Vainīgs ūdens sastāvs, sadzīves ķīmijas līdzekļu kvalitāte vai mājsaimnieču paradumi, bet nereti dzirdamas sūdzības par sadzīves tehnikas hroniskām kaitēm un atkaļķošanas līdzekļu reālā efekta neatbilstību reklāmā solītajam. Mēs, produktu patērētāji, nevaram ietekmēt preču ražotāju un izplatītāju mārketinga makšķeres, toties varam kritiski izvērtēt piedāvājumus, ieklausoties speciālistu viedoklī.
Nemazgāt kurpes un segas
Kāpēc veļas mazgājamās mašīnas kā sazvērējušās iziet no ierindas jau pāris gadu pēc atvešanas no veikala, jautājam sadzīves tehnikas remonta meistaram ar desmit gadu pieredzi Nikolajam Ismailovam.
Viņš uzsver, ka lielākoties tāpēc, ka neievēro lietošanas noteikumus. Nereti to pārslogo, ievietojot daudz vairāk drēbju, nekā noteikts lietošanas instrukcijā. Jāatceras, ka lieli apģērba gabali, mēteļi, pārklāji, piemirkstot ar ūdeni, kļūst ļoti smagi un var sabeigt veļas automātu.
Kuplākai ģimenei ar maziem bērniem mazgāt veļu nākas bieži un lielākos apjomos, tāpēc noderīgāka ir veļasmašīna ar ietilpību no astoņiem kilogramiem. Ja veļu mazgā ne biežāk kā reizi nedēļā vai divās, turklāt mājoklis tiek dalīts ar vairāk nekā trīs cilvēkiem, piemērotāka ir kompakta veļasmašīna ar iekraušanu līdz septiņiem kilogramiem.
“Nedrīkst mazgāt apavus, segas, smagas virsjakas, jo pārslogoti amortizatori, gultņi liek veļasmašīnai stipri vibrēt, pat lēkāt, noraujot šļūtenes, sabuktējot bunduli. Ja mazgāsiet gumijotas kedas, vēl nekas, bet, ja kurpes, sporta apavus ar cietiem papēžiem un pazoli, būs problēmas,” brīdina Nikolajs.
Meistara praksē bijis gadījums, kad pirmsskolas vecuma bērni veļasmašīnā ielikuši mazgāt traukus. “Nereti nākas no mašīnām izņemt krūšturu stīpiņas, rekords — trīspadsmit. Esmu atradis arī piecus iepinušos stringus. Ja smalkās lietas, piemēram, zeķes, zeķubikses, neievieto maisiņā, tās tiek ievilktas starp gumijām.”
Bez regulāras profilakses neiztikt
N. Ismailovs atzīst, ka veļas automātu ilgmūžību ietekmē arī ūdens kvalitāte. Lai veļasmašīna retāk bojātos, viņš iesaka lietot nevis TV plaši reklamētos atkaļķotājus, bet profesionālo atkaļķošanas šķidrumu. Pats savai tehnikai meistars profilaksi veic reizi trijos mēnešos.
Kāda mājsaimniece, vīlusies plaši reklamētajos līdzekļos, veļasmašīnu periodiski padarbina, mazgājamā līdzekļa nodalījumā ielejot sodu vai etiķi. Cita izmanto vecmāmiņas ieteikumu un vešu dažas stundas pirms mazgāšanas mērcē remdenā ziepjūdenī vai sāls ūdenī. Mērcēšanas laikā netīrumi un traipi uzbriest un vieglāk atdalās no auduma. Tomēr virtuves dvielīšus tīrus var dabūt, vienīgi mazgājot +95 grādu temperatūrā.
“Ar cietu ūdeni ir ļoti grūti tikt galā. “Calgon” varat nelietot: tas pilnīgi neko nedod. Tāpat kā filtri ar kristālisko sāli, kam normālā ūdenī būtu jāizšķīst pēc pusgada, bet reāli šie kristāli stāv gadus piecus un mūsu ūdeni nespēj mīkstināt. Zinu, ka cilvēki izmanto skābes, etiķi, bet to nedrīkst darīt! Ir rūpnīcas speciālistu īpaši izstrādāti šķidrumi veļas un trauku mazgāšanas mašīnām. Pārējie var nelabvēlīgi iedarboties uz gumijas un citām detaļām. Piemēram, no citronskābes, ko izmanto ekonomijas nolūkā, gumija ar laiku kļūst cieta, plīst un mašīna neatkarīgi no zīmola sāk tecēt. Dzeramā soda arī diez vai nopietni attīrīs, turklāt sodas vajadzēs daudz.”
Lētāko vai labāko?
Kamēr sarunājamies ar meistaru, desmit minūšu laikā tiek atvestas trīs bojātas veļas mazgājamās mašīnas, un N. Ismailovs par to nebrīnās: “Pēdējā laikā veļasmašīnas iziet no ierindas jau pēc pāris gadiem. Lielākoties tām ir līmētie bunduļi (cilindri), kas nav remontē-
jami. Jārēķinās — ja pērk “pa lēto”, kalpos aptuveni divus gadus. Tāpēc, ka Rīgas bāzes nav ieinteresētas valstī ievest dārgo tehniku: nevarēs “uzvārīties” par simts, divsimt procentiem. Savukārt klientiem trūkst pirktspējas.”
Viens no variantiem ir pašiem atvest sadzīves tehniku no Vācijas, Anglijas vai Skandināvijas valstīm. Nav noslēpums, ka Rietumu valstis ražo lētākus produktus tirgošanai trešās pasaules valstīs un arī kvalitatīvākus, dārgākus — pašu patēriņam un realizēšanai attīstīto valstu tirgū.
“Vācijā, piemēram, veļasmašīna uzreiz pēc nopirkšanas tiek apdrošināta. Ja tā garantijas laikā pāris reižu salūst, ražotāju, pārdevēju var iesūdzēt tiesā. Pie mums interneta veikalā iespējams pārdot jebko, pēc tam no pircēja uztaisīt muļķi un pat garantijas saistības neizpildīt,” skarbs savās atziņās ir meistars. “Slikti, ka mūsu iedzīvotāji ir tik nabadzīgi un nevar atļauties pirkt labas veļasmašīnas. Pašlaik pat Rīgā tādas nav iespējams iegādāties.”
Pirms izvēlēties veļasmašīnu, ir vērts padomāt ne vien par veļasmašīnas apjomu un vietu tās uzstādīšanai, centrifūgas ātrumu un žāvēšanas iespēju, bet arī par noderīgām papildu funkcijām atbilstoši dzīves stilam un situācijām. Piemēram, ja mājās ir kāds mājdzīvnieks, noderīga būs veļasmašīna ar funkciju “Dzīvnieku spalvu likvidēšana”. Aizņemti cilvēki, vecpuiši var iegādāties veļasmašīnas, kuras var iedarbināt, nospiežot vien vienu pogu. Daži veļas automāti mūsdienās ir tik gudri, ka paši spēj dozēt mazgāšanas līdzekļus, nosvērt veļu un piemeklēt vajadzīgās programmas, kā arī iegaumēt lietotāja veļas mazgāšanas režīmus.
Cik ātru centrifūgu vajag?
◆ Visaugstākajā — A — klasē atlikušais mitrums pēc izspiešanas nedrīkst pārsniegt 45%, B klasei — 54%, C klasei — 63%, bet D klasei — 72%. Ražotāji pacentušies izgatavot arī tādus “monstrus”, kuri griežas ar 2000 apgr./min. Veļas mazgāšanas kvalitāti tas neietekmē.
◆ Ja lieto mašīnu ar 1600 apgr./min., jāatceras, ka pieļaujamie maksimālie apgriezieni vilnai, zīdam, plāniem audumiem ir 500 un mazāk. Pretējā gadījumā pastāv liels risks izņemt ārā deformējušos džemperi vai zīda strēmeles krekla vietā. Lielā ātrumā var riskēt izspiest, piemēram, džinsa bikses vai lina dvieļus.
◆ Starp 500 un 1000 apgr./min. ir gana liela starpība atlikušā mitruma ziņā, bet starp 1000 un 1200 — to vairs praktiski nejūt. Ja gribas 100% sausu veļu, ko uzreiz likt skapī, jāpērk automāts ar žāvētāju.
Avots — www.notepad.lv
