Latvijas 98. dzimšanas dienā Vecajā Aizkraukles luterāņu baznīcā iesvētīts un torņa smailē novietots jauns zeltīts krusts.
Tas izgatavots un novietots 30 metru augstā torņa smailē, vienlaikus restaurējot veco līdz 1925. gadam ierīkoto krusta pamatni (bumbu un enkuru). Krusts krāsots zelta krāsā. 18. novembrī īpašā dievkalpojumā krusts ar bīskapa Eināra Alpes pilnvaru mācītājam Valdim Baltrukam iesvētīts un nākamajā dienā novietots torņa smailē. Par darbu izpildi draudze pateicīga aizkrauklietim, jumiķim, alpīnistam Agnim Zariņam (SIA “Alpi 4 Pros”). Starp dievkalpojuma viesiem bija arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un deputāts Rolands Šteinbergs.
Gotikas pērle
Aizkraukles evaņģēliski luteriskajai draudzei ir sabiedriskā labuma sniedzējas organizācijas statuss (labdarībā, kultūrā un vides aizsardzībā). Primāri tā pulcina reģiona iedzīvotājus un sniedz garīgo aprūpi saskaņā ar Bībeli un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Satversmi. Draudzi kā sabiedrisko organizāciju veido Aizkraukles un Skrīveru novada kristīgie iedzīvotāji (88 pilntiesīgi draudzes locekļi un ap 3200 dievkalpojumu, svētbrīžu, kristību, laulību un bēru ceremoniju apmeklētāju gadā), kuru garīgo lūgsnu un pulcēšanās centrs ir Aizkraukles luterāņu baznīca (1680. g. valsts nozīmes kultūras piemineklis nr. 6155). Baznīca atrodas ārpus apdzīvotām vietām, lauku teritorijā, uz Aizkraukles un Skrīveru novada robežas — senās Aizkraukles kultūrvēsturiskās telpas centrā. Baznīca būvēta gotikas stilā un ir vissenākā reģiona būve, kas kā pērle, neraugoties uz vairākkārtējiem postošiem kariem, ir saglabāta līdz mūsdienām un kas atklāj gotikas stila senās būvniecības tehnoloģijas, mākslas darbus, senu inventāru, Aizkraukles muižas īpašnieku — baronu Šulcu ģimenes — kapenes, pagrabu, 18. gs. kapsētu, relikvijas, vēstures materiālus par draudzes un apkārtējā reģiona dzīvi un baznīcas grāmatas par tajā kristītajiem un iesvētītajiem draudzes locekļiem 350 laika griežu (gadu) garumā.
Baznīcā regulāri katra mēneša pirmajā un trešajā svētdienā notiek dievkalpojumi. Baznīca, lai arī tiek remontēta, ir atvērta tūristiem, kuru skaits pieaug. 2015. gadā to apmeklējuši ap 250 tūristu. Baznīcas atjaunošana, t. sk. šajā projektā paredzētās iniciatīvas, ir sabiedriskā labuma darbība kultūras nozarē ar valsts nozīmi. Visi remonti un to izpildes tehnoloģijas tiek saskaņotas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.
Degradē kultūrainavu
Baznīcas remonti padomju un 90. gados naudas trūkuma dēļ veikti fragmentāri un nekvalitatīvi, t. sk. esošā skārda jumta ieklāšana (2005. g. — SIA “Daba ABC”). To apliecina Latvijas Jumiķu apvienības priekšsēdētāja Ilmāra Jurjāna atzinums un SIA “KMT projekts” būvinženiera Raivja Jēkabsona ekspertīze. Jumta krāsojums ir nolupis un vizuāli degradē kultūrainavu. Arī tehniski skārda lokšņu savienojumi (falces) ir vaļīgi vai atvienojušies. Brandmūru jumta malu locījumi novada nokrišņus uz sienām, bojājot fasādi un mūrus. Arī pamatu apmale, jumta notekas un palodzes, kas izveidotas pat pirms vairāk nekā 80 gadiem, ir aprūsējušas, vietām to nav vispār vai tās nav nostiprinātas. Līdz ar to nepieciešama šīs garīgās un vēsturiskās nozīmes pērles glābšana un kultūrvēsturiskā vizuālā tēla estētiska atjaunošana.
Projekts atbalstīts
Draudze nolēmusi esošo jumtu mainīt divos posmos. Pirmais posms jau pabeigts: 2016. gada augustā — novembrī draudze ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas piešķirto 5108 eiro finansējumu un pašu līdzekļiem veikusi torņa jumta kapitālo remontu — savienojumu pārlocīšanu, sešu ventilācijas lūku un četru panorāmas lūku ierīkošanu, jumta krāsošanu dabīga māla dakstiņa krāsā, īpaši atzīmējama jauna krusta izgatavošana un novietošana.
Otrais posms plānots 2017. gada siltajā sezonā — visa pārējā jumta spāru remonts un jauna dabīga māla dakstiņu jumta klāšana visām pārējām jumta virsmām, t. sk. uz brandmūriem, pavisam 652 kvadrātmetru platībā. Esošais brandmūru jumta tehniskais risinājums ir sevišķi kļūdains — apaļš segums, kas novada ūdeni uz sienām. Paredzēts to mainīt uz horizontālu dakstiņu segumu, kas novadīs ūdeni nevis sienās, bet uz blakusslīpnes jumta. Paredzēts mainīt arī notekas, palodzes un pamatu nosedzi. Šiem darbiem draudze 2016. gada maijā uzrakstījusi projektu “Dakstiņu jumts Aizkraukles un Skrīveru novadu senākās gotikas stila būves aizsardzībai un ainavas kvalitātei” un iesniedza Aizkraukles rajona partnerībā. Tas atbalstīts, projekta īstenošanai piešķirot 47 837,41 eiro.
Draudze aicina ziedot
Vēl šogad draudze veikusi visu telpu sienu un griestu restaurāciju, pateicoties Aizkraukles novada domes finansējumam un citiem ziedotājiem, un būvmeistariem trīs brāļiem Jurim, Jānim un Pēterim Cinīšiem. Tomēr pilnīgam 350 gadus senās būves interjeram trūkst dolomīta plākšņu grīdas ieklāšanai uz esošās siltās betona grīdas. Projekta aplēses sasniedz 17 000 eiro. 2016. gada novembrī lūgts atbalsts arī Aizkraukles novada domei.
Gadam noslēdzoties, draudze kā sabiedriskā labuma organizācija aicina ziedot uzņēmējus no plānotā peļņas nodokļa un arī privātpersonas, no kuru ziedotās summas var atgūt 25% ienākuma nodokli. Līdzekļi nepieciešami, lai savāktu projektos nepieciešamo līdzfinansējumu.
Pateicos katram, kas ar savu ieguldījumu ceļ mūsu visu Dieva namu!
Vēlot dievpalīgu — Jānis Lapiņš, Aizkraukles evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks
Pārskaitījumu informācija:
konts:
LV47 PARX 0012 7153 2000 1
banka: AS Citadele banka
saņēmējs: Aizkraukles evaņģēliski luteriskā draudze
reģistrācijas Nr. 90000093086
mērķis: Aizkraukles luterāņu baznīcas restaurācijai.
