Jo tuvāk oktobris — lielā pensijas indeksācija —, jo vairāk neskaidrības. Valstsvīri stāsta, ka cenas Latvijā neaug, dažām precēm pat krītot. Kā viņiem neticēt? Mūsu pašu puikas. Ja pensionāri veikalos redz pretējo, tas liecina, ka viņiem pasliktinājusies redze, vairs nav to ērgļa acu, kas bija jaunībā. Valdība tur nav vainojama. Tāpēc tik augstā pirktspējā pensijas indeksācija ir nenovērtējams valdības dāvinājums, kas pensionāriem rada jaunas problēmas — kur izdevīgāk ieguldīt klātnākušo naudu?
Pensionāri ir kļuvuši slinki, negrib kravāt ceļasomas un apceļot pasauli, kā to darba ārzemnieki. Kad pazīstamiem senioriem prasu, kur viņi šovasar atpūtās — Turcijā, Itālijā, Bahamu salās vai citās eksotiskās zemēs, acis ir “kvadrātā”. Viņi pat nezina, kur mūsdienās ir moderni atpūsties. Visu vasaru esot rakņājušies savās “dāčās”, autobuss turp un atpakaļ vizinājis bez maksas, izaudzēto liekot burkās, ziemā noderēšot. Kādai nebaltai dienai jūs krājat? Valdība par mums domā dienu un nakti, pat guļ vaļējām acīm. Vai ļausiet naudai sapelēt? Bet svešzemju eksotika paliek nebaudīta.
Kā tērēt savus 3,49 eiro, vēl līdz galam neesmu izlēmis. Ienākuma nodokļa procentus atdošu valstij (diemžēl to paņems, man nemaz neprasot, jo dots devējam atdodas), bet, kā izlietot atlikušo daļu, domāšu līdz pensijas dienai.
