Bebru apgrauztie koki Aizkraukles dīķmalā raisījuši sabiedrības diskusiju un mudinājuši daudzus paust savu viedokli un problēmas risinājumu gan sociālajos tīklos, gan vēstulēs redakcijas e-pastā.
“Staburaga” 21. oktobra numurā bija publicēts raksts par bebru postījumiem Aizkraukles dīķa apkārtnē — apgrauztajiem kokiem un radītajām ūdens noteces problēmām. Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs skaidroja: “Nezinu nevienu Latvijas pašvaldību, kur šīs problēmas būtu atrisinātas.”
Nedaudz vēlāk kā nedēļu aizkrauklietis Oskars Liepiņš “Facebook” vietnē publicēja kārtējā nograuztā koka fotogrāfiju.
Lūk, ko zem publicētās fotogrāfijas “Facebook” vietnē raksta citi!
Rita Putrāme: “Tas jau sen bija skaidrs, ka neiežogotos kokus agrāk vai vēlāk noguldīs gar zemi. Pretējā krastā no bebra puses tas godam paveikts! Skumji tas, ka atbildīgā iestāde taupa līdzekļus drāšu žogam. Vai tikpat cītīgi tiek taupīts arī ikrīta kafijām? Diez vai.”
Daira Stabiņa: “Šis jau ir kārtējais fakts, kas apstiprina formalitātes esamību.”
Valdis Keišs: “Nav vienkārši risināma lieta — bebrs savā ziņā ir dabas spēks. Kamēr dzīvs — grauzīs. Gan pie Daugavas, gan Gaujas. Kur koku nedaudz — var mēģināt iežogot. Bet mežā pie Gaujas Valmierā?”
Juris Purins: “Gadus atpakaļ, rokot laikam kanalizāciju mūzikas skolas pusē, traktorists nejauši ar kausu trāpīja ligzdā, pēc tam laiku bija miers. Laikam atnākuši no Purvciema atpakaļ, tur, uz upītes, pie privātmāju rajona, šiem paliels aizsprosts. Vai arī otrpus vecajam dzelzceļam, ūdenskanāla pusē, šiem bija tusiņu vieta.”
Portāls staburags.lv lūdza situācijas skaidrojumu Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Leonam Līdumam. Lūk, ko viņš atbildēja: “Šis koks jau bija “aizgrauzts” brīdī, kad tika iežogoti pārējie. Tika nolemts to atstāt bebra brokastu galdam, lai liek mierā pārējos kokus. Diemžēl šo dzīvnieku medības pilsētas teritorijā ir liegtas. Saglabāšanai paredzētie koki ir iežogoti.”
Pēc šī ieraksta e-pastā saņemta kāda aizkrauklieša (redakcijai vārds, uzvārds zināms) vēstule, kurš arī vēlējās paust savas domas par to, kas notiek pašā pilsētas centrā:
“Atļaušos komentēt: “Koks jau bija “aizgrauzts” brīdī, kad tika iežogoti pārējie.” Kura pašvaldības iestāde ir atbildīga par notiekošo pilsētas dīķī? Kāpēc aizgrauztais koks netika savlaicīgi pamanīts? Bebrs šādu koku nevar nograuzt vienā naktī! “Tika nolemts to atstāt bebra brokastu galdam.” Kurš tieši nolēma atstāt koku “bebra brokastu galdam”? Kāpēc jūs domājat, ka bebrs liks mierā pārējos kokus?
Paldies Dievam, ka medības pilsētas teritorijā ir liegtas, jo nebūtu prātīgi apdzīvotā vietā lietot šaujamieročus vai slazdus, bet nav aizliegta šo dzīvnieku “aizturēšana” un nogādāšana vidē, kur tas citiem netraucē. Nesen televīzijas LTV7 kanālā tika demonstrēta dokumentālā filma, kā un ar kādiem paņēmieniem bebrus no apdzīvotām vietām pārvieto uz tiem piemērotu dzīves vidi bez letāliem paņēmieniem. Aizkraukles novada domei neviens neliedza izsludināt savlaicīgu iepirkumu šīs problēmas novēršanai. Atļaušos brīdināt Aizkraukles novada domi, ka šiem dzīvniekiem, tāpat kā pārējām dzīvajām radībām, ir tieksme vairoties, un nākampavasar jau no rītiem domi sveicinās trīs reizes vairāk bebru! Ja nemaldos, Aizkraukles novada domi pārstāv deputāts Jānis Belickis, kas ir diplomēts mežsaimnieks un kuram būtu jāpārvalda metodes, ar kādām ierobežot šo dzīvnieku iepējamos kaitējumus.
Ceru, ka šis nebija viens no kokiem, ko savulaik pilsētā stādīja Leons Geikins, lai uzlabotu pilsētas ainavu!”
Komentārs
Šonedēļ Starptautiskās automobiļu federācijas Eiropas nodaļa sāk kampaņu, lai veiktu pētījumu, cik daudz Eiropas Savienības satiksmes dalībnieki dažādos nodokļos un nodevās samaksā valstij un cik saņem atpakaļ kā kvalitatīvu ceļu infrastruktūru. Vismaz Latvijā nav jūtams, ka no satiksmes dalībniekiem dažādu maksājumu veidā iekasētā nauda ieguldīta ceļos. Kā vērtējat esošo nodokļu slogu, un cik to efektīvi izmanto?
Jānis Riekstiņš, degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma “Virši-A” vadītājs
— Nodokļu slogs mums ir diezgan liels. Vērtējot akcīzes nodokli degvielai, uzskatu, ka tam jābūt vienādam visās trijās Baltijas valstīs. Ja viena valsts to paaugstina, mēs zaudējam. Ja mums tā ir lielāka, tad pēc degvielas cilvēki brauc uz kaimiņvalstīm un otrādi. Kā ieņēmumus par šo nodokli pārdala, ir katras valsts iekšējā lieta, bet, cik saprotam, tā visa nauda ceļiem tomēr neaiziet. Kādi mums ir ceļi, visi zinām, bet bez naudas tos sakārtot nevar. Acīmredzot nodokļu ieņēmumu pārdalē kaut kas jāmaina.
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Uzskatu, ka automašīnu lietotājiem diezgan daudz jāsamaksā nodokļos, jo ir ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, arī tehniskā apskate jāveic, un absurdi, ka arī jaunām automašīnām tas jādara katru gadu. Vēl arī obligātā civiltiesiskā apdrošināšana, tā ka maksājumu ir pietiekami un vēl vairāk diez vai vajadzētu. Protams, gribētos, lai ceļiem no tā visa būtu vairāk. Tomēr problēma ir valsts budžetā, kurā visam nepietiek. Joprojām ir dilemma — labot ceļus vai samaksāt algas.
Jaunjelgavas pusē pēdējā laikā ceļi ir daudz remontēti. Nav gan pētīts, kādu attīstību tas devis novadam, bet satiksme noteikti palikusi intensīvāka.
Valentīna Geršebeka, autovadītāja ar gandrīz 30 gadu stāžu
— Automašīnu īpašniekiem gadā kopā jāsamaksā diezgan liela summa. Ja mazākas algas, šī iemesla dēļ ģimenēs lielākoties nevar atļauties vairāk par vienu auto. Tomēr bez automašīnas ikdienā nevar, jo nav mums tik labi pielāgota sabiedriskā transporta kustība. Nereti jāvelta visa diena, lai ar autobusu vai vilcienu nokļūtu vajadzīgā vietā.
Lai arī automašīnu Latvijā ir arvien vairāk, ceļi labāki nepaliek. Nesen braucu pa Skrīveriem, un ceļš ir ļoti nelīdzens. Visam jābūt sabalansētam — ja cilvēki samaksā nodokļus, tie jāizlieto konkrētajam mērķim. ◆
