Bija tāds TV raidījums, kuru vadīja žurnālists J. Domburs, — bija un izbija, jo acīmredzot pārāk asi un tieši tika kritizēta valsts pārvaldes rīcība. Pēc tam ir bijuši Lato Lapsas, vēl šodien daudz publikāciju ir Otto Ozolam, ir TV 24 raidījums “Preses klubs”, kurā arī tiek apspriestas valsts pārvaldes aplamās darbības, nu un tad… Laikam jau mēs dzīvojam valstī, kurā “augstie kungi”, kas ir pie varas, vadās pēc principa — suņi rej, bet karavāna iet tālāk… Un tā jau pāris gadu desmitus mainās daļa Saeimas sastāva, pamatvērtībām paliekot, acīmredzot lai nemainītos pamatvērtību nosacījumi pārvaldāmajai masai… Deputāti aizejot saņem iespaidīgas kompensācijas it kā par veiktu pārcilvēcisku darbu, un tad nāk nākamie jaunie — vecie — deputāti, kuri par nesakārtotajiem likumiem, par nepildītajiem solījumiem utt. sāk novelt vainu uz iepriekšējo Saeimu. Bet atveriet acis, tajā taču vismaz puse bijāt jūs paši! Kur loģika, cik ilgi var mēģināt “aizmālēt” acis tautai — tai, kura jūs ir ievēlējusi?! Pašlaik plāno deputātu algu paaugstinājumu, kas par to lems? Kungi! Jūsu darba devējs saskaņā ar Satversmi ir vēlētāji, vai ir jautāts viņiem par pelnītu algas pielikumu? Neviens strādnieks sev pats taču algu nepalielina! Jau pagājušā gada oktobrī pensijas paaugstinājās vidēji par 4 eiro — deputātu algas par 150 eiro, tauta klusēja, tad ministru algu pielikums, un nu jau par vairākiem simtiem eiro… Vai tad šogad būs tāpat? Kā jūs domājat, cienījamie kungi, cik ilgi tā varēs turpināt? Vai jūs neaizdomājaties par to, ka tautas pacietības vadzis reiz var lūzt?
Saeimai pēc “Manas Balss” iniciatīvas ir daudzreiz iesniegti priekšlikumi ar vairāk nekā nepieciešamajiem 10 000 vēlētāju parakstiem — nekādas reakcijas! Tātad iznāk (pēc Satversmes), ka darba ņēmējs nepilda darba devēja uzdoto!!! Jūsu pašu apstiprināta likuma pārkāpums! Un par to visu savu lielo “pārstrādāšanos” jūs sev bez darba devēja atļaujas gribat palielināt algas. Jau tā jūsu atvaļinājumu un brīvlaiku ilgums ir lielāks nekā skolas bērniem…
Un tagad par algu un nodokļu nosacījumiem valstī. Pašreiz pastāv neskaitāmi nosacījumi, iztikas minimumi, neapliekamie minimumi, minimālās algas, pensionāriem kaut kāda no “pirksta izzīsta” neapliekamā daļa un vēl jau, kaut kur pazudušais iztikas grozs… Cik tad normālā valstī var būt šādu mistisku kritēriju? Nu jā, ko es te par normālu valsti?!
Vai nebūtu vienkāršāk ieviest valsts vienotu tarifikācijas klasifikatoru, kurā būtu noteikts, ka, piemēram, minimālā alga valstī ir 300 eiro, minimālā pensija, ja pilns darba stāžs, 300 eiro, un no šejienes sākt “danci” ar nodokļiem, no summas virs 300 eiro — 22%, pie tam ieviešot progresīvo nodokļu sistēmu, teiksim, līdz piecām minimālām algām — 22%, summai virs 1500 eiro — 30% utt., veidojot progresijas pakāpi. Vai tas ir par grūtu mūsu daudzo deputātu un klerku prātiem? Tāpat šajā klasifikatorā būtu nosakāmas algu pakāpes, sākot no, teiksim, apkopējas vienas minimālās algas un, piemēram, ministra 10 minimālajām, ar nosacījumiem paredzot, ka neviena valsts uzņēmuma vadītājs vai pašvaldību darbinieks nevar saņemt vairāk kā nozares ministrs. Klasifikatora izstrādē būtu jāpiedalās valsts uzņēmumiem, ministrijām un pašvaldību pārvaldei, kā arī darba devēju asociācijai, ietverot klasifikatorā visas profesijas. Domāju, ar tādu klerku daudzumu, kāds ir mūsu valstī, šo darbu var veikt ātri un bez liekiem tēriņiem. Jā, tas gan tikai ar nosacījumu, ja ir vēlme strādāt! Pretējā gadījumā mēs būsim turpat, kur esam, un Atmodas laika sauklis ‘‘Kaut vīzēs, bet brīvā Latvijā!” paliks piepildīts lielākajai iedzīvotāju daļai, un tikai valdošā elite paliks ar arvien lielākiem “kāmīšu” vaigiem un arvien tukšākām galvām tajā vietā, kurā būtu jābūt domāšanai par tautu, kas viņus ievēlējusi.
P. S. Starp citu, klasifikatora ideja nav jauna, tāda jau ir bijusi un pastāv arī šodien citās valstīs.
