Kad dabā rudens sāk savu gaitu, dzimšanas dienu svin vietalviete Aija Balode. Par viņas mūžu var teikt — pašā pilnbriedā, kad bijis, pagūts un paveikts jau tik daudz un vēl tikpat gaidāms. Aija atzīst, ka laiks ap 50. jubileju ir īpaši piepildīts.
Pārmaiņas jāpieņem
Aijas dzimtā puse ir Rēzekne, bet Vietalvā, kā pati teic, ieprecējusies. Kopā ar citām studentēm reiz atbraukusi ciemos pie māsas, un vakarā devušās uz balli Odzienā, kur arī iepazinusies ar vīru Sarmi. Tā arī palikusi šajā vietā.
Tāpat kā daudziem saviem vienaudžiem, arī Aijai dzīvē bijis kaut kas jāmaina un jāapgūst jaunas lietas. Pēc skolas viņa pabeidza studijas Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, apgūstot lauksaimniecības grāmatveža zināšanas. Savā specialitātē iegūts arī maģistra grāds, bet lauksaimniecībā gan strādāts neilgi. Nāca vienas pārmaiņas, tad citas, vēl bija krīze, kas piespieda nepārtraukti mainīties, lai izdzīvotu. Vienu laiku ģimenei bija savs privātais bizness, arī neliels rūpniecības preču veikals Vietalvā, bet tas viss izrādījās nerentabls. Tomēr grāmatvedība un lauksaimniecība nekur nav zudusi, jo vīram ir zemnieku saimniecība, un dokumenti jākārto. Dzīvojot laukos, jau nevar iztikt bez zemes darbiem un lopiem, lauki ir jāapkopj.
Pēdējos pāris gadu Aija strādā Pļaviņu novada sociālajā dienestā. Sākumā aizvietojusi vienu darbinieci, bet, kad radusies vakance, sāka strādāt pastāvīgi. Lai varētu veikt šo darbu, iegūta arī atbilstoša izglītība. Aijas pārziņā ir ģimenes ar bērniem. Cilvēki ir iepazīti, un patīkami, ja kādam spēj palīdzēt. Sociālā riska ģimeņu novadā netrūkst, un kopīgiem spēkiem jāmeklē risinājums katrā problēmsituācijā.
Jāspēj saglabāt līdzsvaru
Ģimenē jaunākais dēls Mārcis par savu nodarbošanos izvēlējies lauksaimniecību. Viņš negribēja doties ne uz lielpilsētu, ne ārzemēm un audzē lopus turpat Vietalvas pagastā. Aija teic, ka, sākot strādāt, jaunajiem lauksaimniekiem nebija nekāda atbalsta. Cik varējuši, ar vīru palīdzējuši, un tagad jau dēlam saimniekošana attīstījusies un nostiprinājusies. Viņa priecājas, ka laukos tomēr ir jauni un uzņēmīgi cilvēki, kuri tur strādā, un zeme ir apstrādāta. Citādāk gan pagastā vairāk vecāka gada gājuma iedzīvotāju.
— Vecākais dēls Pēteris gan gribēja uz Rīgu un tur arī veiksmīgi strādā. Tagad priecājos, ka manai puišu kompānijai pievienojušās vedekliņas Monta un Ilze, kā arī mazmeitiņas Emīlija un Paula. Ir kaut kāds lielāks līdzsvars. Mums ir tā, ka vīrs pēc horoskopa ir Mežāzis, viens dēls ir Vēzis, otrs Skorpions, es pati Svari, kurai “jāšūpojas” starp visiem un jābūt kā zibens novedējai, — saka Aija.
Par sevi viņa teic, ka vairāk ir mājas cilvēks, jo laukos darba vienmēr pietiek, bet brīvajos brīžos patīk adīt un dejot līnijdejas. Pēdējā laikā dejošanai gan ir pārtraukums, bet ir vēlme atsākt. Jubilārei patīk arī gatavot ēdienu, un kā jau ģimenē, kur vīrs ir mednieks, gaļas ēdieni ir prioritāte. Jāzina un jāpieprot dažādas gudrības, lai ēdiens nebūtu vienveidīgs un būtu gards. Vīram garšojot arī saldie ēdieni, bet ikdienas steigas dēļ tie viņam tiekot reti. Tomēr, kad ir, priecājas.
Pozitīvisma dopings
Savulaik ģimenē svinēta katra jubileja, bet tagad vairāk uzmanības velta apaļajām. Tā arī bijis ar viņas 50. dzimšanas dienu. Tā brīnišķīgā pārsteiguma dāvana, ko saņēmusi no ģimenes, Aijai paliks atmiņā visu mūžu!
— Par svinībām domāju, bet neko lielu nebiju plānojusi. Tad vīrs pieteica, ka nedēļas nogalē brauksim uz mežsaimnieku balli Cesvainē. Saposāmies un devāmies. Braucot garām Odzienas skolai, redzēju, ka tur deg gaisma, bet nepievērsu tam uzmanību. Tad vīrs teica, ka aizmirsis kaut ko un grieza automašīnu atpakaļ. Tomēr nebraucām uz mājām, bet uz skolu. Pēc brīža viņš aicināja arī mani ienākt, un tur… ovācijas, ziedi, apsveikumi, muzikanti, klāts galds un visi mani mīļie ciemiņi! Tas bija tāds pārsteigums, ka, protams, vispirms bira laimes asaras. Skaisti svētki, un ar šo pacilātības izjūtu dzīvoju joprojām, — stāsta Aija.
Arī darbā bijuši apsveikumi, pārsteigumi un daudz labu vārdu. Kopā ar kolēģēm pie Daugavas laidušas gaisā balonus ar vēlējumiem. Aija atzīst, ka šis bijis tik emocionāls un piepildīts laiks, ka grūti iedomāties, ko vēl no dzīves vēlēties. Pozitīvisma dopings saņemts lielās devās, un tas dod sparu darīt un iet uz priekšu. ◆
