ka visur tiekam iekšā. Dejojam līdz pat sešiem rītā! Paldies mūsu draugiem par jauko atpūtu Splitā — esam pilni spēka doties tālāk mūsu nepārtrauktajā kustībā.
277. diena
Mostamies vienos. Galīgi negribas nekur braukt, bet esam jau izveidojuši grafiku un jāturas pie tā. Ejam balsot, līdz ar autobusu nokļūstam ļoti skaistā ciemā. Pludmale un kalni fonā. Atkal stopējam. Karsti un ilgi. Neviens pat nedomā stāties. Domājam jau padoties, bet tad pēkšņi piebremzē noplucis busiņš un uzpīpina. Esam satikuši ļoti interesantu cilvēku. Puisis ir musulmanis no Francijas, kas strādā Krievijā un Senegālā. Varat iedomāties neskaitāmos interesantos stāstus? Un runājam krieviski.
Viņš pašreiz ceļo, un viņam pašam nemaz nebija plāna kaut kur doties — tā nu viņš vienkārši dodas ar mums. Puisis dara brīnumu lietas. Bet no interesantākajām — pērk Krievijā ātruma detektorus/radarus un pārdod Francijā. Pats gan saņēmis sodu par tāda izmantošanu Eiropā. Šveicē arī neveicies — uz robežas policisti pilnīgi visu mašīnu izjaukuši, meklēdami narkotikas, jo redzējuši, ka puisim mašīnā rubļi. Vēl joprojām mašīnai krīt ārā kārtīgi izjauktie paneļi. Pa ceļam paņemam vēl divus stopētājus — spāņu pārīti, kas dzīvo Horvātijā un četrās dienās cer nokļūt ar stopiem Grieķijā, kur čalim palikusi ģitāra. Pēc stundas kopīgā brauciena atvadāmies. Tiekam pāri robežai. Ir pasu kontrole. Bosnijā, tāpat kā Horvātijā, var maksāt gan viņu naudiņā, gan eiro. Bet eiro esot nedaudz neizdevīgāk lietot. Bosnijas daba ir apburoša. Kalni un upes. Tiešām skaisti! Pa ceļam apstājamies iepildīt puiša pudelēs ūdeni no upes. Nezinām, vai viņš to dzer vai ar to mazgājas — bet pagaidām viņš dzīvo busiņā. Puisis stāsta par brīnumiem Irkutskā, Krievijā, kur viņš strādā. Tur bieži degot kalni, jo ziemā zem dziļā sniega kārtas sakrājas īpašas gāzes, un, kad sniegs sāk kust, atliek vien nelielu dzirkstelīti saņemt, lai viss nodegtu.
Pēc piecām stundām esam Mostarā — 170 km attālumā no Splitas. Bet jau vakars. Dodamies uz veikalu un meklēt teltsvietu, mūsu draugs dodas ar mašīnu uz upi. Naktī peldēšoties. Apmaināmies kontaktiem, un tā esam sākuši savu Bosnijas piedzīvojumu.
(Turpmāk vēl.)
