Aizkraukles novada sporta centrā aizvadītas Aizkraukles atklātā minifutbola čempionāta trešās kārtas spēles. Sašutumu izraisīja kāds starpgadījums vakara pirmajā mačā starp vienībām “FC Aizkraukle” un “Koknese”. Tas izvērtās īpaši skarbs.
Spēles rezultātu otrajā minūtē atklāja koknesieši (1:0). Zinot spēlētāju varēšanu un pretinieku iepriekšējās spēles iznākumu, šķita, ka mačam jau parakstīts spriedums. Tomēr šoreiz aizkrauklieši nelika vilties — jaunieši “spieda” uz koknesiešiem viņu pašu aizsardzības zonā. Lai gan sniegums bija labs, trīs minūtes pirms došanās pārtraukumā Kokneses futbolisti panāca lielāku pārsvaru (2:0). Puslaika pēdējās sekundēs zāli pāršalca ovācijas, mājinieku neatlaidība atmaksājās un aizkrauklieši iesita pirmos vārtus (1:2). Otrajā spēles pusē turpinājās spraiga cīņa, kurā pārāki bija koknesieši. Lai gan pretestība bija jūtama, Kokneses futbolisti saglabāja vadības grožus un beigās izcīnīja uzvaru ar 6:2. Diemžēl otrais puslaiks izvērtās skandalozs — emocijas plūda pāri malām, spēlētāji kļuva agresīvi, aizskāra viens otru necenzētiem vārdiem un pat grūstījās. Koknesiešiem tas beidzās ar divām sarkanajām kartītēm pēc strīda situācijas spēles pēdējā minūtē: An-
drejam Pavļenkovam būs jāizlaiž nākamā spēle, Ritvaram Kalniņam — trīs pēc kārtas.
Kas tad īsti notika spēles laukumā, un kādēļ radās konflikts? “Staburags” noskaidroja abu pušu un sacensību galvenā tiesneša viedokli par šo starpgadījumu.
Savu viedokli Kokneses komanda detalizēti paudusi jaunajā Kokneses sporta centra mājaslapā www.koknesessportacentrs.lv, kur to var izlasīt visu. Citējam daļu no tā:
“Spēlē pavisam bija četras dzeltenās un divas sarkanās kartiņas. No kurām Koknesei visas kartiņas bija par disciplīnas neievērošanu, bet aizkraukliešiem par pārkāpumiem…
Aizkrauklieši spēlēja kā apmācīti zaldāti, bet ne jau bumbu piespēles mākā vai ātrumā, bet tieši agresivitātē, kas robežojas ar rupjību. Loģiski, ka pretiniekam ar lielāku masu ir pārsvars spēlē viens pret vienu un viņu noturēt ir grūti, bet tas nedod tiesības viņam lēkt virsū tikai tāpēc, ka esi mazāks. Tad, kad tas jau notika atkārtoti, Didzis (Bērziņš) nesavaldījās un pretinieku aizgrūda tur, kur viņam īstā vieta, par ko, protams, saņēma dzelteno kartiņu. Tā kā sods tika piešķirts arī pretiniekam, tad viss kārtībā un bumba palika Koknesei, bet šī nebija vienīgā tāda veida epizode. Pavisam nekaunīgs bija gara auguma jauneklis, kas acīm redzami, nesavaldīgs būdams, izprovocēja Andreju Pavļenkovu uz sarkano kartiņu. Pie sānu līnijas Andrejs izsita bumbu autā, bet jauneklis ar balinātajiem matiem atmuguriski tīšām iespēra pa Andreja kājām, kā rezultātā Andrejs bija spiests nesavaldīgo tīni atvēsināt ar vienu kontrolgrūdienu. Un šeit es tālāk gribu aiziet divos virzienos. Pirmkārt, tiesneša darbība. Viss iepriekš spēlē bija kārtībā, bija dažas (kādas 1—2) diskutablas svilpes, bet tādas ir katrā spēlē, kur tiesnesim nevar piesieties, bet šo epizodi tiesnesis palaida garām. Viņš neredzēja balinātā puiša provokāciju, bet gan tikai to, kā Andrejs viņu aizgrūž, un pieņēma pārsteidzīgu lēmumu, nekavējoties izvelkot sarkano karti. Šajā situācijā bija nepieciešama konsultācija ar otru tiesnesi un tad varētu pieņemt šādu lēmumu vai citādu, bet šajā gadījumā “Koknese” iekrita prasmīgi apmācītā provokatora slazdos. Pēc tam sekojošā sarkanā Ritvaram Kalniņam bija pamatota, bet jāņem vērā, ka spēlētājs redzēja, kā tiek apkrāpts. Tā ka, noslēdzot tēmu par tiesāšanu, gribu atzīmēt, ka tiesnesis pieļāva tikai vienu nozīmīgu kļūdu, nevis piešķirtā lēmuma dēļ, bet gan tamdēļ, ka piešķīra lēmumu, nezinot un neredzot nianses.
Katrā ziņā spēlē nenotika nekas ārkārtējs. Spēles laikā bija konfliktsituācijas, kad spēlētāji apmainījās ar ne tik smukiem vārdiem, bija pa kādam grūdienam, bet, kas attiecas uz spēles beigām, tad Kokneses komandas vaina tur ir minimāla, jo Indričs apzināti iespēra pieredzējušākajam pretiniekam. Diemžēl tiesnesis to neredzēja un, spriežot pēc nenormālās ažiotāžas pēc spēles, arī skatītāji to neredzēja, tāpēc tagad tiekam padarīti par vainīgajiem, lai gan tikai pastāvējām par sevi, ko darītu jebkura sevi cienoša komanda. Galu galā šis ir/bija atklātais čempionāts, kur visiem ir vienāds statuss, un, ja tu esi vēl jauniešu statusā vai jau veterāna statusā, tas nedod tiesības pieprasīt kādas īpašas privilēģijas.”
Savās pārdomās dalījās arī sacensību galvenais tiesnesis Uģis Benjavs: “Nožēloju, ka Didzim Bērziņam ātrāk neparādīju kartīti par pirmo grūstīšanās momentu spēlē. Viņa komandas biedrs Andrejs Pavļenkovs mača izskaņā pēc pretinieka veiktās kustības nesavaldījās un “uzvilkās”, viss beidzās ar sarkanās kartītes pacelšanu. Citam spēlētājam sarkanā kartīte pienācās par necenzētu vārdu lietošanu. Pēc šīs spēles tiesāšana būs skarbāka, lai līdzīgas situācijas neatkārtotos. Aicinu arī visas komandas pārlasīt telpu futbola noteikumu grāmatas, ko uzdāvināju pirms daudziem gadiem, sākot šo turnīru, tad daudzas diskusijas izpaliks.”
Vienības “FC Aizkraukle” treneris Antons Ciematnieks ir lakonisks: “Lielākā daļa atbildības jāuzņemas čempionāta tiesnešiem. Tiesāšanai jābūt vienādā līmenī katrā spēlē. Ja kāds pārkāpums tiek veikts vienreiz un par to neseko brīdinājums vai sods, nav brīnums, ka tas atkārtojas. Sportā bez emocijām nevar, šoreiz tās bija pārāk spēcīgas.”
Vakara otrā spēle iepriecināja. Vienības “Pļaviņas DM” un “Step Trans” spēlētāji rādīja tīru futbolu. Mača pirmajā pusē jaunie Pļaviņu futbolisti pretiniekiem sagādāja cienījamu konkurenci. Lai gan, atskanot spēles beigu signālam, jaunieši ar 2:7 atzina vienības “Step Trans” pārākumu, puiši ar sniegumu var būt apmierināti.
Čempionāts ir nesen sācies, nav šaubu, ka spraigākās cīņas vēl tikai būs. Sports bez starpgadījumiem nav iedomājams, tomēr cerēsim, ka turpmākās spēlētāju tikšanās reizes beigsies daudz pozitīvākā noskaņā.
Sacensību skatītāja viedoklis
Ingars Stuglis, profesionāls Latvijas futbola virslīgas spēlētājs
— Pirmajā mačā, kurā tikās Kokneses un Aizkraukles vienības, pirmo pārspēks bija redzams. Koknesiešiem bija vairāk vārtu gūšanas iespēju, un šie momenti tika veiksmīgi izmantoti. Spēlē bija divas nosacīti strīdīgas situācijas. Pirmā, kad Kokneses spēlētājs saņēma dzelteno kartīti par pretinieka pagrūšanu. Manuprāt, uzreiz vajadzēja piešķirt noraidījumu, jo spēlētājs bumbu atņēma “tīri”. Otrā epizode, kurā citam koknesietim piešķīra sarkano kartīti. Spēlētājs “pavilkās” lētai provokācijai. Atspēriens ar kāju atpakaļ bija, bet lielajā futbolā tādam uzmanību nepievērstu. Spēlētājs reaģēja un saņēma sodu. Tiesnesis rīkojās pareizi. Otrs spēlētājs, kurš saņēma sarkano kartīti par izrunāšanos, — pelnīti. Nedrīkst ar tiesnesi runāt tādiem vārdiem. Vērojot otru maču, nespēju palikt vienaldzīgs. Pļaviņu komandā spēlē mans draugs, tādēļ viņi bija mani favorīti. Puiši nospēlēja godam, dažiem spēlētājiem var redzēt, ka trenera padomi ir devuši lielu artavu. Līdz spēles vidum saglabājās cerība, ka iznākums var būt labvēlīgs jebkurai no abām komandām, tad “Step Trans” spēlētāju pārsvars bija minimāls. Pļaviņiešiem pietrūka ātruma un fiziskās sagatavotības, tomēr spēles iznākums neatspoguļo to spēli, kāda bija vērojama laukumā.
