Mazdēls: “Vecotēv, es nopirku kabatas nazīti. Smuks pēc skata, bet asmens mīksts — saliecas kā bleķis. Arī uzgriežņu atslēgai žokļi izstiepās, kad gribēju velosipēdam pieskrūvēt pedāli. Pat saspraužamās adatas ir mīkstas, neturas biksēs un izkrīt.”
Vectēvs: “Dēliņ, senāk Latvijā instrumentus taisīja no tērauda. Tagad importētie — kā no biezpiena. Visa Rietumu pasaule ir taisīta no biezpiena!”
***
Vectēvs: “Redzi, dēliņ, mūsu pagastā vairs nav nevienas slaucamas govs. Visas ir likvidētas!”
Mazdēls: “Piens ir kaitīgs veselībai!”
***
Mazdēls: “Vecotēv, tētis teica, ka viņš esot nopircis trauku mazgājamo mašīnu!”
Vectēvs: “Kādas markas?”
Mazdēls: “Viņu saucot Baiba.”
***
Mazdēls: “Vecotēv, skaties! Šķiet, no Gaiziņa virsmas milzīgi tālu var redzēt! Vai līdz pašai Zemgalei!”
Vectēvs: “Reku, tepat jau lejā ar Vietalvas pagastu sākas jaunā Zemgale!”
***
Mazdēls: “Vecotēv, vai mūsu valstsvīri saimniekot prot?”
Vectēvs: “Saimniekot nē. Viņi izsaimniekot prot!”
***
Ierēdnis: “Kur tu ņēmi naudu?”
Antiņš: “Tos divus simtus ar šīm te divām rokām es sarūpēju savā zemeņu dārzā. Bet kāpēc jūs, kungs, neprasāt kaimiņam, kur viņš ņēma divus miljonus?”
***
Mazdēls: “Es komunicēju ar fleksiblām beibēm, parādīju selfiju, un no viņu atbildēm es biju šokā!”
Vectēvs: “Dēliņ! Ja teikto iztulko latviski, tad tu, sarunājoties ar lokaini domājošām meitenēm, iedevi savu pašportretu un no viņu atbildēm esi bijis bezsamaņas stāvoklī!”
Mazdēls: “Nevar būt! Tu, vecotēv, nesaproti stilīgu sazināšanos!”
Guntis Gailītis