Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā ar vecāko klašu skolēniem tikās Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Stundu ilgā lekcija par Latvijas bruņotajiem spēkiem, aktualitātēm tajos, militārajām mācībām, karavīru aprīkojumu tika papildināta ar videomateriāliem. Ministrs atbildēja arī uz skolēnu jautājumiem un tikšanās noslēgumā pašvaldībai dāvināja lielformāta attēlu, kurā redzamas līdz mūsdienām saglabājušās Kokneses pils fortifikācijas būves.
Interesē šībrīža situācija
Jaunumi, ko ministrs vēstīja koknesiešiem, ir pietiekami interesanti, lai par tiem pastāstītu. Piemēram, tuvākajā laikā starp Latviju un Krieviju būs noslēgts līgums par austrumu robežas oficiālu demarkāciju, izvietojot robežstabus un nosakot to precīzas koordinātas. Ministrs atgādināja arī par šogad Ministru kabinetā apstiprināto Aizsardzības koncepciju 2016. gadam, kurā atšķirībā no citiem periodiem pie mūsu valsts apdraudējuma minēta Krievijas Federācija. Balstoties uz šo koncepciju, notiek ministrijas un bruņoto spēku prioritāšu izvirzīšana un darbība. Ministrs lekcijā nosauca skaitli 12 — tik reižu jaunajā koncepcijā esot pieminēta lielā kaimiņvalsts. “Staburags”, iepazīstot šo ministrijas mājaslapā atrodamo dokumentu, secināja, ka vārds “Krievija” tajā minēts 21 reizi. Attiecīgi iepriekšējā — 2012. gadā pieņemtajā koncepcijā — vien trīs reizes. Šogad par 41% salīdzinājumā ar 2015. gadu audzis valsts aizsardzības budžets.
Ministrs pieminēja arī nesen Varšavā notikušo NATO samitu, kurā Latvija apņēmās ieguldīt līdz šim neplānotus papildu līdzekļus sabiedroto militārpersonu un tehnikas uzņemšanai. Piemēram, nākamgad no Kanādas vien ieradīsies 450 kareivji, līdzi vedot bruņutehniku. Šo pasākumu izmaksas gan sadalīs starp dalībvalstīm, tādējādi mazinot slogu Latvijas budžetam.
Skolēnu interese un ministram adresētie jautājumi skāra apģērbu un munīciju, aktuālos ieročus, rehabilitāciju, ko kareivji iziet pēc militārajās misijās pavadītā laika. Izskanēja arī tiešs jautājums par drošības situāciju Latvijā. Kāpēc tik daudz naudas Latvija tērē militāriem mērķiem? “Drošībai pret neprognozējamību, kas pašlaik valda stabilu attiecību vietā,” tā īsumā varētu pārfrāzēt Raimonda Bergmaņa atbildi.
Tikšanās noslēgumā Raimonds Bergmanis pašvaldībai dāvināja Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras sagatavotu lielformāta attēlu. Tajā redzama Koknese pie Pērses ietekas Daugavā un tas, kas ir zem zemes, bet kļūst saskatāms, fotografējot šos apgabalus no augšas un failus apstrādājot datorprogrammā. Iegūtais attēls parāda ikdienā no cilvēka acs paslēpto — 18. gadsimtā būvēto Kokneses fortifikāciju: aizsargsienas, vaļņus, torņus.
Bijusī Odzienas skola vēl gaida lēmumu
Pēc lekcijas īsā intervijā Raimonds Bergmanis atbildēja arī uz dažiem “Staburaga” jautājumiem. Vai šādas tikšanās ir ne tikai informatīvas, bet arī aicinājums stāties bruņotajos spēkos? Aizsardzības ministrs to nenoliedz un teic, ka plāno radīt iespēju cilvēkiem, kuri vēlas, brīvprātīgi pieteikties aktīvām militārām apmācībām līdz pat sešiem mēnešiem, un pēc tām papildināt aktīvo rezervistu rindas. Pēdējā laikā jauniešu interese par militāro jomu ir liela, un Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā šogad iestājušies īpaši daudz studēt gribētāju. Šķērslis gan ir augstās prasības — laba fiziskā sagatavotība un veselība, labi rezultāti eksaktajās zinībās. Tomēr, pretēji pašreizējai demogrāfiskajai situācijai, kad “bedre” ir tieši ap 18 gadu vecu jauniešu skaitā, Aizsardzības akadēmijas vadība ir patīkami pārsteigta par šādiem rezultātiem. Šogad Nacionālo bruņoto spēku rekrutēšanas un atlases centrā pieņemti 1315 iesniegumi par dalību bruņotajos spēkos vai Aizsardzības akadēmijā. Pērn iesniegumu skaits bija 1176.
Vai slēgtajā Odzienas pamatskolā varētu ierīkot jaunsargu apmācības centru? Jaunsardzes instruktoru vadība šo ēku apmeklēja, bet komentāru par vizītes rezultātiem pagaidām nav. Latvijā ir daudz slēgtu izglītības iestāžu, tajā skaitā arodvidusskolas, bet pārņemt šādas ēkas Aizsardzības ministrijai nozīmē tās arī apsaimniekot. Pieņemt lēmumu par labu kādai konkrētai vietai, ēkai nosaka jaunsargu apmācības specifika — mācības nenotiek regulāri, pastāvīgi, bet gan dažādos periodos, piemēram, vasaras brīvlaikā.
Vai Zemessardzes 55. kājnieku bataljonam, kas dislocēts Aizkrauklē, tuvākajā nākotnē varētu uzcelt jaunu ēku? Šis ir viens no prioritārajiem bataljoniem, pie kura infrastruktūras attīstības strādās. Raimonds Bergmanis atzina, ka iepriekšējos gados šis jautājums ir atstāts novārtā, esošā infrastruktūra ir katastrofāla, bet nākotnē šī kļūda jālabo. Līdzīgā situācijā kā aizkrauklieši ir arī Jēkabpils un Gulbenes zemessargi.
Vai kādu no šiem bataljoniem varētu fiziski apvienot centralizējot? Apvienošana nekādā gadījumā nenotiks, jo pašreizējiem bataljoniem katram ir savs uzdevums teritoriālajā aizsardzības plānā. Tieši pretēji, pašlaik notiek gatavošanās jaunas papildu dislokācijas vietas atvēršanai Bauskas novadā, un tās darbību varētu sākt līdz 2018. gadam. ◆
