Pagājusī bija plānošanas nedēļa. Dienas aprūpes centrā gatavojamies lielam pasākumam — rudens masku ballei. Tā notiks 31. oktobrī Skrīveru kultūras centrā. Ciemos uzaicinājām sešu dienas centru pārstāvjus — no Salaspils, Ikšķiles, Ogres, Lielvārdes, Aizkraukles un Kokneses. Līdzīgi pasākumi bijuši Lielvārdē, Ogrē un Ikšķilē. Toreiz atsaucība bija liela, ņemam vērā, ka masku ballē Skrīveros būs vairāk nekā simts cilvēku. Nu esam radošajā posmā — domājam par dekorācijām un sākam gatavot dāvaniņas. Vienojāmies, ka tās būs pašu veidoti keramikas darbi. Visi dienas centra klienti klusi sēž un strādā ar rokām, sejas smaida klusumā.
Vakari paiet pie datora, meklējot, ko darīt nodarbībās. Centrā trūkst darbinieku, līdz ar to pašai jāvada nodarbības. Tomēr tas man nesagādā problēmas, radošie darbi vienmēr patikuši. Ļoti gaidu krāsaino lapu laiku. Tās var labi izmantot. Sekoju līdzi laika ziņām. Solīja, ka būs atvasara — +20 grādu. Siltās dienas parasti pavadām ārā. Seniori un cilvēki ar invaliditāti labprāt dodas nūjot uz dendroloģisko parku vai pa “Ziedugravām”. Vai ārā pagalmā vārām zupu. Dzīvojam kā paplašinātā ģimene. Dienas centrs domāts, lai cilvēki varētu atbrīvoties no savām ikdienas raizēm. Un izdodas. Prieks skatīties, kā daži mainās. Kad piebrauc “busiņš” ar cilvēkiem, ārā kāpj klusi, bet, kad jābrauc prom — smejas, ķiķina, un acis smaida. Pamazām plānoju arī ekskursiju. Ir grūti atrast vietu, kur varētu doties visi — arī ratiņkrēslā sēdošie. Pavasarī bijām Siguldas dziedāšanas svētkos, labas atsauksmes bija par Livonijas ordeņa torni — ir lifts. Priecīgi turp devāmies, bet vīlāmies, lifta durvis bija par šauru, lai pa tām iebrauktu cilvēks ratiņkrēslā. Tāpēc atsauksmes, ka ir lifts, dara mani piesardzīgu. Vai tas būs domāts invalīdiem? Labprāt viņus vestu uz Mākslas muzeju, bet daļa tur negrib doties, neinteresē. Ir smalks uzdevums — atrast to, kas interesētu lielāko daļu. Un lai ir iespējams cilvēkiem ratiņkrēslā.
Noslēdzot Eiropas Sporta nedēļu, arī dienas centrā personas ar invaliditāti aizvadīja Olimpisko dienu. Fizioterapeits atbilstoši klientiem izdomāja dažādas stafetes, un ikkatrs ar prieku tajās piedalījās. Daudziem dienas centrs ir vienīgā iespēja tikt ārā no mājas. Pie mums šie cilvēki brauc trīs reizes nedēļā — autobusiņš piestāj pie katras mājas, četras stundas viņi ir pie mums nodarbībās — vingrošanas, keramikas, radošajās, sēdošajās dejās, pēc tam aizvizina atpakaļ. Lai cik grūti viņiem būtu, bet, sanākot kopā, likstas piemirstas, viņi smejas, stāsta anekdotes, priecājas paši un pozitīvi uzlādē arī mūs, darbiniekus.
Jaunais mācību gads liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā skolēnu skaits Latvijā kopumā sarucis par 23%, savukārt pedagogu skaits turpina augt. Domāju, šāda situācija nebūs ilglaicīga, jo bērnudārzos bērnu netrūkst. Skrīveru bērnudārzs ir pārpildīts. Ļoti daudzas ģimenes rada trešo bērnu. Manuprāt, pabalstu sistēma ir palīdzējusi vecākiem izšķirties par šo soli, atcerēsimies, ka vēl 2010. gadā visi pabalsti bija “nogriezti”. Tagad arī pašvaldības, cik iespējams atbalsta savas ģimenes. Manu draugu ģimenēs — vecumā ap 35 gadiem — dzimst trešie bērni. Tāpēc atbalstu ģimenes politikas veidošanu Latvijā. Prieks, ka no nākamā gada daudzbērnu ģimenes saņems vairāk, tādējādi mazinot šo ģimeņu nabadzību. Par ceturto un nākamo bērnu nu maksās 50 eiro mēnesī pašreizējo 34 eiro vietā. Nav daudz, bet arī šis solis veicinās dzimstību. Ja kāda ģimene vēlas ceturto vai piekto bērnu, bet vēl māc šaubas, tad ar lielākiem pabalstiem tās sāk mazināties. Ir tāds posms, kad ģimenēm ar trim bērniem ir izdevīgāk nekā ar diviem, jo ir dažādas nodokļu atlaides.
No nākamā gada piešķirti papildu līdzekļi arī audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, lai nodrošinātu lielākas iespējas saņemt psiholoģisko palīdzību un citu atbalstu. Esmu par audžuģimeņu popularizēšanu, tomēr tas ir slīdīgs jautājums. Ir vienas, kas no sirds ir ģimenes — audzina pieņemtu bērnu kā savu, bet ir citas, kuras to izvēlas nevis bērnu, bet finansiālu apsvērumu dēļ. Protams, visi esam ieinteresēti, lai bērnunamos un krīzes centros nav neviena bērna. Valsts daudz vairāk līdzekļu izmanto bērnunama uzturēšanai nekā audžuģimeņu atbalstīšanai. Tāpēc uzskatu, ka virziens ir pareizs — labāk lai aug ģimenēs.
Izmaiņas nozarē nav sagaidījuši mediķi, un paredzams, ka 29. septembrī viņi pie Saeimas protestēs, jo nav panākts finansējuma pieaugums veselības aprūpei līdz 3,25% no iekšzemes kopprodukta nākamajam gadam. Jau izskanējis, ka plānoto protesta akciju atbalsta arī slimnīcu vadītāji. Finansējuma trūkst, lai nodrošinātu gan darbiniekus slimnīcās, gan pakalpojumu sniegšanu pacientiem. Gribētu, lai lielākas algas ir tieši medmāsām. Tieši viņas ir tās, kurām jāpārredz viss nodaļā, jāredz izmaiņas pacienta veselībā un par tām laikus jāinformē ārsts.
Tikmēr Latvijas Veterinārstu biedrība zinātniskajā konferencē nāca klajā ar paziņojumu, ka bīstamās suņu slimības — barības vada sašaurinājuma jeb “megaesophagus” — uzliesmojums cieši saistīts ar suņu barību. Lai arī tiešu pierādījumu zinātniekiem vēl nav, tomēr aizdomas ir likumsakarīgas. Pati nesen iegādājos kucēnu, “vietējo skrīverieti”, nočipojām, sapotējām, un, kad vetārstam prasīju, vai var barot ar “Dogo” pārtiku, veikalos tā ir, atbilde bija — nē! Nevajag riskēt. Vislabākā ir tā, kas ir veterinārajā aptiekā.
