Rudens ir laiks, kad kapsētās deg sveču liesmiņas un tiek svinēti svecīšu svētki, lai atminētos mūžībā aizgājušos. Daudzās kapsētās tie jau notikuši, bet dažās vēl tikai būs. Un katras pašvaldības ziņā, kā tos organizēt.
Svecīšu vakara pasākumi gan netiek saistīti ar baznīcas tradīcijām. Luterāņu baznīcas tradīcijā mirušo piemiņas diena jeb Mūžības svētdiena tiek atzīmēta Baznīcas gada pēdējā svētdienā, kas ir svētdiena pirms pirmā adventa. Arī baptisti iededz svecītes Baznīcas gada pēdējā svētdienā. Romas katoļu baznīca mirušo piemiņas dienu vai Visu svēto dienu atzīmē novembra sākumā. Gan luterāņiem, gan katoļiem kopīgais ir tas, ka šajās dienās dievkalpojumos īpaši piemin savus aizgājējus. Līdzīga tradīcija ir arī pareizticīgajiem, kuri savukārt šo dienu atzīmē maijā.
Daudzās kapsētās svecīšu vakara pasākumā izlīdzas tikai ar piemērotas mūzikas atskaņošanu. Kokneses novada kapsētās svecīšu vakarā allaž uzrunā luterāņu mācītājs Valdis Baltruks, Vietalvā — Jānis Alsiņš. Savukārt Mēmeles kapsētā, kur parasti īpaši svecīšu svētki nenotiek, šogad piederīgie tika aicināti uz talku, un tās izskaņā, godinot tuviniekus, iedegtas svecītes.
Manuprāt, vieni no emocionālākajiem svecīšu svētkiem bija kaimiņos — Sausnējas kapsētā. Par to bija parūpējušies mūspuses ļaudis. Skanēja dziesmas un mūzika odzienietes Ivetas Upenieces (viņa arī bieži spēlē un dzied izvadīšanas ceremonijās), viņas dēla Toma, skrīverietes Baibas Dronkas un bērzaunietes Ilzes Eriņas izpildījumā. Jāpiebilst, ka visas trīs ir māsas. “Tas bija mūsu veltījums māmiņai, kura aizsaulē aizgāja šogad, un visiem pārējiem aizgājējiem,” saka Baiba. “Priekšnesumā paudām savas emocijas un mīlestību.”
Nešaubos, aizsaules dārzos mītošie to sajuta. ◆
