5. novembrī pulksten 17 Aizkraukles pilsētas kultūras namā norisināsies pagasta kultūras nama sieviešu vokālā ansambļa “Spīdala” un vīru vokālā ansambļa jubilejas koncerts “Dzīve pilna mūzikas”.
Komponista Didža Rijnieka melodija ar Ojāra Vācieša dzeju “Dzīve pilna mūzikas” ir jubilejas koncerta dziesmu dziesma. Tā ietver ne tikai vokālo ansambļu dalībnieku, bet arī to vadītājas Janīnas Zolotorenko sūtību. “Mūzikā dvēsele dzied,” viņa atzīst, “tas ir aicinājums.” Šajā jubilejas gadā, kad “Spīdalai” 50, bet vīru vokālajam ansamblim 30 gadu jubileja, dziedās gan abi ansambļi atsevišķi, gan vienosies kopīgā dziesmā. Koncertā iepriecinās arī draugi — Suntažu kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis, Klintaines sieviešu vokālais ansamblis, Ādažu jauktais vokālais ansamblis, Preiļu vīru vokālais ansamblis,“Maļinovij zvon”, Krustpils jauktais vokālais ansamblis un Baumaņu ģimenes kapela. Tāpat vokālo ansambļu jubilejas prieku izdejos Aizkraukles pagasta kultūras nama deju kolektīvi.
Var teikt, ka visus šos gadus abu vokālo ansambļu repertuārā īpaša nozīme ir latviešu tautasdziesmai. “Tā ir latviskā identitāte, kurai jābūt pamatu pamatos. Vien, kad nodziedāta tautasdziesma, var dziedāt citus skaņdarbus — garīgo mūziku, autordarbus u. c.,” teic ansambļu vadītāja Janīna Zolotorenko. Un tā sanācis, ka ansambļiem iecienītākās ir tieši komponista Viļņa Salaka tautasdziesmu apdares. Piemēram, tautasdziesma “Kas var mani aizdziedāt” ir viena no tām, kas gadu no gada atgriežas “Spīdalas’’ repertuārā.
Var teikt, ka jubileja šogad ir arī pašai vokālo ansambļu vadītājai Janīnai Zolotorenko. Aprit 40 gadu, kopš viņa ir ansambļa “Spīdala” vadītāja. Jautāta, kāpēc toreiz, uzreiz pēc diriģentu nodaļas beigšanas tehnikumā, piekrita vadīt ansambli, viņa padomā, tad gluži tādā pašā vienkāršībā, kā ierasts redzēt viņu uz skatuves, teic: “Mūzika ir mana sirdslieta, kā jau latgalietei. Toreiz katrā mājā bija akordeons un ermoņikas. Man laimējās jau piecu gadu vecumā pēc dzirdes apgūt akordeona spēli, un no tās dienas zināju, ko gribu — būt mūzikas pasaulē. Un man šis ceļš bija jāiet, jāattīstās.” Viņa dzied arī korī “Aizkraukle” pie diriģenta Eduarda Grāvīša, kurš tā nejauši, tāpat kā citi diriģenti viņas dzīvē, kļuvis arī par viņas iedvesmu un mūzikas dižgaru, no kura mācīties.
Līdz ar to mirkli, kad 5. novembrī Janīna Zolotorenko nostāsies vokālo ansambļu priekšā, ziniet — viss, viņi ir mūzikas pasaulē! Lai skan vīru unisons un sievu maigās balsis! Notikums! ◆
