Aizvadītajā mēnesī rosība bija vērojama Stukmaņu muižā Klintaines pagastā — sākta apkārtnes sakārtošana, izremontēts stallis, un pļavās ganās zirgi.
Veido mājas
Pirms diviem gadiem muižu no tās iepriekšējiem īpašniekiem iegādājās Karstens Šute no Vācijas, kurš pēdējos gados ar dzīvesbiedri Ievu Pļavnieci dzīvoja un strādāja Austrālijā. Tur viņi satikušies, bet nākotnei tomēr meklējuši vietu tuvāk savām saknēm — lai tā būtu piemērota abiem. Tā kā Ievas ģimene dzīvoja Latvijā, bet Karstenu ar Vāciju nekas daudz nesaistīja, nolēmuši pārcelties uz Latviju.
Iepriekš viņi apskatījuši arī citas vēsturiskas ēkas Latvijā, bet dažas bijušas ļoti sliktā kārtībā. Reiz braucot garām Stukmaņiem, muiža iekritusi sirdī abiem. Sākumā iegādātas divas ēkas, un pamazām piepirkti klāt citi īpašumi, lai viss muižas komplekss būtu vienots. Arī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā priecājas, ka tam tagad ir viens īpašnieks.
— Esam beidzot nolēmuši pārcelties uz turieni, lai sāktu sakārtot un apsaimniekot īpašumu, jo no tāluma to paveikt grūti. Karstenam vēl jāpabeidz iesāktais darbs Austrālijā. Viņš strādā pilsētu un piepilsētu vides, kā arī infrastruktūras izveidē un sakārtošanā, bet pamatā būsim Stukmaņos. Šo vietu veidosim kā savu māju, kas pulcētu ģimeni, bet vēlamies būt atvērti arī apkārtējiem, — stāsta Ieva.
Daļa telpu muižas kompleksā jau pielāgotas dzīvošanai, un pats pirmais un svarīgākais bija nodrošināt pienācīgus uzturēšanās apstākļus Karstena mīluļiem zirgiem.
Vairākās ganībās ap muižu uzturas 15 zirgi. Izremontēts arī stallis un ierīkotas dzīvnieku novietnes, kā arī sagādāta barība ziemai.
Zirgi ir Karstena mīlestība. Dodoties uz Austrāliju, viņam vajadzēja šos dzīvniekus pārdot, jo līdzi paņemt nevarēja. Tas bijis tik sāpīgs pārdzīvojums, ka toreiz nolēmis vairs nekad zirgus nekopt. Tomēr vēlāk viss noticis citādāk. Pirms diviem gadiem kopā ar Ievu bijuši zirgu izstādē Vācijā, kur nejauši ieraudzījuši paziņojumu, ka pārdod četrus viena saimnieka zirgus, un “maisam gals bija vaļā”. Tagad sākts darbs, lai izaudzētu elites zirgus ar labiem ciltsrakstiem.
Karstens atzīst, ka nereti citi ārzemnieki sākuši zirgkopību Latvijā ar mērķi izveidot no tā biznesu, tomēr drīz vien bijuši spiesti pārtraukt un doties projām. Viņš to negrasoties darīt.
Vēlas būt atvērti
Kādi ir viņu plāni, saimniekojot Stukmaņu muižā? Ieva stāsta, ka ir vēlme pamazām visu atjaunot, tomēr nepazaudējot šīs vietas senatnīgo pieskaņu. Lai nav tā, ka vēsturiskās ēkas pārtop mūsdienīgos namos. Vispirms šī vieta esot jāizjūt, lai saprastu, kā rīkoties tālāk.
— Tas noteikti nebūs komerciāls pasākums un nav iecerēts kā tūrisma objekts. Tomēr gribam būt atvērti cilvēkiem — lai var rīkot izjādes, ēkā ar zāli un skatuvi atkal notiktu izrādes vai koncerti. Tā kā pati gleznoju, kam gan pēdējā laikā nav daudz laika, labprāt te vadītu zīmēšanas nodarbības bērniem, jo telpas ir. Karstens mantojis no mātes bērnu grāmatu un leļļu kolekciju, un ir doma, ka vienā no ēkām varētu izveidot to muzeju, ko papildinātu ar zirgiem saistītas lietas un arī jūrnieku tēma, jo Karstens bijis jūrnieks. Ideju ir daudz, bet arī darba tikpat, lai to pamazām sakārtotu, — saka Ieva.
Viņa piebilst, ka ar gadiem jādomā, kā pavadīt vecumdienas, un šis projekts būtu viņu ieguldījums savai nākotnei un vieta, kur turpināt aktīvu darbošanos. Arī vietējie iedzīvotāji ir atsaucīgi un priecīgi, ka pagastā kaut kas notiek. Daudzi nāk un piedāvā palīdzību. Ieva stāsta, ka viens saimnieks vakaros sa-
pļauj zāli savām govīm un atved to arī ērzelim, kurš, nošķirts no ķēvēm, uzturas muižas pagalmā. Zirgu aploki ir vieta, ko daudzi iedzīvotāji apmeklē brīvajos brīžos. ◆
