Kurmenes tautas namā Vecumnieku pašvaldības pārstāvji tikās ar pagasta iedzīvotājiem. Stāstīja par iecerētajiem darbiem nākamajā gadā, uzklausīja vietējo vēlmes un idejas ikdienas un vides uzlabošanai.
Imanta Kaziļuna
teksts un foto
Iedzīvotāju skaits apbrīnojami stabils
Uz tikšanos ar kurmeniešiem pagasta tautas namā ieradās Vecumnieku novada domes jaunā priekšsēdētāja Aiga Saldābola, domes izpilddirektors Guntis Kalniņš, novada domes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Kovals un domes deputāts Mārtiņš Mediņš.
Diskusiju ar iedzīvotājiem sāka Guntis Kalniņš, informējot par novada iedzīvotāju skaitu. Tas ir stabils — 2015. gada beigās novadā bija 8931 un šī gada 29. septembrī — 8930. Kurmenes pagastā ir vismazākais iedzīvotāju skaits no visiem novada pagastiem — 653 šogad un 665 pērn. Šogad Kurmenes pagastā piedzimuši trīs bērni, pērn — septiņi, bet 2016. gadā novadā kopā līdz šim brīdim — 45.
Lielākie tēriņi Kurmenē 2016. gadā bijuši mājokļu apsaimniekošanai — izlietoti 64 tūkstoši eiro, tautas namam — 46,6 tūkstoši, pagasta pārvaldei — 43 tūkstoši, autobusam skolēnu pārvadāšanai — 19 tūkstoši, ceļu uzturēšanai — 37 tūkstoši, bibliotēkai — 16 tūkstoši, sporta aktivitātēm — 2,7 tūkstoši eiro. Kopējais Kurmenes budžets bez ceļu fonda ir ap 200 tūkstošiem eiro. Salīdzinoši Valles pagasta budžets ir piecas reizes lielāks, kur lielāko daļu izdevumu veido divas izglītības iestādes — vidusskola un bērnudārzs ar filiāli Kurmenē.
Šī gada laikā Kurmenē nav bijuši vērienīgi remonti — remontētas vien ārsta prakses telpas tautas namā un daži pašvaldības dzīvokļi. Lauku atbalsta dienesta projekti Kurmenei nav labvēlīgi, tāpēc piesaistīt finansējumu, piemēram, dažādām sporta aktivitātēm, nav izdevies.
Pirmo gadu skolēnu skaits nesarūk
Priekšsēdētājas vietnieks Jānis Kovals stāstīja, ka novads un Kurmenes pagasts nākotnē varētu būt ieguvējs, draudzējoties ar Biržu pašvaldību Lietuvā. Savs nopelns te ir ģeogrāfiskajam novietojumam, jo Biržu mērs Valdemārs Vaļķūns dzīvo Rīgā un katru dienu caur Vecumnieku novadu dodas uz darbu Lietuvā. Pašlaik starp pašvaldībām noslēgts nodomu līgums par sadarbību izglītības, kultūras, tūrisma un sporta jomā. Sākts darbs kopējā projektā par drošības uzlabošanu pierobežā, kas gan vairāk attiecināms uz Skaistkalnes pagastu. Biržu folkloristi šovasar viesojās Kurmenes pagasta atpūtas vietā “Lutauši”, un turpmāk kurmenieši arvien biežāk uzņems Lietuvas pašdarbniekus.
Nākamgad maijā Latvijas valsts simtgades birojs plāno visos valsts pierobežas pagastos iestādīt Latvijas godasardzes ozolus, Vecumnieku novadā — trīs. Viens no ozoliem atceļos uz Kurmeni, otru stādīs Vecumnieku centrā un vēl viens paredzēts Skaistkalnes pagastam.
Jānis Kovals runāja arī par jauno skolotāju atalgojuma modeli. Ņemot vērā pagājušā mācību gada skolēnu skaitu, algas pieaugums skolotājiem varētu būt par 14%. Šis ir pirmais mācību gads, kad skolēnu skaitam ir mazs, bet tomēr pieaugums attiecībā pret daudziem iepriekšējiem gadiem, kuros kopumā zaudēts ap 250 skolēnu.
Aizkrauklieši ļoti kūtri
Deputāts Mārtiņš Mediņš, informējot par autoceļu segumu un tam nepieciešamo remontu, teica, ka noslēdzies grants iepirkums un katra novada pašvaldība apkopojusi datus par remontējamajiem ceļu posmiem. Ja ziemas sākums, sals un sniegs, kavēsies, ceļu tīrīšanai paredzēto naudas daļu lietos ceļmalu, grāvju pļaušanai un nodalījuma joslu attīrīšanai.
Nenoliedzami, iedzīvotāju lielākā neapmierinātība ir par valsts ceļiem, un “lielākais sāpju bērns” ir ceļš Kurmene—Skaistkalne. Par tā neapmierinošo kārtību Vecumnieku pašvaldība saņēmusi neskaitāmus zvanus. Ceļš netiek planēts, slapjdraņķī ir neizbraucams. Mārtiņš Mediņš teic, ka Vecumnieku novadu apkalpo vairāki ceļu uzturētāji — Aizkraukles, Ogres, Iecavas un Bauskas. No tiem viskūtrākie laicīgai ceļa kopšanai ir aizkrauklieši. Tikai pēc atkārtotiem telefona zvaniem atsūta greideru. Nekas netiek darīts ceļmalu apauguma — krūmu — novākšanai. Aizkrauklieši aizbildinoties ar līdzekļu trūkumu, bet privātpersonas, kas slēgušas līgumus par ceļa malu tīrīšanu, darbus pametušas pusratā. Tādēļ trīs četru gadu laikā krūmi vietām izauguši vairāku metru augstumā, sakuplojuši, ceļa līkumi ir nepārredzami, un satiksmē veidojas bīstamas situācijas. Otrs tikpat neapmierinošs ceļa posms Kurmenes pagastā ir no apdzīvotās vietas “Spundes” virzienā un Mežmuižu un Bārbeli. Agris Kondrāts, Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs, gan teica, ka pagājušajā nedēļā šajā posmā uzbērta grants. Pašvaldības ceļu uzturēšanu bieži ierobežo tas, ka tie reģistrēti uz servitūtiem, tāpēc ierobežots kopšanas platums, ceļmalu kopšana, jo pierobežnieki nereti nedzīvo uz vietas, par īpašumu neinteresējas, bet katra ceļmalas koka nociršanu uzskata par privātīpašuma tiesību pārkāpšanu.
Pozitīva ziņa — pabeigts ceļa posma Skaistkalnes pagastā rekonstrukcijas projekts, kuram finansējumu piešķīra ES. Remontdarbu izmaksas vienam kilometram pārsniedz 100 tūkstošu eiro un 4,3 km posmam kopumā ap 500 tūkstošiem. Tā kā piešķirtie ES līdzekļi atļauj uzlabot vēl vairākus ceļu kilometrus, Kurmenes pagastā paredzēti diviem nelieliem posmiem, bet to garums būs zināms pēc precīzas summas noskaidrošanas ceļam Skaistkalnes pagastā.
Nav kapličas un tualetes
Kad novada vadītāja Aiga Saldābola aicināja iedzīvotājus izteikt vēlmes, kuras pašvaldība censtos realizēt, kāds no klātesošajiem jokojot atgādināja, ka kurmenieši arī grib braukt pa asfaltētiem ceļiem, bet diemžēl pagaidām šāda gribēšana vien noder jautrāka noskaņojuma uzturēšanai.
Kurmeniešus satrauc arī sadzīviskākas lietas. Pagasta teātris šajās dienās palicis bez režisores, jo līdzšinējā vadītāja Gunta Drezova pašvaldībai iesniegusi atlūgumu. Gados vecākās iedzīvotājas vēlas biežāk doties ekskursijās. Pašvaldība šādas idejas atbalsta un aicina ieteikt maršrutus. Katru ideju izskatīs, piedāvājot gan piemērotu transporta līdzekli, kā arī lems par iespējamo ceļa izdevumu apmaksu.
Jaunieši pagasta centrā priecātos par jauniem vingrošanas stieņiem, jo esošie ir pārāk nedroši, to pamatnes izdrupušas un lietošana kļuvusi bīstama. Domes pārstāvji šo ideju saistīja ar piedalīšanos konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”.
Drīz vien, pirmo ideju ierosināti, kurmenieši sāka izteikt arī citas, citkārt neapspriestus jautājumus, piemēram, kapličas nepieciešamību pagastā, jo ne visi tuviniekus pēdējā gaitā izvada no baznīcas. Publiskās tualetes ierīkošana pagasta centrā bija vēl viens no apspriežamajiem jautājumiem. Pagaidām tie, kuriem rodas vajadzība, meklē iespēju tuvākajos apstādījumos. Guntis Kalniņš kā vienu no iespējām iesaka labierīcības nomāt un par šādu pakalpojumu mēnesī maksāt ap 150 eiro — 50 eiro nomu un 20 eiro par katru apkalpošanas reizi. Plašas diskusijas bija par 18. novembra svētkiem — kurā dienā, cikos tos atzīmēt pagastāe vai būtiski visiem šajā dienā satikties novada centrā — Vecumnieku kultūras namā, bet pagastos, piemēram, Kurmenē, dienu iepriekš.
Jānis Kovals noraida bažas par pārpildītu Vecumnieku kultūras namu šogad, jo atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šajā 18. novembrī mainīta tradīcija — par sasniegumiem apbalvot vienlaikus visus novada iedzīvotājus. Pateicības vārdus pašvaldība izsaka un izteiks gada gaitā, sveicot citos pasākumos. ◆
