27. novembrī, adventes pirmajā svētdienā, jāiededz pirmā svece adventa vainagā. Taču tie, kuriem vainaga mājās vēl nav, šajā dienā aicināti doties uz Radošo māju Koknesē, kur koknesietes Annas Bangas vadībā varēs izgatavot savu vainadziņu vai svētku kompozīciju.
Ar Annu Bangu pirmo reizi tikos Kokneses pagasta bibliotēkā rokdarbnieču izstādes atklāšanā, kur koknesiete stāstīja par saviem neparasti smalkajiem izšuvumiem “hardanger” tehnikā. Tā ir norvēģu izšūšanas tehnika, kas Latvijā nav nemaz tik populāra, un interneta resursos latviešu valodā informācijas par to nav daudz. Vairāk var atrast krievu valodā. Taču Vācijā, kur Annas kundze nodzīvojusi vairāk nekā divdesmit gadu, tā ir ļoti iecienīta. “Pārceļoties uz dzīvi Vācijā, sāku adīt, tamborēt, bet, kad pirmo reizi ieraudzīju šos izšuvumus, burtiski iemīlējos tajos. Sāku apmeklēt kursus, lai apgūtu šo izšūšanas tehniku,” stāsta Anna, kura būtu gatava ierādīt to arī citām sievietēm. “Vācijā mācījos piecus, sešus gadus. Taču ir dāmas krietni gados, kuras mācās desmit un divdesmit gadu. Viņas sanāk kopā tādā kā studijā vai tautskolā, satiekas, iedzer kafiju, apmainās padomiem, dalās pieredzē, izšuj,” saka Anna, kura uz dzīvi Latvijā atgriezusies tikai šī gada pavasarī.
Smalkie darbi piesaista uzmanību, un ne viens vien interesējies par iespēju tos iegādāties, taču Anna teic, ka tos nepārdod: “Varu aprēķināt, cik maksā audums un diegi, bet ieguldītais darbs nav naudā novērtējams. Esmu savus darbus dāvinājusi, taču pašiem tuvākajiem. Vairāk pievēršos tam ziemā un dienā izšūšanai veltu kādas divas stundas. Apgūt šo tehniku nav grūti, tikai vajadzīgs piemērots audums un diegi, kā arī milzīga pacietība, uzņēmība, koncentrēšanās un precizitāte, jo nedrīkst izlaist nevienu diedziņu.”
Anna Banga Vācijā divus gadus mācījusies arī floristikas skolā. “Ar savu grāmatvedes profesiju un pieredzi Vācijā darbu tomēr atrast nevarēju, bija jādomā, ko darīt. Sāku apgūt floristiku, pēc skolas beigšanas kādu laiku strādāju uzņēmumā, kurā biju praksē, bet vēlāk atvēru pati savu veikalu, kurš darbojās 15 gadus.’’
Darbnīcā Radošajā mājā Anna Banga ierādīs, kā gatavot gan adventes vainagus, gan kompozīcijas — kas kuram patīk. Meistare aicina līdzi paņemt kādu skaistu sveci, trauku, kurā likt izgatavoto dekoru. Katrā ziņā to, ko katrs vēlas ielikt savā vainagā. Taču pats svarīgākais, lai būtu kāds zaļumiņš — priedes vai tūjas zariņi. “Biju gadatirgū Aizkrauklē un ievēroju, ka daudzi vienkārši uz pamatnes sa-
līmējuši čiekurus, zīles vai kastaņus un mākslīgos dekorus. Vācijā tādas lietas sen jau ir aizmirstas. Vislielākais pieprasījums ir pēc īsta zaļuma vainagos, kompozīcijās. Jūs pat iedomāties nevarat, kas pie mums veikaliņā notika ap Ziemassvētku laiku! Strādājām trijatā — es, meita un viena darbiniece, kritām vai no kājām nost, gatavojot un pārdodot pašu darinātos vainagus un svētku kompozīcijas. Visu taisījām pašas, vienīgi vainagu pamatnes, ko piedāvājām klientiem, bija iepirktas. Darba bija tik daudz, ka neatlika laika pašiem sev mājās kādu dekoru izgatavot. Ņēmām to, kas bija palicis veikalā,” atceras Anna un priecājas, ka tagad ir pietiekami daudz brīva laika, lai uztaisītu kaut ko gan sev, gan parādītu un iemācītu arī citiem.
“Man gribas, lai latvieši redz arī kaut ko citu, nekā ierasts. Esmu novērojusi, ka cilvēki ierāvušies sevī, kautrējas rādīt un piedāvāt citiem to, ko paši prot. Gribētu, lai cilvēki satiekas, dalās idejās, iet viens pie otra un, ieraugot kaut ko skaistu, padalās pieredzē. Mums arī sākumā neklājās viegli — staigājām pa izstādēm, tirgiem, skatījāmies, ko dara citi, iepazīstinājām ar sevi, piedāvājām savus darinājumus. Ar laiku guvām atsaucību un mūsu darbiem bija piekrišana.” ◆
