Anita Liepiņa
Dziedātājputni pārlido naktīs
Laiks līst pār mums,
Kaist rudens.
Vērst skatienus debesīs
Jau aicina gājputnu klaigas.
Pār rūsgano ozolu galotnēm
Spēkpilnas ēnas laižas.
Tukšo ligzdu vissmalkākos zariņus
Sarmas kristāli rītausmās rotā.
Vēl kāds trauksmes pilns lidoņu bariņš,
Ceļam pulcējies, dīķmalā rosās.
Iesmeldz sirds — to tik daudz,
Kas prom aizlido:
Strazdi, vālodzes, dzērves un stārķi.
Prom jau cielavas, svīres un lakstīgalas ar savu dziesmu, —
Pat dzeguze aizspurdz caur vārtiem!
Es — sarkanbaltsarkankrūtītis,
Sērsnās rūdītām kājām,
Mierinu tos, kas ceļa jūtīs,
Pamājot sirsnīgas ardievas,
Līdz ar dzeņiem, sīļiem un dzilnīšiem,
Līdz ar žagatām, kraukļiem un ūpjiem
Kā viens bezrūpīgs pelēkais zvirbulis
Palieku pats savās mājās.
Sarmīte Rode
***
Atvadu nav un nebūs —
Sirds nenogurusi sauc,
Kad debesis gaišas kļūs,
Mums būs satikties ļauts.
Vai kādā citā saules rītā,
Kad krūzītē liesi tēju,
Es atnākšu tik negaidīta
Ar saujiņu balta vēja.
Līdzi atnesot vārdus šos —
Atvadu nav un nebūs,
Es vienmēr pretī došos
Uz mūsu satikšanos.
Maija Vegnere
Rudenīga vīzija
Rudens migla pasauli glāsta,
Lapas ritinot lēni.
Par atvadām zālē āboli stāsta
Un rīti pelēki rēnie.
Vasara aizslīd mākoņu vālos
Un mūsu atmiņās dziļi.
Aizsaukti gājputni ceļos tāltālos,
Kur saule tiem silti zvīļos.
Samtaini pelēcīgs klusums
Pār zemi atpūtu nes.
Pēcziedu pirmssniega brīnums
Līst dziļdziļi dvēselēs.
Anita Liepiņa
Veltījums
Aiz rasotā loga
Sastindzis rudenīgas ainavas kadrs, —
Vēl pat vasarai īsti nav beigas.
Kas šobrīd Tava objektīva otrā pusē?
Kādēļ tāda steiga?
Atbildes nav.
Un atmiņas karte jau
pilna.
Vairs nākamiem kadriem nav vietas…
Klusi greznojas Daugavas viļņos
Saule,
Uz rietu iedama…
Maija Vegnere
***
Laiks līst pār mums
Ar sekunžu miglu,
Ar minūšu lāsēm,
Ar stundu straumēm.
Laiks savērpjas
Kā dienu pikas,
Kā mēnešu kamoli,
Kā gadu rituļi.
Tai visā ievijas
Mūsu mūži…
Daila Bružuka
***
Pie Gordona kājām
Mazas meitenes ziepju burbuļus ķer.
Trafalgāras laukumā
Vergi pagātni izlabot cer.
Vecs vīrs uz nomaļas ielas stūra
Ar peniju krāsu no biļetes kasa.
Loterija beigusies —
Sakāvi sejas vaibstos lasu.
Kāds krūtīs uzstājīgi
Dzīves biļeti prasa
Un, neko nemaksājot,
Nesaudzīgi krāsu nost kasa.
Vai arī manos vaibstos
Kāds loterijas atbildes lasa?
Pie Šekspīra kājām
Krīt ziepju burbuļi kā rasa.
Naula Dzirkale
Apses
pārsteidzības
Ieskrēja septembris
Zaļajā mežā,
Krāsainu otu
Tik papurināja.
Nometa apse
Zaļsārtās lapas
Sūnu paklāju
Krāšņāku post.
Lai stātu septembris
Apsei pie kājām
Un paliktu viņai
Vienīgais draugs.
Bet aizskrēja septembris
Oktobrim pretī…
Veltīgi apse
Pēc lapām nu skumst.
Ārija Āre
***
Klāt rudens —
manas vasaras revidents,
tas pārbaudīs visu,
kas paveikts,
kas dārzā ir izaudzēts,
kas dobēs ir ziedējis,
kas sirdi ir priecējis,
kas dvēselē sāpējis.
Vari nesteigties, revident,
jau dārzi tvan tavā elpā,
jau ziedlapas lido vējā,
jau miglas kumeļi trauc,
jau dzērves atvadas sauc.
Vari nesteigties, revident,
man sirdī vēl vasaras sapņi.
Tie tinas ap mani kā vija,
tie līdzās kā melodija,
tie salnās uzziedēt spēs,
tie citam nederēs.
Vari nesteigties, rudeni —
revident!
Ārija Āre
***
Klāt rudens —
manas vasaras revidents,
tas pārbaudīs visu,
kas paveikts,
kas dārzā ir izaudzēts,
kas dobēs ir ziedējis,
kas sirdi ir priecējis,
kas dvēselē sāpējis.
Vari nesteigties, revident,
jau dārzi tvan tavā elpā,
jau ziedlapas lido vējā,
jau miglas kumeļi trauc,
jau dzērves atvadas sauc.
Vari nesteigties, revident,
man sirdī vēl vasaras sapņi.
Tie tinas ap mani kā vija,
tie līdzās kā melodija,
tie salnās uzziedēt spēs,
tie citam nederēs.
Vari nesteigties, rudeni —
revident!
Ārija Āre
***
Aiz loga rudens vēja stabules pūš,
es vēlos sapņot par vasaru vēl,
par siltu sauli, ziediem un tevi,
par laiku, kad dārzā ceriņi kvēl.
Jau piestājis rudens, pūš lapās vēji,
gājputni vasarai atvadas sauc,
mūsu jaunības sapņu pļavām
vasaras atbalss pāri trauc.
Kas būtu, ja rudens tumšajos vējos
plauktu un ziedētu ceriņu lauks?
Kā putns es lidotu ziedos,
kurš saules un vasaras alkst.
Ceriņi neziedēs, ziedēs salnas,
bet es pēc ziedu maiguma tiekšos.
Nāc man pretī!
Tavās plaukstās varbūt
mūsu vasaras ceriņi zied.
***
Starp visām pasaules lietām
Es meklēju ko antikvāru —
Rudens dienu, zeltā ierāmētu,
Ar saules atspīdumu pāri.
Starp visām pasaules vietām
Man jāatrod tikai vienu —
Logu, kas gaismai atvērts
Un jaunai laimīgai dienai.
