Aizkraukles pilsētas kultūras namā notika pasākums, kurā pateicās gan Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) brīvprātīgajiem palīgiem, gan ilggadējiem asinsdonoriem.
Aizkraukles kultūras nama mazajā zālē pulcējās LSK biedri no Aizkraukles, Kokneses, Neretas un Jaunjelgavas novada. Diplomus saņēma 17 goda donori no Aizkraukles reģiona, kā arī sveica brīvprātīgos: Jaunjelgavas novada pārstāvjus — Līvu Brūniņu un LSK Aizkraukles komitejas priekšsēdētāju Andri Bērziņu, Līvu Skābarnieci no Kokneses, Aldi Ozerski no Neretas un brīvprātīgās no Aizkraukles — Alīnu Uzulnieci un Inesi Nikoņenoku.
“Man ir gods paust Aizkraukles novada domes atzinību par jūsu paveikto, nesavtīgi ieguldīto,” klātesošos uzrunāja Aizkraukles novada mērs Leons Līdums. “Šī ir unikāla biedrība, kuras ideja ir vishumānākā — cilvēka dzīvības glābšana, dalīšanās ar savu dzīvības daļu. Manuprāt, asinsdonoru kustība ir augstākais humānisma un solidaritātes izpausmes veids. Ne visi var, spēj un grib būt donori. Tādēļ sakām paldies ikvienam, kurš to dara. Vēlu jums visiem veselību! Jums tā nepieciešama ne tikai sev, jūs to dalāt arī līdzcilvēkiem.”
Šāds donoru godināšanas pasākums Aizkrauklē pēdējo reizi rīkots 2012. gadā. LSK Aizkraukles komitejas izpilddirektore Natālija Ivanova stāsta, ka donoriem, lai saņemtu diplomu, jāpiesakās, rakstot iesniegumu. “Cilvēkus parasti uzrunāju pati, aicinu rakstīt iesniegumu, pašu iniciatīva šajā gadījumā nav liela,” atklāj Natālija Ivanova. “Aizkrauklē donoru dienās parasti atnāk ap 80 cilvēku, bet donoru droši vien ir vairāk.” Svinīgajā pasākumā astoņi asinsdonori saņēma II, bet deviņi III pakāpes diplomus, katram dāvāja saldumus un piemiņai — metāla sirsniņas, ko darinājis vietējais metālmākslinieks Ants Brimerbergs. Savukārt pašvaldība asins ziedotājiem dāvināja nupat izdoto Lindas Šmites grāmatu “Vīrs ar Nameja gredzenu”.
Aizkrauklietis Viktors Rudass saņēma II pakāpes diplomu, viņš asinis nodevis 98 reizes. “Gribu cilvēkiem palīdzēt, mana asinsgrupa ir tā, kuras asiņu visbiežāk trūkst. Pirmo reizi asinis nodevu 1974. gadā Stučkā,” stāsta aizkrauklietis. “Mana dzimtā puse ir Balvi, Stučkā nonācu 1969. gadā. Jau piecpadsmit gadu vecumā sāku strādāt Starpkolhozu celtniecības organizācijā, asinis nodevu, tiklīdz to varēja darīt. Toreiz motivācija bija vīns kagors, ko tolaik donoriem izsniedza par asins nodošanu. Tagad, ilgi nenododot asinis, jūtos kaut kā ne visai labi, tiklīdz to izdaru, tā atkal viss kārtībā. Varbūt tās ir tikai izjūtas.”
Fakts
LSK darbojas visā Latvijas teritorijā, un organizācijas sastāvā ir ap 10 000 biedru, ap 1500 aktīvu brīvprātīgo,
26 komitejas, 303 nodaļas un 20 LSK jaunatnes nodaļu.
Uzziņa
Biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts” dibināta 1918. gada 20. novembrī. Organizācijai Latvijā apritējuši 98 gadi. Sarkanā Krusta kustība sākās ar Starptautiskās Ievainoto Palīdzības komitejas dibināšanu 1863. gadā. To izveidoja, lai sniegtu pirmo palīdzību upuriem kaujas laukā, bet vēlāk nacionālās Sarkanā Krusta biedrības veidoja, lai palīdzētu, novērstu un atvieglotu cilvēku ciešanas kopumā. “Sarkanais Krusts” ir nosaukums, kuru izmanto valstīs, kur dominē kristietība, savukārt “Sarkanais Pusmēness” tiek izmantots musulmaņu valstīs.
