Vai zinājāt — katrs 70. Latvijas vīrietis ir Mārtiņš? Tas ir stiprs vārds — ir vienisprātis gan paši šī vārda īpašnieki, gan tie, kuri pazīst Mārtiņus.
Mārtiņi savu vārdu ieguvuši jau pirms 16. gadsmita baznīcas reformācijas — no Livonijas ordeņa svinētās piemiņas dienas par godu romiešu karavīram Mārtiņam (Martinus), kas, zirgā sēdēdams, piedāvājis savu apmetni salstošam nabagam. Pēc tam viņš sapnī uzzinājis, ka tas esot bijis pats Jēzus. Kristiešu leģenda vēstī, ka Mārtiņš neesot vēlējies kļūt par bīskapu un noslēpies putnu kūtī, tomēr vietējās draudzes piederīgie tikmēr staigājuši apkārt, kamēr viņu atklājuši pēc putnu trokšņošanas. Tādēļ arī latviešu Mārtiņu ticējumi un pareģojumi ir saistīti ne tikai ar zirgiem un drēbēm, bet arī ar mājputnu kaušanu un Mārtiņbērnu gājieniem.
Jāņu tomēr vairāk
Šķiet, Mārtiņa vārds spējis saglabāt popularitāti cauri laiku lokiem. Protams, Mārtiņu Latvijā nav tik daudz kā, teiksim, Jāņu, bet tāpat katra pilsēta un pagasts var lepoties ar šī stiprā vārda īpašniekiem.
Mazliet statistikas. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, Latvijā ir 12 878 Mārtiņi. Tātad apmēram viens no 150 iedzīvotājiem ir Mārtiņš jeb Mārtiņš ir katrs 70. Latvijas vīrietis! Popularitātes ziņā gan Mārtiņi paliek krietni aiz Jāņiem, jo, ņemot vērā to, ka mūsu valstī ir 52 593 Jāņi, tā sauc teju vai katru 40. mūsu valsts iedzīvotāju jeb vienu no 18 vīriešiem.
Šie rādītāji sasaucas kaut vai ar Jaunjelgavas novadu, piemēram, Jaunjelgavā no 2097 iedzīvotājiem 12 ir Mārtiņi, Secē no 1041 iedzīvotāja 13 ir Mārtiņi, Sunākstē, kur deklarēti 482 iedzīvotāji, ir trīs Mārtiņi. Staburagā ir reģistrēti trīs šī vārda īpašnieki (430 iedzīvotāji), Daudzeses pagastā ir deviņi, Sērenē — divi Mārtiņi (un vēl divi Mārči!).
Interesanti, ka Latvijā ir 55 vīri un zēni, kuriem doti divi vārdi — Jānis Mārtiņš, un ir arī 43 Mārtiņi Jāņi. Vispār valstī Mārtiņš kā pirmais vai otrais vārds dots mazliet vairāk nekā tūkstoš iedzīvotājiem. Vecāki saviem bērniem devuši gan latvisku vārdu apvienojumu, piemēram, Mārtiņš Vilis, Mārtiņš Miķelis vai Mārtiņš Ludis, bet ir arī modernākas versijas — Mārtiņš Nikolass, Mārtiņš Tots, Kevins Mārtiņš, Olivers Mārtiņš un Braiens Mārtiņš.
Atvērti pasaulei
Mārtiņš ir stiprs vārds — ir vienisprātis gan šī vārda īpašnieki, gan tie, kuri pazīst Mārtiņus. Vārds Mārtiņš ir cēlies no vārda Martins, kas nozīmē veltīts Marsam, kareivīgs. Par šī vārda spēku nešaubāmies ne mirkli, arī vērojot Latvijā zināmos vārdabrāļus — Mārtiņu Braunu, Mārtiņu Rītiņu, Mārtiņu Cipuli, Mārtiņu Bondaru un citus.
“Mārtiņi ir komunikabli, labi saprotas ar pārējiem un ir atvērti pasaulei,” saka Mārtiņš Leitis, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas sporta skolotājs. Viņš atklāj, ka sākumā vecāki viņam vēlējušies likt vārdu Emīls, taču rados jau bijis šāds vārds un tāpēc izvēlēts Mārtiņš. “Tas ir latvisks, stiprs un skanīgs, un man patīk būt Mārtiņam,” saka skolotājs. Viņš atklāj, ka skolā ir daudz Mārtiņu, viņa audzēkņu, visi viņi ir labsirdīgi un jauki.
Arī skrīverietei Dzintrai Kaķei ir dēls Mārtiņš, viņam ir astoņi gadi. Kāpēc šāds vārds izvēlēts? “Mārtiņi bijuši mūsu dzimtās, un galvenais nosacījums vārda izvēlē bija — tam jābūt latviskam un skanīgam,” stāsta Dzintra. Viņa bilst, ka šis vārds aktualitāti nav zaudējis nekad, zināmi vairāki Mārtiņi un arī rados esot jauns vīrietis vārdā Mārtiņš.
Mamma atklāj, ka arī puikam vārds patīk. “Vecākiem allaž jāpadomā, kā vārds skanēs kopā ar uzvārdu, un vai latviskam uzvārdam piestāvēs amerikānisks vai cits eksotisks vārds? Vai, izvēloties vārdu, padomājam, lai bērnam vēlāk nebūtu problēmu un vienaudži neizdomātu viņam iesauku? Īpaši laikā, kad bērni ir diezgan nežēlīgi. Viens no galvenajiem nosacījumiem ir, vai bērns gribēs ar to nodzīvot, nevis tikai, lai šis vārds patiktu vecākiem,” uzskata Dzintra. “Mārtiņš ir īstā izvēle! To var viegli izrunāt, un man patīk, ka šim vārdam ir arī nacionāla pieskaņa.”
Dzintra Kaķe novērojusi, ka visi Mārtiņi ir labsirdīgi un mīļi pēc savas būtības. “Tādi priecīgi, kuri prot arī izstarot prieku,” saka viņa.
Stipram vīram stiprs vārds
“Mārtiņi ir vairāk darītāji, nevis runātāji,” bilst uzņēmējs jēkabpilietis Mārtiņš Krūmiņš, viņš ir arī Jaunjelgavas novada domes deputāts. Mārtiņš atklāj, ka vārdu viņam izvēlējušies vecākie brāļi un māsas. Viņam ir divi brāļi un divas māsas, Mārtiņš ir pastarītis. “Vecāki gribēja man likt stiprāku vārdu — Jēkabs, bet brāļi un māsas iebilda, ka skolā mani saukāšot par Ješku, tāpēc jāliek Mārtiņš,” stāsta uzņēmējs. “Man šis vārds patīk, bet radi mani dažkārt sveic arī Jēkabos.”
Mārtiņš Krūmiņš uzskata, ka visi Mārtiņi ir darbīgi un cīnās pa dzīvi. “Viņi nav lielībnieki, bet ir darītāji,” saka viņš. “Kur vēl latviskāku vārdu kā Mārtiņš! Turklāt manu vārdadienu svin visa valsts.”
Viņš vēl nosmej: jūs zināt, ka tieši Mārtiņos miris Leonīds Brežņevs? “Biju students un atceros, kā jau 11. novembrī visa valsts sēroja,” nosaka Mārtiņš.
Arī aiviekstietis Mārtiņš Dauškans piekrīt, ka Mārtiņi vairāk dara, mazāk runā. “Esmu ar savu vārdu apmierināts, kuram gan savs vārds nepatīk,” saka viņš. “Nav ne vainas, ka man izvēlēts šāds latvisks vārds.” Mārtiņš bilst, ka viņa paziņu lokā ir vairāki Mārtiņi. Vai visi maz runā? “Varētu tā būt!” nosmej viņš.
Mārtiņa vārda skaidrojums
Pirmais tips. Nervi no dzelzs. Šis Mārtiņš ātri tuvojas mērķim. Uzplaukst kā puķe labā zemē. Godkārs, jo sapņo par karjeru.
Otrais tips. Vientuļnieks un melanholiķis ar mākslinieciskām interesēm. Bieži vien viņam uzmācas pagurums, depresija, mokoša apziņa, ka naudasmaks nevar būt tik biezs, lai varētu lolot mīļotu cilvēku.
Trešais tips. Jokupēteris un uzjautrinātājs. Dzīvi bauda pilniem malkiem. Nerēķinās ne ar ko.
Gunnara Treimaņa novērojumi par Mārtiņu rakstura īpašībām
(apkopoti 2002. gadā izdotajā grāmatā “Vārdu noslēpumi”)
