Miķeļos (29. septembris), dažviet deviņas dienas pirms Miķeļiem, sākas veļu laiks un turpinās līdz Mārtiņiem (10. novembris). Šajā laikā senči aicināja ciemos savu mirušo tuvinieku dvēseles, pamieloja tās un tad laipni aizraidīja atkal projām. Virszemē veļi nereti izkāpa naktīs, bet miglainā laikā arī dienās. Veļiem domātos ēdienus un dzērienus nolika pirtī, rijā, zem ozola vai liepas. Dažviet veļus mielo veļu laika pirmdienas vakaros, citur — piektvakaros (ceturtdienas vakaros).
Ticējumi. Ja veļu laikā pērkons — ziemā būs maz sniega. Ja ozoliem un bērziem nokrīt visas lapas — būs viegla ziema, ja nenokrīt — būs barga ziema. Ja oktobrī vēl daudz lapseņu — būs gara ziema.
8. oktobris ir diena, kad jāvēro laiks. Ja šajā dienā pirmais sniegs, tad ziema sāksies 21. novembrī. Ja jauks laiks, tad tāds būs turpmākās trīs nedēļas. Ja vējš no ziemeļiem — auksta ziema. Ja no dienvidiem — maiga, ja no rietumiem — sniegaina. ◆
