Saskaņā ar neseno Finanšu ministrijas (FM) iniciatīvu fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, liegs skaidras naudas darījumus no 7200 eiro. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” atbalstīti valdībā 20. septembrī. Ekonomisti gan aizliegumu vērtē nevienprātīgi — nav skaidrs, uz kādiem datiem tas balstās un vai nākotnē dos labumu valsts budžetam. FM norāda, ka viens no svarīgiem aspektiem ēnu ekonomikas funkcionēšanai ir neierobežoti norēķini ar skaidru naudu, jo tos ir ļoti grūti izsekot.
Vai šī iniciatīva, jūsuprāt, ir atbalstāma?
Andris Kalnozols,
SIA “Vairogi” līdzīpašnieks
— Neesmu šajā jautājumā ļoti iedziļinājies, jo tā nav mana ikdiena. Bet katram noteiktajam ierobežojumam uzreiz ir cilvēki, kas domā, kā to apiet. Ierobežojumi ir likti daudz, bet lielākā daļa izrādījušies neefektīvi, nelietderīgi. Godīga nodokļu maksāšana, nelegālā nodarbinātība vai nelegāls bizness — tas jau ir jāmaina dziļi mūsu cilvēku mentalitātē. Ja valdība, valstsvīri krāpjas, tad kādēļ cilvēkam būtu jālabojas? Taču šo valdības skaidrās naudas norēķinu ierobežojumu es uzskatītu nevis par legālu naudas atkarošanu, bet gan patērētāju tiesību aizsardzību. Ja par kaut ko samaksāts skaidrā naudā, tad nepieciešamības gadījumā pierādīt maksājumu ir sarežģīti. Taču, maksājot ar pārskaitījumu, naudas plūsma ir izsekojama.
Ingūna Grandāne,
SIA “Imiga” līdzīpašniece
— Man nav iebildumu par šādu lēmumu. Kā uzņēmējai man vieglāk un vienkāršāk darboties ar bezskaidras naudas līdzekļiem — visus darījumus veicot ar bankas starpniecību. Tādējādi arī atkrīt daudzas grāmatvedības operācijas. Grūti pateikt, ko tas mainītu, jo es personīgi nesaskaros ar skaidras naudas plūsmu — vai tā ir pakalpojuma sniegšana vai preces iepirkšana, norēķinus visbiežāk veicam ar pārskaitījumu. Neredzu vispār nekādu vajadzību pēc norēķiniem ar skaidru naudu. Ļoti iespējams, šīs iniciatīvas pieņemšana valsts budžetā ienestu papildu līdzekļus. Un, manuprāt, šos “griestus” varētu noteikt vēl zemākus par pašreiz minēto skaitli. Kāpēc gan vajadzīgs tik lielas skaidras naudas apgrozījums?
Uldis Riekstiņš,
ilgstoši strādājis finanšu sektorā
— Ja tā ir valsts aktivitāte, kas rezultējas kādā ieguvumā, tad pret to iebildumu nav. Bet parasti jau no tā īsti nekādas jēgas nav — līdzīgi kā nesen aktualizētais jautājums par amatpersonu deklarācijām, jo izrādās, ka tās neviens nepārbauda. Baidos, ka tas būs papildu administratīvais slogs, no kā nebūtu nekādas jēgas. Jā, darījumi ir pelēkajā zonā, tie darbojas, taču ir zināms, kādos apmēros tie ir. Ka neiznāk cīņa ar smilšu graudiņiem, kamēr lielās klintis, kur bija, tur paliks. Daudzās valstīs ir līdzīga sistēma, piemēram, Zviedrijā bija nesekmīgs mēģinājums pat pilnībā attiekties no skaidras naudas norēķiniem. Tomēr tam, ka šim pasākumam pie mums būtu jēga, man ticības nav. Domāju, pirms ķerties klāt mazajiem darījumiem, būtu jātiek galā ar lielākām lietām.
