Kurmenes pagasta saimniecības “Birznieki” zeme pirms daudziem gadiem, vēl pagājušā gadsimta sākumā, bija viena un liela, bet vēlāk to sadalīja vairākiem īpašniekiem. Baigajos padomju gados šeit bija kolhozs, un viss piederēja tautai. Mūsdienu vēsturi “Birzniekos” sāka rakstīt Zaiga un Jānis Betaki.
Viņa — bijusī kultūras darbiniece, viņš — radiotehniķis, rīdzinieki, kuriem ar lauksaimniecību nebija nekādas saistības. Saimniecība, kurā ir ap 130 hektāriem zemes, sākumā nonāca viņu īpašumā, bet gadu gaitā to sadalīja savā starpā, kā arī bērnu ģimenēm — dēlam Andrim ar sievu Signi un meitai Dacei vīru Oskaru.
Ja par visām saimniecībām stāsta kā par vienu, ērtības labad tās saukšu par “Birzniekiem”. Varētu teikt — man paveicās, te iegriežoties, jo lielā Betaku ģimene nodarbojas gandrīz ar visu, ko lauku cilvēks var iedomāties: piensaimniecību, biškopību, aitkopību. Te ir arī gaļas liellopi un putni — bars zosu, ap piecdesmit vistu, tītari. Audzē arī barību lielās dzīvnieku un putnu saimes uzturēšanai. Vienā sarunā uzzinu par jaunumiem piensaimniecībā, kā šajā gadā klājies bitēm un vēl daudz ko citu.
Saražoto ved uz Bausku
Vēlā otrdienas pēcpusdienā daļa lielās Betaku saimes ir virtuvē. Sētsvidū divi balti tītari viens otru izaicina uz divkauju. Balsi pret mani pacēlis sētas sargs. Kopā ar Oskaru izejam cauri šim — spārnu, ķepu, cilvēku — pūlim, un, jau istabā nonācis, sasveicinos ar Zaigu. Jautāju, vai šī gada dažādās krīzes skārušas arī “Birzniekus”? Viņa tēlaini saka: “deķīti” no vieniem pārvelkam uz otriem, un izdzīvot var. Kad grūtāk ar piena naudu, talkā nāk bites, un, kā pilsētnieki teiktu, dzīvo no algas līdz algai. Govis pagaidām uztur pašas sevi, bet, lai būtu, ko likt arī saimnieku galdā, jāpiestrādā pie medus pārdošanas. Septembris un oktobris viesis cerības piena nozarē, jo līdz ar izsludināto kompensāciju par piena ražošanas samazināšanu pēkšņi augusi piena iepirkuma cena. Rīgas piena kombināts jau nākamajā dienā cenu palielinājis par 7 centiem kilogramā jeb 50% — no 12 centiem līdz 19. Secinājums — pārstrādes uzņēmumiem šogad tik populārais vārds “krīze” lieliski noderēja, lai šādi spēlētos ar iepirkuma cenu.
“Birzniekos” no 30 slaucamām govīm iegūst bioloģisku pienu, un to pārdod Bauskas puses uzņēmumam SIA “Baltic Dairy Board”, kas pienu pārstrādā proteīnā un citos no piena iegūstamos produktos. Lai arī iepirkuma cena nav zema, bijušas domas par ganāmpulka samazināšanu, bet varbūt liktenīgi — tieši ap šo laiku salūza viens no saimniecības traktoriem. Neparedzētie izdevumi, ap tūkstoš eiro, nobremzēja ideju par dažu govju likvidēšanu. Zaiga arī secina, ka tieši šāds govju skaits ir optimāls, lai saimniecību turpinātu uzturēt. Tā kā “Birzniekos” saražotais piens ir bioloģisks, saimnieku interesēs būtu to arī pārdot kā augstvērtīgāku. Diemžēl pagaidām bioloģisko pienu pārstrādā Tukumā, tomēr ir cerība, ka šādas līnijas produktus ieviesīs arī baušķenieki.
Elektrība joprojām mēdz pazust
Aitkopība, ar ko pārsvarā nodarbojas Dace un Oskars, vairāk ir kā eksperiments, jo līdz šim ienākumi no tām bijuši vien daži simti eiro gadā. Lai gan ir vērojamas pozitīvas tendences — vilnas pārstrādes nams Dundagā šogad strauji — trīskārtīgi — palielinājis iepirkuma cenu un tagad par kilogramu vilnas maksā 70 centu.
Oskaram ir 40 aitu un ap desmit gaļas liellopu. Šogad viņa ģimene Lauku atbalsta dienesta projektā pieteicās atbalstam mazajām saimniecībām. Ieguva 15 tūkstošus eiro, par ko nopirka piekabi, elektrisko ganu, zemes frēzi, ģeneratoru, jo bez tā saimniekot problemātiski. Joprojām lielāka vēja laikā “Birznieki” iegrimst tumsā, tāpēc bez alternatīva strāvas avota neiztikt.
Tā kā Oskaram ir nedaudz gaļas lopu, viņš var salīdzināt gaļas iepirkuma cenas. Līdz šim esot samierinājušies ar zemām, bet šogad pirmo reizi dzīvniekus vedis uz kaimiņu pagastā esošo izsoļu namu. “Cena — cepuri nost! Nesalīdzināt ar tām kapeikām, ko piedāvā citi,” ar pārliecību stāsta Oskars. Viņš arī apstiprina iepriekš dzirdēto par līdz šim lielāko liellopu uzpircēju — Turcijas pārstāvju — izzušanu Latvijā. Iemesls esot izmaiņas šīs valsts likumos, kas līdz šim vienu no lielākajiem eksporta kanāliem “iepauzējis”. Tādēļ par šīs nozares paplašināšanu “Birzniekos” nerunā. Tam ir arī otrs iemesls — zeme. Tās nav jeb ir, kā saimniece saka, līdz ar zobiem. Viss apkārtnē ir kāda īpašumā, un brīvas, pārdošanā esošas platības nav. Ir gan vairāki aizauguši hektāri, par kuriem īpašnieki neliekas ne zinis vai cer, ka paši sāks to izmantot. Tāpēc ganības nav lielas, govīm barība vai katru dienu jāpļauj un jāpieved klāt. Oskaram no 30 hektāriem 25 ir nomāti. Ja pēkšņi nomas noteikumi mainītos vai līgumu lauztu, viņš paliktu tukšā.
Atdaleņi nobeidzās bada nāvē
Taupīgi dzīvojot un pareizi plānojot, saimniecība līdz šim iztikusi bez kredītiem. Oskars saka — patīkami dzīvot ar šādu apziņu. Ja kādā brīdī nolemtu visu likvidēt, nevienam par to nevajadzētu atskaitīties. Tādēļ arī iespēju iegādāties zemi ar valsts finanšu institūcijas “ALTUM” atbalstu viņi pat neizskata. Matemātika vienkārša. Piemēram, 8 ha, pareizināti ar 3,5 tūkstošiem par hektāru, ir ap 30 tūkstošu cilpa kaklā uz daudziem gadiem. Bet no šāda pleķīša maz labuma.
Saimnieka Jāņa lauciņš ir bites. Viņš sarunā nepiedalās, bet par šo nozari stāsta Zaiga. Viņas tēvs joprojām arī sirmā vecumā, 82 gados, ir aizrautīgs bitenieks ar 140 saimēm, bet pati vien pirms pieciem gadiem sadūšojusies pārvarēt bailes no šiem kukainīšiem. Toties tagad var piedalīties visās vīra aktivitātēs dravā. Šo darbu viņa salīdzina ar intelektuālu šaha spēli. Dravnieks stropā izdara gājienu un gaida, ko piecu sešu dienu laikā darīs bites.
Viņa arī teic, ka medus ir produkts, kam šobrīd pircējs nav jāmeklē. Noiets labs, vien šī gada lietainā vasara pamatīgi ietekmējusi jaunizveidojamo saimju jeb atdaleņu skaitu. 3. jūlijs bija diena, kad karsto sauli nomainīja lietus periods. Bišu saimes sadalītas, jaunizveidotajām barībai salikts medus, bet drīz vien atklājies nepatīkams pārsteigums — medus apēsts, un, tā kā lietus dēļ jauns ienesums neveidojās, atdalītās bites nobeigušās. Dzirdēts, tāds liktenis piemeklējis arī lielāko Latvijas dravnieku saimes.
Sava veida eksperimentālo biškopību sācis arī Oskars. Atšķirībā no Jāņa viņš vēlas pierādīt, ka bites var izdzīvot, nelietojot invertsīrupu, dažādus medikamentus. Rezultāts? “Kaut kas jau izdzīvo,” kā joku komentē Zaiga. ◆
