Sirsnīgā, muzikālā un omulīgā gaisotnē Aizkraukles pilsētas kultūras namā pasākumā “Skani, Daugava, skani!” tikās dziedošās ģimenes no Aizkraukles reģiona.
Dziedošās ģimenes kopā sanāca desmito gadu, bet reizē ar Aizkraukles pilsētas vārdadienu to atzīmēja pirmo reizi. Aizkraukles tautskolas vadītāja Anita Ostrovska ir pasākuma izveides iniciatore, viņas neatlaidība, mūzikas mīlestība un neizsīkstošā enerģija radījusi šo skaisto tradīciju jau desmito gadu. Visos pasākuma norises gados tajā piedalījušās un dziedājušas vairāk nekā 50 saimju. Šoreiz tajā dziedāja nedaudz mazāk kā desmit ģimeņu no Aizkraukles un tuvējiem kaimiņu novadiem. Atklājot sarīkojumu, Aizkraukles novada domes priekšsēdētāja vietniece Anta Teivāne uzrunāja sanākušos skatītājus, atgādinot, ka tieši pirms 26 gadiem 25. septembrī Stučka ieguva savu tagadējo — Aizkraukles — vārdu. “Vietu neveido laika apstākļi, vēstures notikumi, politiskā iekārta, vietu veido cilvēki. Mēs, aizkrauklieši, esam Aizkraukle. Kādi būsim, tāda būs pilsēta. Būsim priecīgi, laimīgi, dziedoši.” Pirms muzikālā priekšnesuma izskanēja arī katras ģimenes sagatavotais vēlējums vai pārdomas par Aizkraukli.
Visdažādākais repertuārs skanēja, aplausu pavadīts, kultūras nama mazā zāle bija piepildīta pilna. Atraktīvi un skanīgi bija Sprukuļu ģimenes pārstāvji — brāļi Rūdolfs un Reinholds, viņi priekšnesumu sniedza kopā ar savu grupu “Netīšām blice”. Par Aizkraukli dvīņubrāļi teic: “Tā ir vieta, kurā esam sākuši mācīties un sevi pilnveidot. Aizkraukle ir vieta, kur esam satikušies mūzikā. Paši dzīvojam Vecbebros, grupas biedri — Skrīveros, bet visi kopā vienmēr satiekamies Aizkrauklē.”
Viens no romantiskākajiem un aizkustinošākajiem bija Marikas un Druvja Andriksonu ģimenes priekšnesums. “Aizkraukle ir pilsēta, kurā esam piedzimuši. Šeit atnāca pirmā mīlestība, tika dibināta ģimene un 20. septembrī nosvinējām 30 gadu kāzu jubileju,” tāda nozīme Aizkrauklei ir šīs ģimenes vēsturē, bet viena no dziesmām, ko nodziedāja Marika un Druvis, bija reiz savā kāzu dienā dziedātā.
“Ja mēs mīlam mūsu zemi, ja mums svēta mūsu pagātne un nākotne, ja mums mīļa mūsu tauta un mēs gribam to uzturēt dzīvu un stipru, tad paliksim uzticīgi savai dzimtajai vietai, savam pagastam, savai ģimenei un savai dzimtās zemes kapsētai,” pasvītrojot pasākuma lokālpatriotisko un ģimenisko noskaņu, Latvijas brīvvalsts prezidentu Kārli Ulmani citēja Ziemeļu ģimenes galva tētis Āris, kurš turklāt nemaz nav aizkrauklietis, bet gan rīdzinieks, Aizkraukle dzimtā pilsēta ir viņa kundzei Sandrai Bulai. Viņi ir viena no saimēm, kas bieži kuplinājusi dziedošu ģimeņu pasākumu, un šogad tajā piedalījās kopā ar dēliem: brāļiem Ziemeļiem — Gustavu un Niklāvu. “Trīs mēnešus ik gadu esam aizkrauklieši, labprāt piedalāmies šajā pasākumā,” stāsta Sandra. “Kad atgriezies savā pilsētā, tas ir īpaši. Sākumā gribas projām no dzimtās vietas, taču paiet laiks un velk atpakaļ. Interesanti, ka Āris ir tāds pats Aizkraukles patriots kā es.”
Āris piebilst: “Lai gan esmu rīdzinieks, tomēr, dodoties uz šejieni, ir kā atgriezties savās dzimtajās mājās. Man patīk, ka Aizkraukle ir jauna pilsēta. Kuldīgā, Liepājā, Rīgā — visur pilns ar pagātnes elpu, bet te — viss jauns, visas perspektīvas veidot ko jaunu. Te viss notiek: ceļus būvē, mājas atjauno, pilsētu labiekārto, ar katru gadu tā kļūst skaistāka.” Sandra atklāj, ka arī darba kolēģiem Rīgā neslēpj savu dzimtās pilsētas patriotismu, aicinot atbraukt un paskatīties, cik te ir skaisti. Sandra atzīst, ka piedalīties dziedošo ģimeņu saietā ir iespēja uzkrāt pozitīvu enerģiju, labas emocijas, ko pamazām notērēt ikdienas darbā: “Šis pasākums ir iespēja sanākt kopā ģimenēm, dziedāt, manuprāt, te ir sākums kaut kam labam.”
