“Pie Aizkraukles Mākslas skolas bija skaista strūklaka un uz ielas gāzās ūdens. Kas tur notika? Sākumā domājām, ka pārplīsis ūdensvads, bet nekādas avārijas nebija. Varbūt tur bija kādas mācības vai vienkārši mazgāja ielu?” jautā “Staburaga” lasītāji.
SIA “Aizkraukles ūdens” valdes locekle Gudruna Vectirāne stāsta, ka pilsētā tiek skalots ūdensvads un par to nevajadzētu brīnīties — paziņojumos pie Aizkraukles mājām taču ir rakstīts, ka no ugunsdzēsības hidrantiem skalos ūdensvadu!
Diemžēl ne visi zina un ir redzējuši, kā tas notiek, lielai daļai iedzīvotāju nav zināmas ūdensvada skalošanas tehniskās nianses. Paziņojumos pie daudzdzīvokļu mājām Aizkraukles pilsētā un pagastā, kā arī informācijā privātmāju īpašniekiem rakstīts, ka darbi notiks no 17. līdz 31. oktobrim no pulksten 8 līdz 17 un to laikā iespējams ūdens piegādes pārtraukums, kā arī rūsains ūdens — tā ir svarīgākā informācija, ko viņi uztver un ņem vērā.
Gudruna Vectirāne stāsta, ka agrāk ūdensvadu skaloja naktī, daudzdzīvokļu mājām atslēdzot ūdeni, bet tagad esot cita metode — to dara dienā, patērētājiem ūdeni neatslēdzot. “Ūdensvadu ekspluatācijas prakse rāda, ka ar laiku ūdensvada tīkla caurlaides spēja pazeminās, jo uz cauruļu sienām nogulsnējas ūdenī izšķīdušo kalcija, magnija, dzelzs sāļi,” viņa skaidro. “Aizkrauklē ūdensvadu tīrīšanai izmantojam parasto ūdensvada tīkla posma skalošanas metodi — darbinieki atver vienu vai divus ielu ugunsdzēsības hidrantus, kas izvietoti akās, tādējādi radot cauruļvadā pietiekami lielu ūdens ātrumu, un notiek intensīva nogulšņu izvadīšana. Aptuveni 100 metru ielas posma minimālais skalošanas ilgums noteikta spiediena apstākļos tīklā ir piecas minūtes, un šajā laikā tiek patērēts 700 litru ūdens minūtē. Nepieciešamais ūdens plūsmas kustības ātrums ir viens metrs sekundē. Kopējo ūdensvada skalošanā izlietoto ūdens daudzumu var noteikt pēc uzskaites ūdens atdzelžošanas stacijā. Ielām nekāds kaitējums netiek nodarīts, ūdens tiek novadīts lietusūdens kanalizācijas tīklā.”
Daudzi šādu ūdensvada skalošanas veidu nav redzējuši un sākotnēji ir pārsteigti, domājot, ka pārplīsis ūdensvads. Tomēr “Staburagam” ielās gadās sastapt arī pa kādam lietpratējam, kurš zina, kā skalo ūdensvadu.
Pie Aizkraukles Mākslas skolas ūdens no ugunsdzēsības hidranta otrdien gāzās aumaļām, applūdinot ielu un pārsteidzot autovadītājus. Ūdens mutulis ap ielas kanalizācijas akas resti griezās kā atvars, radot iespaidu, ka tur ir bedre, kas aprij ūdeni, un autovadītāji ūdens masu centās apbraukt pa pretējo joslu. Pēc kāda laika darbi tur tika pabeigti, un uz ielas esošais ūdens drīz vien satecēja lietusūdens kanalizācijas sistēmā. Šādi darbi tiks veikti pa posmiem.
Kas maksās par ielās izlieto ūdeni? Gudruna Vectirāne skaidro, ka maksa par ūdensvada skalošanas darbiem ir iekļauta tarifā. “Iedzīvotāji vēlas, lai dzīvokļos pa krānu tecētu tīrs, nevis rūsains ūdens, līdz ar to mums regulāri ir jāveic skalošanas darbi,” stāsta “Aizkraukles ūdens” vadītāja. “Ūdens zudumi radās arī agrāk, kad ūdensvadu skalošanu veicām naktī, ūdeni no sistēmas izlaižot pakāpeniski.”
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles posteņa komandiera pienākumu izpildītājs Mihails Maškovs stāsta, ka Aizkraukles pilsētā un Aizkraukles pagastā kopā ir 102 ugunsdzēsības hidranti — ugunsgrēka gadījumā ūdens ņemšanas vietas ir nodrošinātas. “Uzņēmums “Aizkraukles ūdens” mūs brīdināja, ka veiks skalošanas darbus,” stāsta Mihails Maškovs. “Mūsu dienestam to ir svarīgi zināt. Tomēr, tā kā pilsētā ūdens piegāde netiks pārtraukta, skalošana mūsu darbu ugunsgrēka gadījumā daudz neietekmētu.”
Gudruna Vectirāne stāsta, ka tīklu skalošanā tiks izmantoti aptuveni 85 hidranti. ◆
