Pagājuši tikai četri mēneši, kopš ekspluatācijā nodots ceļa Vecumnieki—Nereta posms Valles pagastā un rotācijas aplis pagasta centrā, bet autovadītāji jau pamanījuši gan izārdītu bruģi apļa apmalē, gan caurumus jaunajā asfaltā.
Elvis Larionovs no Rīgas, braucot garām Vallei, nofotografējis izpostīto bruģi un cauro asfaltu un attēlus ievietojis sociālajā vietnē “Facebook.com”. Viņš raksta: “Šī gada augustā ekspluatācijā nodotais, rekonstruētais ceļš P73 Vecumnieki—Nereta—Subate posmā no Valles pagasta robežas līdz pagriezienam uz Kurmeni. Tika veikta pilna segas rekonstrukcija ar jaunu salturīgā slāņa un šķembu pamata izbūvi un trīs kārtu asfalta seguma ieklāšanu. Tāpat arī rotācijas apļa izbūvi Vallē krustojumā ar reģionālo ceļu Bauska—Aizkraukle. Autoceļa posma pārbūvi veica SIA “Igate” un “Saldus ceļinieks”. Ceļa posmu 12. augustā apsekoja un būvdarbu noslēguma kvalitātes pārbaudē Vallē piedalījās satiksmes ministrs Uldis Augulis. Projekta kopējās izmaksas 12,8 miljoni eiro. Fotogrāfijas uzņemtas 2016. gada 15. novembrī!”
Diskusijās par šo problēmu iesaistījušies vairāki vallieši. Viens no viņiem uzskata, ka bruģis joprojām būtu kā jauns, ja vietējie un ciemiņi aplī negrieztu “saulītes”. Lai gan kāds cits iebilst, ka “saulīšu” griešana tā pati braukšana vien ir un asfalts domāts, lai pa to brauktu, nevis uz to skatītos. Vairāki komentētāji kā galveno bruģa bojātāju nosauc sniega tīrīšanas tehniku, kas izārdījusi bruģa malu, kura, kā novērojuši vietējie, jau bija sākusi dalīties agrāk. Lai gan caurumus asfaltā noteikti neradīja sniega tīrītājs, tam noteikti bijis kāds cits iemesls. Vēl kāds ceļa problēmās vaino iepirkuma nosacījumus, ka jāizvēlas zemākās cenas piedāvājums, lai gan trīs miljoni eiro nav nekāda mazā nauda.
Jautājām uzņēmuma “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) pārstāvjiem, kurš uzņemsies atbildību par sabojāto bruģi un caurumiem asfaltā un kas finansēs ceļa remontu. Jau tajā pašā dienā uzņēmuma pārstāvji ziņoja: “Rotācijas aplī Vallē uz autoceļa Vecumnieki—Nereta—Subate (P73) mehāniski bojājumi, visticamāk, radušies sniega tīrīšanas laikā, aizķerot konstrukciju ar greidera lāpstu. Šonedēļ bojātos dekoratīvos bruģakmeņus izņems un pamatu sablīvēs, savukārt pastāvīgie labojumi tiks veikti pavasarī, kad iestāsies atbilstoši laika apstākļi. Remontdarbu laikā būs jānomaina arī trīs bojātie bortakmeņi.”
Tāpat “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvji atklāj, ka šī paša ceļa labās joslas posmā no 13,6. līdz 14,6. km jau darbu pieņemšanas laikā Ceļu laboratorijas speciālisti asfaltbetona dilumkārtā konstatējuši paaugstinātu paliekošo porainību. Tāpēc būvniekiem par darbu konkrētajā posmā ticis noteikts līgumcenas samazinājums un noteiktas palielinātas garantijas saistības. Šī iemesla dēļ laika apstākļu ietekmē un ceļa ekspluatācijas gaitā šajā posmā izveidojušās nelielas bedrītes — lielākās līdz pat 5×5 cm, tāpēc nākamgad, iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, ceļa segums būvniekiem (SIA “Igate” un SIA “Saldus ceļinieks”) par saviem līdzekļiem tur būs jāatjauno pilnā apjomā.
“LVC Ceļu laboratorijas speciālisti pārbaudes veic visos valsts ceļu posmos, kur tiek veikti darbi, LVC arī nodrošina nepārtrauktu kvalitātes uzraudzību visā būvdarbu laikā. Būvdarbu laikā konstatētie defekti darba procesā tiek nekavējoties novērsti. Gadījumos, ja neatbilstība ir neliela un kopumā neietekmē visa ceļa posma ilgtspēju, darbs tiek pieņemts par samazinātu cenu, kā tas notika arī autoceļa Vecumnieki—Nereta—Subate (P73) konkrētā posma gadījumā.
Nereti tiek konstatētas nelielas atkāpes no specifikāciju prasībām, kuras nenoved un, iespējams, nekad nenovedīs pie ekspluatācijā pamanāmiem defektiem. Būvniecības laikā arī reti ir iespējams iegūt viscaur vienādu asfalta sablīvējumu. To ietekmē sagatavotās asfalta masas viendabīgums, transportēšanas ceļš un laika apstākļi.
Ja neatbilstības ir lielas un pamanāmas, tiek pieprasīts ceļa posmu pārbūvēt. Savukārt, ja atkāpes ir nelielas, tās ir redzamas tikai laboratorijā un uz ceļa nav jūtamas, tad, izvērtējot iespējamos riskus, darbu var pieņemt, konkrētajam posmam nosakot papildu garantijas termiņu. Kopā ar papildu garantijas laiku tiek aprēķinātas iespējamās labošanas darbu izmaksas un tādējādi noteikts papildu naudas ieturējums garantijas laikā. Tas ir nodrošinājums gadījumiem, ja būvnieks nespēj vai nevēlas labot defektus un darbus jāuzdod izpildīt citam būvniekam. Tādu gadījumu gan nav bijis, jo tas ir būvnieku reputācijas jautājums.
Tomēr, ja ir skaidrs, ka risks parādīties defektam ir gana augsts, LVC kā pasūtītājs nepiekrīt pagarināt garantijas termiņu un pieprasa veikt nekavējošu pārbūvi vai labojumus vai arī papildu darbus uz būvnieka rēķina risku novēršanai, piemēram, veicot tūlītēju virsmas apstrādi vai pat ieklājot jaunu seguma kārtu. Garantijas saistības arī nosaka, cik daudz nelieliem defektiem uz seguma laukuma vienību ir pieļaujams rasties. Ja to ir vairāk, būvniekam jāveic vienlaidu remonts visam posmam.
Neatbilstības specifikāciju prasībām posmos, kur darbi tiek pabeigti un tiek veiktas kompleksās kvalitātes pārbaudes, tiek konstatētas apmēram 5% gadījumu,” savā paziņojumā raksta “Latvijas Valsts ceļi”. ◆
