Ceturtdiena, 1. janvāris
Laimnesis, Solvita, Solvija
weather-icon
+-8° C, vējš 0.45 m/s, A vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Zemenes arī oktobra salnās

Viņas konservi ieguva zelta medaļu. Kartupeļu tortei viņa maļ grauzdētas mandeles, bet burkānu kūkai pievieno rumu. Siltumnīcā oktobra vidū joprojām sārtojas lielas, sulīgas zemenes, bet kūtī mīt četrpa­dsmit vistas un viens gailis. Rutas Zirnītes, 75 gadus vecās skrīverietes, saimniecība gan nav vairs tik liela kā senāk — nu tā bez govīm, cūkām un trušiem. Zemi gan viņa apstrādās, kamēr vien spēs, jo zemei jādod darbs, un cilvēks bez darba nevar pa pasauli mētāties.

Brīdī, kad ienāku sirmās saimnieces setā, viņa nes pamatīgu koka stumbru — tīrot dārzu un visam, kas tajā kļuvis lieks, atrod jaunu lietojumu. Vēja nogāztais koks būšot malkai vasaras virtuvē, zari jau sadalīti glītos, īsos sprungulīšos, sakrauti pie šķūņa un noderēs iekuram. Netālu ir dārzs ar kūtsmēslu kaudzītēm. Tās pamazām savestas ar ķerru. Citādi nekas prātīgs te neizaugot — pārāk smilšains. Interesi par mani izrāda vairākas brangas brūnas vistas. Šāda aina paveras nebūt ne dziļos laukos, bet gan Skrīveros, Kalna ielā.
Saldā vājība
Līdzās Rutas zemei ir viņas meitas māja — pagaidām vēl neapdzīvota, jo saimnieki devušies uz ārzemēm. Sapelnīs trūkstošo summu lai māju pabeigtu. Mazmeita absolvējusi Latvijas Universitāti, kā brīvprātīgā pieredzes bagātināšanai vairākus mēnešus pavada Horvātijā. Jaunākais dēls ar ģimeni ir Zviedrijā, bet otrpus Rutas saimniecībai ir viņas dēla īpašums. Trīs bērni, septiņi mazbērni un divi mazmazbērni — tāda pagaidām ir viņas dzīves grāmatvedības bilance.
Ar lauku cilvēkam raksturīgo patīkamo vienkāršību Ruta aicina piesēst virtuvē. Aiz muguras lielā kubulā ieskābēti kāposti, virs plīts sakārtas sīpolu un ķiploku virtenes. No pieliekamā viņa ņem burciņu ar konserviem un, lai to vieglāk atvērtu, vāka malu vairākas reizes pasit pret galdu. Tomāti, āboli, sīpoli kopā veido patīkamu svaigu garšu un aromātu. Vēl man vajadzēs nogaršot karija kečupu… Kur saimniece rod idejas receptēm? Viņa rāda uz ledusskapi un prāvo žurnālu kaudzīti uz tā. Viena no gados pārbaudītām receptēm ir sarkano biešu salāti, un tos ēdot pat tie, kam bietes negaršo. To sastāvā bietes, burkāni, tomāti, sīpoli, paprika, ķiploki un vēl dažas sastāvdaļas, kas salātus padara īpašus. Oktobrī daļu no gatavotā nodeva vērtēšanai rudens ražas svētkos, kas tradicionāli notiek Birutas un Alda Jansonu mājas pagalmā Lakstīgalu ielā. Svētkos notiek arī degustācija, un ekspertu vērtējumā divi no viņas gatavotajiem salātiem ieguva pirmo un trešo vietu. Uz Lakstīgalu ielu nesa un svinētājus cienāja arī ar ķirbju un aprikožu torti. Konditoreja ir vēl viena Rutas vājība. Pēc senas poļu receptes gatavo arī kartupeļu torti — ar mandeļu miltiem — un garšu uzlabo ar konjaku vai rumu. Rums labi noder arī burkānu tortei. Tāpēc varam pačukstēt, ka dzimšanas dienā viņa priecātos par labu dzērienu, mandelēm vai ko citu, kas noderētu, gatavojot kārtējo kārumu.
Gaida zilos tomātus
Agrāk saimniecībai bija plašāks vēriens. Turētas četras govis, pienu pārstrādāja, un saražotajam — pienam, biezpienam, krējumam — bija labs noiets vietējā Skrīveru tirgū. Agri, septiņos rītā, ar vilcienu Skrīveros ieradās rīdzinieki, izpirka vai visu tirdziņu. Audzēti arī truši, bet pēkšņi tie visi kā viens sasirguši un nobeigušies. Speciālisti teikuši, ka pēc tam desmit gadu trušus šajā vietā nedrīkst turēt. Nogaidīti vienpadsmit gadi. Diemžēl slimības iedīgļi joprojām bija aktīvi un skāra arī pirms pāris gadiem iegādātos dzīvniekus.
Darba pie govīm bija daudz, un tad palīgā nāca mazbērni. Pat pašam mazākajam, sešgadniekam, toreiz ierādīja darbu, piemēram, siena laikā piešķirot mazu grābeklīti. Diemžēl ar laiku rosība apsīka. Daļēji vainojams lielveikalu ēras sākums Latvijā, jo pašmāju ražojumu pašizmaksai ar tiem nesacensties. Skrīverieši kļuva arvien vecāki, sasirga un intensīvu ikdienas ritmu labprātāk nomainīja uz ko rimtāku. Vai tagad, ja būtu spēks un veselība, atkal turētu govis? Ruta nedaudz apdomā un teic — diez vai, neatmaksājas. Neturētu arī dārzu, bet nevar tikai pļaut zāli, zeme ir jāizmanto. Visu, ko izaudzē, paši arī izmanto, uz tirgu vest vairs nav vērts. Ieguvums nereti ir vien pāris eiro, bet izniekota puse dienas. Nevar cilvēki samaksāt par šādu, bez ķīmijas audzētu pārtiku. Skrīveriete arī Kolorādo vaboles no kartupeļu lak­stiem nolasa rokām un mēslošanai lieto tikai kūtsmēslus. Viss pašu galdam, mazbērniem un mazmazbērniem audzēts.
Stādus visiem dārzeņiem izaudzē pati. Šovasar pabūts ekskursijā Dundagas pusē un no turienes dārzniekiem atvestas vairākas jaunas tomātu šķirnes, piemēram, skaisti, tumši zili ķekartomāti, riekstu ķirbji. Tas nākot no kurzemnieces Edītes Seipules dārza. Ruta nevar vien sagaidīt, kad sēkliņas nākamajā pavasarī izdzīs pirmos asnus. Pirmie tomāti šogad uz lauka ienākušies pirms Jāņiem, bet zemenes siltumnīcā ražo vēl tagad. “Kamēr dzīvo — jāstrādā, kāda jēga no tāda, kas tikai savas dienas velk?” viņa atbild, kad uzlielu viņas čaklumu. ◆

Staburags.lv bloku ikona Komentāri

Staburags.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.