Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja Santa Krasovska apbalvota ar sudraba goda zīmi “Sirds un gulbis”. To piešķir par īpašiem nopelniem humānās pedagoģijas jomā, un Baltijas valstu humānās pedagoģijas konferencē to saņēma tikai viena skolotāja no katras valsts.
Sudraba goda zīmi “Sirds un gulbis” Santa Krasovska saņēma Baltijas valstu 10. humānās pedagoģijas konferencē “Iemīli nākotni — izaugs spārni!”, kura notika Viļņā. Šim apbalvojumam Latvijas, Lietuvas un Igaunijas humānās pedagoģijas asociācija ieteica pretendentus, un to saņēma tikai viens skolotājs no katras valsts. Goda zīmi piešķir par īpašiem nopelniem humānās pedagoģijas jomā, par tās atziņu izmantošanu darbā. To saņem skolotājs, kuru ciena audzēkņi un vecāki, un tā ir arī īpaša kolēģu atzinība.
“Man šis apbalvojums bija pārsteigums, nebiju to gaidījusi,” atklāj Santa. “Protams, ir prieks par atzinību, bet nejutos to vēl pelnījusi.”
Santa Krasovska Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijā iesaistījusies pirms trijiem gadiem. Viņu šīs idejas aizrāva, noklausoties Starptautiskās humānās pedagoģijas asociācijas goda biedra Šalvas Amonašvili lekciju. “Es sapratu, kas tas, ko jau daru, ir pareizi, un atradu atbildes uz daudziem “kāpēc?”. Cilvēki no daudzām valstīm domā vienādi, jo cilvēciskās vērtības ir vienādas, un šis jautājums ir aktuāls visā pasaulē,” saka skolotāja.
Santas brīvais laiks tiek veltīts humānās pedagoģijas studijām, un viņa atklāj, ka lekcijās un lasījumos parasti izdzird tieši to, kas tajā brīdī bijis aktuāli. “Mums visiem gadās kļūdīties, bet mani allaž tirda jautājums — kāpēc tā sanācis, kā varu to izlabot? Kā atslēgt tās durtiņas bērna sirsniņā, pa kurām gribam ieiet, bet mūs nelaiž? Katru reizi rodu atbildes un iegūstu ļoti daudz, ko varu izmantot darbā,” stāsta skrīveriete. “Konferencē Viļņā uzsvēra arī to, cik svarīgs ir darbs ar vecākiem, un lai viņi bērniem neiedvestu nepatiku pret skolu. Ja bērnam mājās saka, cik skola un skolotāji ir slikti, viņš neņem pretī to, ko mēs cenšamies iedot. Man gan ar savu audzēkņu vecākiem ir ļoti paveicies, jo viņi ir liels atbalsts gan saviem bērniem, gan man, un kopā mēs varam uzbūvēt ko labu.”
Santa Krasovska A. Upīša Skrīveru vidusskolā māca latviešu valodu un literatūru, sociālās zinības un audzina 11. klasi. To, ka viņai ir īpašs kontakts ar bērniem, apliecina arī fakts, ka Santas audzēkņi bija viņu pieteikuši akcijā “Skolotājs, kurš iedvesmo”, piešķirot savai audzinātājai nomināciju “Astotais pasaules brīnums”.
Kad satieku Santu, arī man viņa vispirms grib parādīt daudzās mapītes ar savu audzēkņu darbiem. Bērnu domraksti, radošie darbi krājas kā liels dārgums, un skolotāja saka: viņi mani nebeidz pārsteigt arvien no jauna.
Kad jautāju, ko viņai nozīmē skolotājas darbs, Santa bilst: “Reizēm man šķiet, ka vairāk dzīvoju darbā. Man ir liels prieks, kad izdodas, bet īpašs prieks ir redzēt, kā aug un pilnveidojas mani skolēni. Kad kāds jautā, kā man iet darbā, parasti pārjautāju: tu tiešām to gribi dzirdēt? Jo mana sajūsma par to, cik gudri, spējīgi un atraktīvi ir jaunieši, var ieilgt divu stundu garumā. Man šķiet, ka mēs tādi nebijām. Kad jaunieši saka: man tiešām patīk mācīties, nopriecājos — nu viņam visi ceļi ir vaļā!”
Uzziņa
◆ Humānā pedagoģija ir bērncentrētā pedagoģija, kuras stūrakmeņi ir skolotājs, mācību process un viss, kas saistīts ar bērna personību.
◆ Humānā pedagoģija nenozīmē noglāstīt bērnam galvu, pažēlot, samīļot un sacīt: “Cik tu esi labs!” Tā ir dziļa sevis audzināšana un bērna prāta un sirds attīstība, bet galvenie balsti cilvēka personības tapšanas un pilnveides ceļā ir garīgums un humānisms.
