Kokneses bibliotēkā līdz novembra beigām vēl var paspēt apskatīt vietējo rokdarbnieču darinājumu izstādi. Tajā izliktie darbi tiek pētīti un apbrīnoti, tie rada pozitīvas emocijas un arī dod ierosmi jauniem darbiem.
Kādā jaukā pēcpusdienā, kad visi atnestie rokdarbi jau bija glīti izkārtoti plauktos un uz galdiem, rokdarbnieces tika aicinātas uz tikšanos bibliotēkā. Te pulcējās ne tikai izstādē izlikto darbu autores, bet arī dāmas, kurām vienkārši patīk adīt, interesē jaunākais šajā jomā, jo izstādes iniciatore Alla Svečikova arī demonstrēja interesantas dzijas un rādīja, kā tās izmantot adījumos. Alla saka: “Mēs, latvieši, esam kautrīgi, baidāmies palepoties un palielīt sevi, taču nevajag pūru slēpt zem spilvena. Mūsu domubiedru grupā ir dāmas, kuras dara to, kas viņām patīk, un lepojas ar savu veikumu.” Šī ir jau otrā izstāde, kas bibliotēkā rīkota pēc Allas aicinājuma. Pirmā bija pagājušajā gadā.
Apbrīnoti un apmīļoti
Kokneses bibliotēkas bibliotekāre Ingrīda Grūbe, atklājot izstādi un tikšanos ar darbu autorēm, piebilda: “Kamēr šie darbiņi ir mājās, tie ir tikai jūsu, bet, kad tie nonāk cilvēku redzeslokā, sāk dzīvot savu dzīvi. Tāpēc vismaz vienu reizi gadā vajag sanākt kopā, izlikt darbus izstādē un palepoties ar to, kas radīts. Paldies par padarīto darbu un skaistajām emocijām!” Čaklākajām rokdarbniecēm viņa bija sagatavojusi nelielas dāvaniņas un katrai veltīja kādus vārdus. Ingrīda atklāja, ka Annas Lulles ar mašīnu adītās šalles ar tautiskajiem rakstiem ir visvairāk apmīļotie darbi. Ejot garām, roka pati stiepjas tās noglāstīt. Un ne velti, jo to autore atklāj, ka adījumos izmanto tikai dabisku materiālu, kas ir maigs un sildošs. Spodru Briedi viņa nodēvēja par zvēru pavēlnieci, jo viņas adītie un tamborētie lāči, zaķi, kaķi un citi zvēri satupināti gan izstādē, gan kļuvuši par pastāvīgiem bibliotēkas iemītniekiem. Tie patīk gan lieliem, gan maziem. “Pirms dažiem gadiem bija akcija “Bibliotēka man, es bibliotēkai”, kurā jautājumam — ko bibliotēka var dot tev? — tika uzdots pretjautājums — ko tu vari dot bibliotēkai? Pirmā, kas atsaucās mūsu aicinājumam, bija Dzintra Liepiņa, kura deva mums savus tamborējumus. Tie tagad rotā bibliotēkas galdus un plauktus,” savu stāstījumu papildina Ingrīda. Apbrīnas vērti ir arī Annas Bangas “hardanger” tehnikā izšūtie darbi.
Rokdarbnieces lepojas, kas tikšanās reizē kopā ar viņām bija arī koknesiete Elvīra Sirmā, kuras radītajiem darbiem Ingrīda piešķīra titulu “Prātam neaptverami”. 18 fantastiskas, daudzkrāsainas, krustdūrienā smalki izšūtas gleznas bibliotēkā varēs apskatīt arī līdz mēneša beigām. Te ir ziedu motīvi, dabasskati un pat izšūta Mona Liza. Apbrīnojami tas, ka Elvīra ar izšūšanu sāka nodarboties 78 gadu vecumā un piecu gadu laikā tapis vismaz 100 gleznu. Grāmatu krātuvē izlikta tikai neliela daļa no plašā krājuma.
Vajag iekustināt
Alla Svečikova atklāj, ka rokdarbnieču domubiedru grupas ikdienas tikšanās vieta ir viņas veikaliņš Koknesē, kurā piedāvā arī plašu dziju klāstu. “Es šīs kundzes pamazām iepazinu, kad viņas nāca uz veikalu meklēt dziju. Aprunājos ar katru, uzzināju, ko viņas dara, kādus rokdarbus darina, un mums izveidojās tāda domubiedru grupa. Mēs dalāmies pieredzē, sniedzam viena otrai padomus. Esmu stila konsultante un varu arī ieteikt, kas kuram labāk piestāv — krāsas, forma, arī adījumos. Man patīk radīt labas un skaistas lietas, sekoju līdzi jaunumiem adījumu pasaulē, man ļoti patīk efektdzijas, tiklīdz kaut ko jaunu ieraugu, noteikti vajag pamēģināt. Pēc tam dalos šajās zināšanās ar pārējām adītājām,” stāsta Alla un smejoties piebilst, ka pati ir ļoti aktīva un darbīga — kā lokomotīve, kas ripo pa priekšu, iekustina un velk aiz sevis pārējos. Tikai žēl, ka šajā pulciņā ir tikai dāmas cienījamos gados, nav jaunu meiteņu, jauno māmiņu, kas aizraujas ar rokdarbiem. “Ja gadā mūsu pulciņam izdodas piesaistīt vienu jaunu meiteni, tas ir daudz. Tāpēc mūsu uzdevums ir mācīt rokdarbus meitām un mazmeitām, kamēr var,” saka Alla un stāsta, ka mūsdienās rokdarbi atkal ir modē. Jaunas meitenes varbūt domā, ka adīšana piedien tikai vecmāmiņām, taču to var uzskatīt arī par mākslas veidu, ko izmantot praktiski — darinot tērpus. Par to varēja pārliecināties arī izstādē. Brīnišķīgi plecu lakati, vestes, apmetņi, jakas, cepures, šalles, zeķes un cimdi. Alla atklāj vēl kādu adīšanas pozitīvo iezīmi — zinātnieki atzinuši, ka adīšanu var pielīdzināt meditācijai. Valdziņu ritmiskums uzlabojot smadzeņu darbību, bet pats adīšanas process trenē pirkstu galos esošos nervu galiņus. “Meditējot mēs izkopjam savu intuīciju, savukārt intuīcija ir prasme redzēt un sajust,” uzsver Alla.
Rokdarbu autores
Kokneses bibliotēkā izliktajā rokdarbu izstādē apskatāmi Annas Bangas, Allas Svečikovas, Dzintras Liepiņas, Maijas Birznieces, Vilijas Čunčules, Spodras Briedes, Annas Lulles, Aijas Briedes, Olgas Noreikas, Aijas Oknovas, Laimas Antonevičas, Anitas Šīrabas, Ilgas Grāvītes, Larisas Grotus, Santas Mideres, Dainas Šabanovas un Ņinas Rušmanes darbi, kā arī Elvīras Sirmās krustdūrienā izšūtās gleznas. ◆
