Mācību gads tikko sācies. Viena no labajām ziņām, ko paudis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, ir aicinājums skolēnu vecākiem neaizrauties ar bērnu mājasdarbu pildīšanu, bet skolotājiem — tos uzdot mazāk, neuzdot brīvdienās. Kāds ir jaunais mācību gads?
Lai arī kompetencēs balstīto mācību saturu plānots ieviest līdz 2022. gadam, tomēr Pļaviņu novada izglītības pārvaldes vadītāja Inese Saulīte teic, ka šis process jau sācies. Saistībā ar izglītības reformu 2018. gadā paredzēts īstenot pilotprojektu, kurā tiktu iesaistītas 80 skolas no visiem Latvijas novadiem, izveidojot pedagogu komandas, kuras aprobē jaunos standartus, attieksmi un materiālus. Ko tad īsti nozīmē kompetenču izglītība? Kompetence atšķirībā no prasmes (spēt veikt uzdevumus jeb māka veikt darbību un risināt problēmas) ir kompleksa, tā ietver zināšanas, prasmes un attieksmes, kas balstītas uz vērtībām un vienlaikus ir saistītas ar motivācijas un gribas elementiem.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks jau paudis, ka līdz ar izglītības kompetenču ieviešanu nākotnē mācību saturs nebūs vieglāks, jo kompetenču pieeja to nekādi nepadara vieglāku, tā ir pat grūtāka. Tā daudz vairāk liks izmantot individuālo pieeju ar katra bērna atšķirīgo progresu. Nozīme tiks piešķirta moderno tehnoloģiju izmantošanai izglītības procesā, kas pieļauj elastīgumu un individuālāku uzdevumu uzdošanu konkrētam skolēnam.
“Lai šis mācību gads būtu veiksmīgs visām izglītības iestādēm! Lai bērniem, kuri startē dažādos konkursos un sacensībās, būtu vēl labāki panākumi nekā iepriekšējā gadā un lai skolēniem lielāks atbalsts no vecākiem!” vēl I. Saulīte.
— Ko sagaidāt jaunajā mācību gadā?
Sanija
no Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 11. klases
— Pirmkārt, lai tas ātrāk beidzas. Lai arī mācību gads tikko sācies, nogurums jau klāt, mācīties grūti, negribas. Ir mācību priekšmeti, kas man īpaši interesē — matemātika, ķīmija. Tajos kārtošu eksāmenu, tāpēc vēlētos tos mācīties padziļinātāk, nekā ir noteiktais stundu skaits. Lai realizētu savus nākotnes plānus, pievērsīšu lielāku uzmanību valodu apguvei. Nākotnes profesijai svarīga arī politika, tomēr šī priekšmeta skolā šogad nebūs. Esmu vīlusies, bet tāpēc, ka nav politikas, skolu nemainīšu, centīšos šo mācību vielu apgūt attālināti ar interneta starpniecību.
Stundu sarakstu vēlētos papildināt ar vēl kādu matemātikas stundu, jo tēmas ir grūtas, bet vielu gribu apgūt labi. Manuprāt, dažiem ne tik svarīgiem mācību priekšmetiem stundu skaits nedēļā ir lielāks, kā vajadzētu. Piemēram, informātika ir divas reizes nedēļā, bet nākamgad nebūs vispār. Arī tehniskā grafika ir divas reizes nedēļā. Man šie priekšmeti neinteresē, labprātāk laiku veltītu tām mācību stundām, kuras patiesi aizrauj, — valodām. Jāteic, valodu stundu ir daudz, bet varētu vēl vairāk. Ko gaidu no skolotājiem, klasesbiedriem? Lai ir vairāk konsultāciju, bet klasesbiedri stundās lai ir klusāki, citādi grūti koncentrēties mācībām. No sevis sagaidu labākas atzīmes. Pērn gada beigās tās pasliktinājās uz 7 un 8, šogad centīšos latiņu noturēt, lai mācību spars nepazūd.
Protams, esmu dzirdējusi par jaunajām izglītības reformām. Tās ir vajadzīgas. Tomēr doma, ka vidusskolas beigu eksāmeni būtu jākārto augstskolā, man nepatīk — ērtāk tomēr eksāmenu kārtot centralizēti vidusskolā. Mājasdarbu samazināšanu atbalstu, to nav daudz, īpaši pirms brīvdienām neuzdod, tās domātas, lai atpūstos.
Deniss,
Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas 1. kursa audzēknis,
topošais pavārs
— Esmu te, jo man patīk gatavot — sanāk labi, un arī citiem garšo. Gribu iegūt reālas zināšanas, tāpēc esmu mazliet vīlies, ka tā īsti pie pannām šajā mācību semestrī nemaz netikšu. Biju iedomājies, ka uzreiz ķeršos vērsim pie ragiem — gatavošu, piedalīšos dažādos pavāru konkursos, bet nu ir jāsēž pie mācību grāmatām, jāapgūst ne visai interesantā vidusskolas mācību viela — ķīmija, fizika. Prakse būs vien otrajā semestrī… No vienas puses, gribas to ātrāk, no otras — jēga šādai kārtībai noteikti ir.
Mikus Saldovers,
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 12. klases skolēns
— Skolēna standarts ir labi mācīties un sekmīgi nokārtot eksāmenus. Ceru, ka pēdējais gads vidusskolā paies labā atmosfērā gan klasē, lai nav atsevišķu izlecēju, bet visi ir vienoti un tendēti uz mērķiem, gan skolā. Mans mērķis ir labi sagatavoties gala eksāmeniem. Patīk ķīmija un bioloģija, vēlētos, lai šo priekšmetu stundu sarakstā ir vairāk. Savukārt priekšmeti, kas man nepatika — ekonomika, informātika, paldies Dievam, jau beidzās 10. klasē, šogad jāapgūst vieglāki priekšmeti, kas nozīmē to, ka mazāk jāmācās — piemēram, psiholoģija. Iepriecina tās stundas, kuru mērķis ir veicināt domāšanu, nevis iekalt zināšanas no galvas. Man nav problēmu argumentēti izteikties, domāt, meklēt cēloņus. Mācību laikā esmu diezgan aizņemts, jo pēc stundām ir daudz pulciņu — volejbols, tautas dejas, bet tiem mājasdarbiem, kuri patīk, protams, laiku atvēlu.
Pēteris Pavlovičs,
Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 11. klase
— Lai arī mācību gads tikko sācies, jau gatavojos olimpiādēm. Ceru uz labiem rezultātiem bioloģijas olimpiādē. Šajā priekšmetā ir arī piloteksāmens. Grūti teikt, vai tam nākotnē jābūt obligātam eksāmenam, es tāpat to liktu. Mūsu skolā ar bioloģiju nav nevienam problēmu, to labi apgūst pat tie, kurus šis priekšmets īsti nesaista. Tas ir skolotāja nopelns ieinteresēt, mācēt atdzīvināt mācību vielu. Un mums ir paveicies, klasē zemu vērtējumu principā nav nevienam, ir vidēji un augsti. Pērn, lai tiktu uz valsts olimpiādi bioloģijā, pietrūka divu punktu. Mazliet domāju par to, kā izskatīsies mans CV, labs vērtējums valsts olimpiādēs — matemātikā, ķīmijā, bioloģijā vai latviešu valodā — būtu labs pluss.
Gribētu, lai stundu sarakstā ir mazliet mazāk matemātikas, bet grūti izglītības standartā noteikt, kā būtu labāk — vairāk vai mazāk? Varbūt kādam no maniem klasesbiedriem tā ir svarīga? Tomēr labi ir izglītoties arī kultūrā, tāpēc labprātāk gribētu vairāk vizuālās mākslas, kas ir reizi nedēļā. Manuprāt, dzimtā valoda un literatūra, kas ir četras reizes nedēļā, nav pietiekams stundu skaits, jo neuzskatu, ka jauniešu zināšanas literatūrā un prasmes pareizi lietot komatus, uzrakstīt vārdus, kurus ikdienā lietojam, ir apmierinošas. Vienaudži diezgan bieži neprot atbilstoši lietot jēdzienus vai viņu vārdu krājums ir sekls, un sarežģītāki termini tajā nemaz neietilpst.
Esmu gana noslogots arī ārpusklases nodarbībās: vieglatlētika, basketbols, vizuālās mākslas pulciņš, privātstundas ģitārspēlē — aizņemta ir katra diena. Protams, to visu var nedarīt, bet tas man interesē. Tendence lauku skolā ir tāda — tie, kas dara, dara visu.
Roberts Vēvers,
Jaunjelgavas vidusskolas 11. klase
— No skolotājiem gribu sagaidīt to pašu atvērtību, kādu to redzu tagad, gada sākumā, visa gadu. Skolotāji ir sasniedzami, atvēl laiku konsultācijām un pēcstundām, piemērojoties skolēnu brīvajam laikam. Klasē esam astoņi, bet vidusskolā kopumā vien septiņpadsmit, ceru, ka nākamgad to neslēgs.
Vidusskolu vēlos pabeigt Jaunjelgavā. Tā ir vienīgā novadā, bērni ir pietiekamā daudzumā, skolai jāpaliek. Tiek modernizēti, remontēti kabineti, nebūtu loģiski, ja to slēgtu.
Ceru, ka mācību gads man būs veiksmīgs, būs labas sekmes fizikā, matemātikā, ķīmijā. Šie priekšmeti man nepieciešami arī augstskolai. Ideāli, ka stundas sākas deviņos, agrie rīti nepatīk. Ir dienas, kurās ir astoņas stundas, vēlētos, lai to skaits skaits dienā ir ne vairāk kā sešas. Vairs neatceros, kā jutos, būdams pamatskolēns, vidusskolā būt ir labi, mājasdarbus vairs neuzdod, vairāk strādājam klasē. Esmu iesaistījies arī pulciņos, treniņi ir katru dienu, ir arī tautas dejas, un esmu jaunsargs. Noslogots, bet ar gadiem pie šāda režīma pierod, ja ieturu atslodzi, mājās nosēdēt nemaz nevaru.
