Tuvojas gada beigas, un briest kārtējās pārmaiņas uzņēmējiem. Bija paredzēts, ka mazumtirgotājiem, kuri līdz šim izmantoja parastos kases aparātus, no 1. janvāra būs jāpāriet uz hibrīda kases aparātiem. Šo noteikumu izpildi gan atlika uz vēlāku laiku. Bet tas nozīmē, ka parastās kases lentes vietā visi darījumi saglabāsies elektroniski un Valsts ieņēmumu dienests (VID) tos varēs kontrolēt. Daži no veikalu tīkliem pārgājuši uz jaunākām kases sistēmām, bet tiem, kuri kases čekā, piemēram, norāda “pārtika”, nevis konkrētu produktu, nākamgad jāgatavojas pārmaiņām. Hibrīda aparāti prasa arī datorspeciālistu, kurš katru preci ievada sistēmā, lai tā uzrādītos kases aparāta čekā. Tādam speciālistam mūsu reģionā vidējā alga ir ap 650 eiro mēnesī. Mazajiem veikaliem tie ir papildu izdevumi, un ne visiem tie ir pa kabatai. Vajadzēs arī apmācīt darbiniekus ar tiem strādāt. Mūsu veikali jau laikus pārgāja uz POS (Point of Sales) sistēmām. Tas nozīmē, ka izmantojam datubāzi un visu preču kustību uzskaita dators. Nesen nomainījām POS sistēmu, respektīvi, produktu datubāzes uzturētāju, sadarbojamies ar lietuviešiem, un tas mums izmaksāja ap 7 tūkstošiem eiro.
Tomēr lielākā ietekme lauku veikalu darbībai ir iedzīvotāju pirktspēja. Dažādu ekonomisku apsvērumu dēļ tā katru gadu krītas. Septembrī, lai neslēgtu veikalu Taurkalnē, man nācās no tā atteikties. Atdevu nomā veikalu kopā ar aprīkojumu pārdevējai. Rezultātā samazinājās uzturēšanas izmaksas, strādā tikai viens cilvēks. Laukos bieži cilvēkiem nav naudas, par ko maizi nopirkt, un Taurkalnes veikalā ziemas periodā diviem cilvēkiem algu nevar nodrošināt. Apgrozījums ceļas pēc mēneša 5. datuma un turpinās līdz 20. Mēneša sākums un beigas ir ļoti sliktas, un tāda bija pagājusī nedēļa, kad apgrozījums krītas par 30 procentiem. Piemēram, pagājušajā piektdienā Daudzevas veikals nepasūtīja maizi, jo tā palika pāri no iepriekšējās dienas. Otrs būtisks apstāklis — daudzi secieši, daudzevieši strādā Aizkrauklē un iepērkas lielveikalos. Tāpēc pagastos starp veikaliem ir liela konkurence. No Aizkraukles sabiedrības ar “Aibes” finansiālu atbalstu atpirku bijušā “Elvi” telpas Secē, un pašlaik te ir tikai pārtikas veikals. Pirms gada situācija mazumtirdzniecībā bija labāka nekā šobrīd. Bija plānots, ka līdz ar to apgrozījums palielināsies, bet tā nenotiek.
Agrāk svētkos — Jāņos un Ziemassvētkos — daudzi ārzemēs dzīvojošie brauca mājās, bet arī šis ieradums mainījies. Daudzevā šogad uz Jāņiem atbrauca labi ja trīs cilvēki, bet pirms pieciem gadiem vienā dienā apgrozījums veikalā palielinājās dubultā.
Acīmredzot uz ārzemēm izbrauc ne tikai gados jaunie cilvēki, bet nu jau pat pensijas un pirmspensijas vecumā. Veikalam laukos svarīgs ir katrs pircējs. “Sāpīgs” produkts ir smalkmaizītes. Tām ļoti īss realizācijas termiņš, bet cilvēki tās pērk. Tomēr bieži gadās tās norakstīt, un nākamajā dienā pircēji atkal grib svaigas.
Neraugoties uz mazo apgrozījumu, iespēju robežās uzlabojam veikalus. Secē remontējam, pirms ziemas nomainījām apkures sistēmu, un tādi paši darbi bija arī veikalā Jaunjelgavā. Joprojām neesmu atmetis ideju par atteikšanos no pārtikas precēm šajā veikalā, pārsvarā atstājot preces vīriešiem — aksesuārus, skūšanās piederumus u. tml.
Sekoju līdzi jaunā VID vadītāja meklējumiem. Atrasta Ilze Cīrule, kurai neesot “skeletu skapī”. Domāju, ka slikti meklējuši, gan jau ar laiku atradīs, lai tik stājas amatā. Personīgi man kā uzņēmējam un ap 90% mazo uzņēmēju ir pilnīgi vienalga, kas mūs kontrolē, kas tur augšā ir nomainīts. Varbūt Latvijas mēroga uzņēmumu vadītājiem ir kādas personīgas antipātijas, veci rēķini ar kādu no direktora kandidātiem. Un vēl kas — esmu kaislīgs kāršu spēlmanis un no pieredzes varu teikt, ka, ja maisa kāršu komplektu, no tā spēlē nekas nemainās. Cita lieta, ja ņem jaunas kārtis.
No rītiem šad tad televīzijā skatos Latvijas ziņas un pārmaiņas pēc arī Krievijas. Par ko stāsta Latvijā — cīņa par portfeļiem, amatiem. Kas notiek Krievijā — Putins nokomandēja, pateica, vadītāju nomainīja, un darbs turpinās. Ja mums par pārkāpumiem bez ierunām atbrīvotu no amata, domāju, ka baidītos vairāk un strādātu labāk. Pie mums priekšnieks atlaiž vietnieku, bet viņš priekšnieku iesūdz tiesā par nelikumīgu atlaišanu. Tāpēc arī nebūt ne vienpusēji nevērtēju ideju par 9,2 miljonu eiro atvēlēšanu no budžeta, lai visā Latvijā nodrošinātu sabiedrisko mediju pieejamību. Vispirms vajadzētu domāt par informācijas saturu, lai tas būtu iedzīvotājiem interesants, jo krēslu dalīšana augstākajos ešelonos lielākajai daļai ir dziļi vienaldzīga, tajā skaitā arī man. Arī izklaides raidījumu, filmu klāsts ir nebaudāms.
Dalītas pārdomas arī par bēgļu jautājumu. Pateicoties Amerikas centieniem mainīt pasaules kārtību, iejaucoties Āfrikas valstu politikā, panākta nekontrolēta cilvēku pārvietošanās pretēji iepriekšējai šo valstu diktatoru ciešajai dūrei. Tautas ir atbrīvotas, tagad kādam tās jāsavāc.
Nākamajā gadā slēgs trīs skolas Latvijā, un uzskatu, ka mazās skolas ir jāslēdz. Ja tajā ir 30 skolēnu, par kādu izglītības kvalitāti var būt runa? Ja bērniem jāmācās apvienotajās klasēs — viens skolotājs 1., 2. un arī 3. klasē, tad labāk bērnus atvest vienkopus vienā skolā, kā tas pamazām arī notiek. Diemžēl tā Latvijas daļa, kas rada bērnus, ir izbraukusi, bet pensionāri, cik zināms, jauno paaudzi nerada. Skarbi, bet Latvijā pārsvarā spēkā teiciens: kamēr gudrais domā, dumjais vairojas. To kādā uzstāšanās reizē teica humorists Jevgeņijs Petrosjans. Pagājušajā nedēļā 101 gada vecumā no dzīves atvadījās kino un teātra aktieris Vladimirs Zeļdins. Vēl šādā vecumā viņš neatstāja skatuvi, un pērn spēlēja lomu lugā “100 jeb dejas ar laiku”.
Sestdienās joprojām turpinās darba nedēļa, apbraukāju veikalus, jāpieņem preces, bet svētdien gatavojos Latvijas čempionātam zolē. B fināls noteikts 26. novembrī Rīgā. Vēl no reitinga neesmu izmests. Pirms trim gadiem biju Latvijas čempions. Ceru, ka tikšu līdz A finālam. Līdz zemledus makšķerēšanas sezonai, kas ir otra mana aizraušanās, vēl jāgaida pirmais ledus.
Uzziņa
Kopumā akcijas laikā 12 Latvijas pilsētās iedzīvotājiem dāvinās vairāk nekā 15 000 atstarotāju.
