Kāds būs nākamā gada valsts budžets — tāds bija galvenais politiskās diskusijas temats Grāmatu svētkos Jaunjelgavas novada Staburaga pagastā. Par to runāja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, piedaloties Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājam Guntim Libekam. Sarunu vadīja laikraksta “Latvijas Avīze” žurnālists Ivars Bušmanis. Diskusijā ar saviem jautājumiem aktīvi iesaistījās arī pasākuma apmeklētāji.
Papildus atbalstīs kultūru
Nākamā gada valsts budžets vēl nav apstiprināts, bet tā izskatīšana jau tuvojas noslēgumam un visas pozīcijas skaidri iezīmējas. Ja tas, kā vairot budžeta ieņēmumus, iedzīvotājus interesē mazāk, tad izdevumu daļa satrauc visus. Kam tad nākamgad valsts tērēs visvairāk? Dana Reizniece-Ozola skaidroja, ka, pretēji lielākās daļas uzskatam, ka tā ir aizsardzība, visvairāk — divus miljardus — paredzēts izlietot sociālajai palīdzībai.
— Šis gads atšķīrās no citiem, jo lielā mērā izdevās izvairīties no “deķīša raustīšanas” uz visām pusēm. Vienots bija uzskats, ka galvenais atbalsts būs aizsardzībai, veselībai un izglītībai. Jauniem pasākumiem nākamajā gadā kopā paredzēts izlietot 14 miljonus eiro. Demogrāfijas atbalstam dažādiem pasākumiem domāti 19 miljoni. Papildus būs atbalsts kultūrai, gatavojoties Latvijas simtgadei. Arī pašvaldību ieņēmumi palielināsies par 6,5 procentiem, un Jaunjelgavas novadam tie papildus ir ap 250 000 eiro. Tos galvenokārt veido Eiropas Savienības fondu apguve, — teica ministre.
Viena no jomām, kas interesēja visus, bija ceļu sakārtošana. Ministre informēja, ka no valsts budžeta tam paredzēti apmēram desmit miljoni eiro, plānojot sakārtot apmēram 500 kilometru ceļu.
Nodokļi nepieaugs
Ministre uzsvēra, ka nodokļu slogs nākamgad nepalielināsies. Lai nezaudētu budžeta ieņēmumus, būtiski pārskatīti ministriju iekšējie resursi. Tādējādi rasts 60 miljonu eiro, un šis darbs turpināsies. Tomēr dažādas nodokļu izmaiņas nākamgad būs.
— Vislielākās izmaiņas ir auto nodokļa likmēs. Paredzēts likvidēt transportlīdzekļa reģistrācijas nodevu, ko maksā, iegādājoties auto, bet šo summu pārliks transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim. Šīs izmaiņas gan attieksies automašīnām, sākot ar 2009. izlaiduma gadu un jaunākām, — teica Dana Reizniece-Ozola.
Jau sen nerimstas diskusija, kāpēc nodoklis nav veidots pēc principa — jo vairāk brauc, jo vairāk jāmaksā, un tas nav iekļauts degvielas cenā kā Igaunijā? Ministre atzina, ka, pārnesot šī nodokļa summu uz akcīzes nodokli, degviela kļūtu vismaz par sešiem centiem litrā dārgāka, un tas tikai veicinātu kontrabandu. Arī Igaunijā viss nav tik gludi, jo, palielinot akcīzi, strauji kritās ieņēmumi.
Tomēr iedzīvotāju bažas, ka izmaiņas neveicinās viņu dzīves līmeņa uzlabošanos, ir diezgan pamatotas.
Pēdējos gados sabojāts
Uzņēmējiem un pašvaldībām jārēķinās, ka nākamgad par katru strādājošo būs jāmaksā minimālā sociālā iemaksa 75 procentu no minimālās algas neatkarīgi no nostrādātās slodzes. Pēc gada šīs iemaksas būs jāveic pilnā apmērā. Tāds modelis ir Igaunijā.
— Šo soli spērām, jo pēdējā laikā strauji pieaudzis mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju skaits — 49 tūkstoši šādu uzņēmumu ar darbinieku skaitu līdz 100 tūkstošiem kopumā. Sākumā tas šķita labs nodokļa samaksas veids mazajiem uzņēmumiem, bet pēdējos gados ir ļoti sabojāts — liela daļa savus uzņēmumus sadalīja mazākos, tādējādi ietaupot sociālās iemaksas par darbiniekiem, kuri kļuva sociāli mazāk nodrošināti. Gaidāmās izmaiņas būs lielāks slogs uzņēmējiem, bet viņiem ir jābūt atbildīgiem par saviem darbiniekiem. Aplokšņu algu īpatsvars joprojām ir ļoti augsts. Izmaiņu mērķis ir panākt, lai neveidojas fiktīvi mikrouzņēmumi, — teica Dana Reizniece-Ozola.
Cilvēki gan ir neizpratnē, kā piespiest uzņēmējus maksāt nodokļus, lai neciestu darbinieki. Viena no zālē sēdošajām atzina, ka lielākoties uzņēmēji piedāvā darbu tikai kā pašnodarbinātajai. Par nodokļu samaksu viņa atbildīga pati, bet lielākas samaksas par darbu tāpēc gan nav. Tā ir realitāte visā Latvijā.
— Esmu mikronodokļa maksātāja, un brīžiem man ir ienākumi, bet citu mēnesi nav. Saskaņā ar izmaiņām nākamgad nodoklis man būs jāmaksā katru mēnesi. Tas nozīmē, ka vienā brīdī būšu valstij parādā, lai gan neko nebūšu nopelnījusi, — izskanēja jautājums no zāles.
Ministre atzina, ka tie ir sarežģītākie gadījumi, kuri nav atrisināti. Valdība ir uzdevusi Ekonomikas ministrijai nākamā gada pirmajā pusgadā izstrādāt priekšlikumus, kā aizstāt esošo mikrouzņēmuma nodokļu režīmu. Visticamāk, tas varētu būt kāds samērīgs apgrozījuma nodoklis, kuru varētu maksāt vai nu par katru mēnesi, vai par gadu. Tomēr vienotas receptes nav. Tātad, cīnoties ar negodīgajiem, cieš visi.
— Tuvākajā laikā jāizveido jauna nodokļu stratēģija, lai veicinātu uzņēmējdarbību un mazinātu nevienlīdzību. Sadalījumam jābūt citādam, un to sauc par progresīvo nodokļu sistēmu. Diskusijas par to gan būs karstas un nežēlīgas, taču, manuprāt, nodokļu sistēmai Latvijā jākļūst progresīvākai, — pārliecināta ir finanšu ministre.
Vienas receptes nav
Iedzīvotāji pievērsa ministres uzmanību nekustamā īpašuma nodoklim, kas nereti ir nesamērīgi liels arī vienīgajam mājoklim. Dana Reizniece-Ozola atzina, ka par vienīgo mājokli tomēr būs jāmaksā, bet jāatrod veids, lai “vienā katlā” neliktu maznodrošinātu un miljonāra ģimeni.
— Nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums nākamgad ir iesaldēts. Šobrīd Valsts zemes dienests “izķer” daudzās kļūdas ar nepareiziem kadastrāliem apzīmējumiem. Piemēram, liela villa apzīmēta kā sociālā māja vai bibliotēka. Piedāvājam nodokļu aprēķināšanai ēkai ar zemi piemērot zemāku vērtību, bet pārdošanas brīdī uz to attiecināt īsto vērtību, — teica ministre.
Sanākušie iedzīvotāji pievērsās arī pensiju jautājumam un neapmierinošajam valdības darbam, jo nesakārtotību dēļ vairums Latvijas iedzīvotāju nedzīvo labi. Tomēr diskusija beidzās pozitīvā gaisotnē. Koknesiete Anita Liepiņa atzina, ka ministre Dana Reizniece-Ozola rada mierīga un nosvērta cilvēku iespaidu, un tas arī citiem dos šo izjūtu, ka viss tomēr virzīsies uz labo pusi. ◆
Kā augšā sauc, tā lejā atskan
Šis teiciens lielā mērā atspoguļo to, kā valdības lēmumi ietekmē pašvaldības. Klausoties finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas teiktajā, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks atzina, ka papildus paredzētais finansējums ir labs, tomēr nesegs visas vajadzības:
— Jāņem vērā, ka nākamgad pieaugs minimālā alga, kas arī būs papildu izdevumi. Arī daudz kas cits kļūst dārgāks, tāpēc ar būtisku izaugsmi nevar rēķināties. Mēs esam novads, kas saņem dotāciju, un šī summa nav maza — nākamgad ap 900 000 eiro. Mūsu pašu ieņēmumi no dažādiem pakalpojumiem arī nav mazi, un tie ir ap pusmiljonu eiro gadā. Tas viss gan neļauj būtiski attīstīties, arī uzlabot ceļus. Varam izdarīt tikai neatliekamo.
