Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pašvaldībām varētu piedāvāt ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem izveidot 16 administratīvo teritoriju apriņķus. Līdz gada beigām ministrijai jāpabeidz konsultācijas ar pašvaldībām par šo ieceri, bet līdz 2017. gada martam jāiesniedz grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, tajā nosakot sadarbības teritorijas. Piedāvājums gan varētu raisīt plašas diskusijas, jo šobrīd Latvijā ir 30 reģionālo attīstības centru — 21 novads un deviņas lielās pilsētas. Tātad gandrīz puse no tiem neiegūs apriņķa centra statusu. Neoficiālie dati liecina, ka Aizkrauklei tuvējos reģionos varētu tikt piedāvāts dalījums šādos apriņķos — Jēkabpils (86 000 iedzīvotāju), Ogres (59 000), Bauskas (44 000), Madonas (35 000) apriņķis.
Kā vērtējat šādu ieceri?
Leons Līdums, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs
— Pagaidām, kamēr ir ļoti maz informācijas par šo reformu, uz to raugos ļoti piesardzīgi. Nav skaidrs, kādas funkcijas varētu veikt šajos apriņķu centros? Ko tieši tajos koordinētu? Vai mēs saglabātu kādu autonomiju? Aizkraukle vienmēr ir raudzījusies Rīgas, nevis Jēkabpils virzienā, un pagaidām nav saprotams, kur paliktu Aizkraukles novads. Tāpat nav saprotams, kādēļ tieši 16 apriņķi, nevis 18 vai 20? Pirms aptuveni gada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvāja citu modeli, kas paredzēja 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem. Aizkraukle būtu bijusi viena no tiem. Šis modelis aizkraukliešiem šķita pieņemams, diemžēl tagad tas ir aizmirsts.
Dainis Vingris, Kokneses novada domes priekšsēdētājs
— Varbūt kādus līdzekļus, veicot šādu reformu, varētu ietaupīt, taču cilvēki no tā visa noteikti zaudēs. Ja apriņķa centrs ir pat ne bijušā rajona robežās, bet Jēkabpilī, tad, veicot centralizāciju, attālumi uz dažādām institūcijām palielinātos. Salīdzinoši mazā teritorijā novados mēs labi pārzinām visas problēmas, bet izprast un kvalitatīvi tās risināt apriņķa centrā varētu būt sarežģīti. Latvijas Pašvaldību savienība ir spēks, kurā valdība ieklausās, taču, samazinot uz 16 apriņķiem, ietekme krietni mazinātos. Katras reformas īstenošanai nepieciešami resursi. Kaut vai mainīt visas adreses — zemesgrāmatas īpašumi, māju adreses, zīmogi utt. Tas ir liels resursu patēriņš. Tāpat nav skaidrs jautājums — kāds ieguvums no apriņķu izveides būtu iedzīvotājiem? Ja nekas nemainās vai mainās tikai formāli, kāda jēga no tādām pārmaiņām?
Aiga Saldābola, Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja
— Vakar Zemgales plānošanas reģiona sapulcē mazliet šo jautājumu apspriedām, tomēr vēl ir pārāk maz informācijas, lai spriestu par ierosinājumu. Ja ko tādu īstenotu, šķiet, Vecumnieki varētu būt pie Bauskas. Kā pozitīvais ieguvums minēta lielāku investīciju piesaiste, kā arī ceļu infrastruktūras sakārtošana. Man gan šķiet, ka 2009. gada teritoriālās reformas modelis Vecumnieku novadā veiksmīgi darbojas. Manuprāt, daudz kas ir sakārtots, veikti remonti, visi pagasti ir vienlīdzīgi attīstījušies, neviens nav atstāts novārtā. Nezinu gan, kā būtu lielākā apriņķī. No katra skatpunkta, protams, redz citādi. Būtiskākais, ko vajadzētu saprast, ir tas, kāds ieguvums būtu no šāda veida reformas. Patlaban vēl nevaru pateikt, vai atbalstītu šādas pārmaiņas. Lai to varētu izvērtēt, nepieciešams izprast iespējamās pārmaiņas, zaudējumus, ieguvumus. ◆
