Neretas novadā tikās visu to Latvijas pašvaldību pārstāvji, kuru ģerbonī attēlots putns. Ap 130 viesu — novadu vadītāji un pārstāvji — dienas garumā iepazina Neretas novada kultūrvēsturiskās vietas, zemnieku saimniecības, darbīgos iedzīvotājus.
Latvijā ir 25 pašvaldības, novadi, ciemi, pilsētas, kuru ģerboņus rotā kāds putns. No tām 17 pagājušās nedēļas nogalē izvēlējās pulcēties pie pūces, kas ir Neretas novada simbols. Pagājušajā gadā “putni” salidoja Līvānos un šī pasākuma laikā lēma par nākamo tikšanās vietu — Neretu. Šis bija piecpadsmitais pēc kārtas, bet pirmais salidojums Zemgales novadā. Arvīds Kviesis par šo iespēju — uzņemt novadā tik daudz viesu — teic, ka tā ir lieliska iespēja parādīt vai visai Latvijai vienlaikus, ar ko neretieši bagāti un lepojas. Tādēļ diena iesākās novada austrumos — Ērberģes pusē, muižā un tās parkā, kopā ar leģendu tēliem. Atraktīva un praktiski noderīga bija stundu ilgā viesošanās pie zemnieka Kaspara Ādama viņa saimniecībā, vienīgajā Baltijā SIA “Liellopu izsoļu nams”. Uzņēmuma saimnieka stāstītais (par to vairāk lasiet 6. lappusē) par vēsturi, ikdienu bija tik iedvesmojošs, ka noslēgumā izpelnījās vētrainus aplausus.
Neretas pagastā viesi sadalījās vairākās grupās, lai bez lielas burzmas un steigas iepazītu četrus objektus: senāko Sēlijas baznīcu — Neretas luterāņu dievnamu, Jāņa Jaunsudrabiņa muzeju, Zandas Rageles keramikas darbnīcu un Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolu. Keramikas darbnīcā visi bija patīkami pārsteigti par iespēju pašiem no māla izveidot savas pašvaldības simbolu — stārķi, gulbi u. c. Kopā ar Zandu Rageli darbnīcā bija un ar savas saimniecības “Čaidāni” produkciju — dažādu garšu sieriem — cienāja Aija Leite.
Viņa arī dalījās pieredzē saimniecības modernizācijā, stāstot par šogad fermā ieviesto automātisko slaukšanu jeb slaukšanas robotiem.
Agnese Rutka, Neretas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste, stāsta, ka dienas izskaņa pagāja jautrā noskaņā, jo katrs no ciemiņiem sniedza īsu ieskatu par pusi, kuru pārstāv. Tā bija izpausta gan attēlos, gan dejā, kā, piemēram, Gulbenes novada pašvaldības iestudēts fragments no baleta “Gulbju ezers”. Staicelieši jau ierasti, iepazīstinot ar sevi, pasākuma namatēvam dāvināja savu simbolu — stārķi. Madonieši piemiņai atstāja egli, ar vēlējumu, lai tā nākotnē kļūst par kādas Neretas puses pūces mājvietu.
Tradicionāli tika izvēlētā arī nākamā salidojuma vieta. Nākamgad pie sevis ciemiņus gaidīs Ērgļu novads. Šīs pašvaldības ģerbonī ir sudrabots ērglis.
