Pagājušajā nedēļā vilciens izdzēsa divu jaunu vīriešu dzīvību — Daugavpilī un Alotenē. Savukārt septembrī Pļaviņās, uz dzelzceļa pārbrauktuves, bojā gājis pusaudzis. Kopumā zem vilciena šogad jau pakļuvis 21 cilvēks. Par ko liecina šī melnā statistika?
Nedzird vilcienu
Līdz šī gada oktobra beigām dzīvību uz dzelzceļa sliedēm zaudējuši vairāk cilvēku nekā pērn kopumā. “Latvijas dzelzceļa” galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners teic, ka traģiskās statistikas iemeslus grūti skaidrot, jo diemžēl bojāgājušajiem vairs nevar pajautāt. Viņaprāt, vairumā gadījumu tā bijusi neuzmanība un nevērība.
Par negadījumu, kas notika Alotenē, zināms, ka vīrietis no dzelzceļa stacijas gājis uz Pļaviņām. “Pirmatnējā informācija liecina, ka cilvēks nav reaģējis uz signāliem, nav dzirdējis vilcienu, kas tuvojās no muguras. Mehāniķis, kas apskatīja cietušo, redzēja austiņas kaklā, protams, nevar apgalvot, vai tās negadījuma brīdī bija ausīs. Manā skatījumā galvenais iemesls — neuzmanība,” teic D. Zvaners.
“Nevērība, neuzmanība ir negadījumu iemesli,” vēlreiz uzsver D. Zvaners. “Ja pirms sliežu ceļa šķērsošanas katrs pārliecinātos par drošību, nelaime nenotiktu. Bojāgājušo statistika liecina, ka tas netiek darīts. Iet pa sliedēm arī nav pareiza rīcība. Ja cilvēks tomēr izvēlas šo ceļu, tad ausīm no mūzikas jābūt brīvām, lai strādā visi maņu orgāni.”
Negadījumu skaits sarūk
Statistika liecina, ka negadījumu uz dzelzceļa kopumā kļūst mazāk. Pirms desmit gadiem upuru skaits bija divas reizes lielāks, piemēram, 2006. gadā — 36 bojāgājušie. Jo tālāk pagātnē, jo skaitļi lielāki, saka D. Zvaners. Tomēr, vērtējot pēdējos trīs gadus, bojāgājušo skaits stabilizējas. Pērn uz dzelzceļa sliedēm dzīvība izdzisa 19 cilvēkiem, 2014. gadā — divdesmit, 2013. — 17. “Gribas domāt, ka tas nav nejauši. “Latvijas dzelzceļš” strādā, lai izglītotu sabiedrību, pirmkārt, bērnus. Jau desmit gadus izbraucam uz skolām, kuras ir dzelzceļa tuvumā. Piedāvājam iespēju doties uz mācību nodarbībām Dzelzceļa muzejā. Trīs reizes gadā ir drošības kampaņas medijos — 1. septembrī pirms skolas sākuma un novembrī, decembrī, kad iestājas tumšais laiks. Savukārt jūnija sākumā ir trešā reize, kad rīkojam akciju, kas sasaucas ar Starptautisko drošības dienu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm. Gribas domāt, ka melnās statistikas kritums ir šo aktivitāšu rezultāts,” stāsta D. Zvaners.
Neprātīgākie — pieaugušie
Tomēr šogad bojā gājuši arī divi bērni — deviņus un vienpadsmit gadus veci. Viens negadījums notika Mangaļos, otrs — Pļaviņās. Abi bērni brauca ar velosipēdu. Pļaviņās nelaime notika uz pārbrauktuves, signalizācija darbojās, bet pārbrauktuves zonā bija divi vilcieni. Riteņbraucējs vienu palaida un metās šķērsot sliedes, lai gan pa blakus sliedēm ripoja cits vilciens. Zēns iebrauca vilcienam sānos, bet sadursme bija ar letālām sekām.
D. Zvaners teic, ka ir gadi, kad bērni netiek traumēti. Viņaprāt, pieaugušie ir neprātīgāki dzelzceļa šķērsotāji. Liela ietekme ir arī alkohola lietošanai. Ir aizdomas, ka šogad septiņos gadījumos lietoti grādīgie dzērieni. Zināms procents šādu bojāgājušo ir katru gadu. Liels skaits ir arī pašnāvību veicēju. Šogad tādi bijuši jau seši gadījumi. “Pie upura kabatā vai mājās atstāta atvadu zīmīte. Arī tas, ka cilvēks, redzot vilcienu, iziet uz sliedēm, apstājas, neiet malā, liecina par pašnāvības mēģinājumu,” stāsta D. Zvaners. 17% no bojāgājušajiem uz dzelzceļa izvēlējušies no dzīves aiziet paši.
Melnie punkti
Izteiktu vietu, kur visbiežāk notiek negadījumu, nav. “Taču tā saucamais melnais punkts ir Rīga. Viss dzelzceļa mezgls, jo tur ir intensīva satiksme. Viena konkrēta punkta nav. Ja uz dzelzceļa vienā apgabalā bojā iet divi cilvēki, tas ir saucams par melno punktu,” skaidro D. Zvaners. Agrāk šāda vieta bija arī Ogre. Tomēr pēdējos gados negadījumu skaits tur samazinājies, iežogojot dzelzceļa teritoriju. Arī Rīgā tā iežogota posmā no pasažieru stacijas līdz Šķirotavai, arī Zemitānos. “Tas palīdz mazināt melno statistiku,” domā D. Zvaners.
“Latvijas dzelzceļa” pārstāvis stāsta, ka bieži izdodas glābt dzīvību nevērīgam dzelzceļa sliežu šķērsotājam, mašīnistam ieslēdzot skaņas signālu. Četri cilvēki šogad sadursmēs izdzīvojuši. “Pēc sadursmes ar vilcienu cilvēks gūst smagas traumas, retajam paveicas tikt cauri ar vieglām,” tiešs ir D. Zvaners. Viņš arī norāda, ka vilciena sadursme ar cilvēku psiholoģiski traumatiska ir mašīnistam. “Atkarībā no cilvēka rakstura mehāniķim jāiziet rehabilitācijas kurss. Sadursmes brīdī vilciena vadītājs jūtas bezspēcīgs — vilciena bremzēšanas ceļš ir no 300 līdz 600 metriem, tas atkarīgs no lokomotīves svara. Nav iespējas vilcienu “paraut” malā.”
“Latvijas dzelzceļa” pārstāvis uzskata, ka arī pašvaldības var darīt daudz, lai ierobežotu negadījumu skaitu uz dzelzceļa. “Pašvaldības var uzlikt žogu, ierobežojot piekļuvi dzelzceļam. Tomēr tās ir kūtras, jo tas prasa finanšu ieguldījumus. Pašvaldības un “Dzelzceļa” jautājums ir arī, kur ierīkot pārejas. “Dzelzceļš” uzliek segumu sliežu ceļa zonā, bet tā pieejas ir pārejas īpašnieka — pašvaldības — ziņā,” teic D. Zvaners.
Viedoklis
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
“Latvijas dzelzceļš” ir uzņēmums, kas pelna, tāpēc būtu nekorekti prasīt no pašvaldību budžeta uzlabot drošību uz dzelzceļa. Domāju, ka pašvaldības uzdevums ir informēt par kādu bīstamu posmu uz dzelzceļa. Lielu darbu, izglītojot skolēnus, veic A. Upīša Skrīveru vidusskolas direktors Aldis Rakstiņš. Apzināmies, ka mūsu skola ir pie paaugstinātas bīstamības objekta — dzelzceļa.
Tā kā citus gadus dzelzceļš arī Skrīveros ir prasījis cilvēku upurus, sadarbojoties ar “Latvijas dzelzceļu”, ir ierobežots kravas vilcienu braukšanas ātrums Skrīveru stacijas teritorijā. Projektēšanas stadijā ir trešā perona izbūve. Pārceļot peronu, cilvēks, gaidot vilcienu, vairs nenonāks starp diviem braucošiem sastāviem. Tāpat Skrīveros ir uzbūvēts žogs, lai cilvēki nešķērso dzelzceļu neatļautā vietā.
