Septembrī visā Latvijā līdz ar citām Eiropas valstīm norisinās Kultūras mantojuma dienas. Šogad no 9. līdz 12. septembrim Latvijā tās notika jau 25. reizi par tēmu “Kultūrvēsturiskā ainava Latvijā”. Aiviekstes pagasta senioru biedrība “Ābeļziedi” iekļāvās tajā kopā ar saviem ciemiņiem — biedrību “Līvānu novada pensionāri”.
Kopā ar gidi Guntu Lazdu un Pļaviņu novada domes šoferi Oļegu Draboviču sākām novada apskati — vispirms pilsētas. Ciemiņus iepazīstinājām ar Bebruleju, kuras akmens atgādina neaizmirst par mājām, kas reiz bija Pļaviņu daļa un nu atrodas zem ūdens. Viņi apskatīja un iepazina Gostiņu vēsturiskās daļas septiņus nosaukumus. Parādījām skanstis — saglabājušos zviedru laika nocietinājumus. Pabijām skaistākajās vietās pie Daugavas uz dambja Pļaviņās. Bija vietas, kurām būtu vēl jāpieliek čaklu darba darītāju vai brīvprātīgo jauniešu palīdzīgās rokas. Klausījāmies Genovefas Vaideres izjusto stāstījumu katoļu baznīcā. Fotogrāfijās apskatījām arheoloģijas pieminekļus — Lokstenes pilskalnu (apdzīvots jau ap 3. gs.) u. c., no tāluma redzējām Vīna kalnu. Apstājāmies, braukuši pa Buļļu ceļu, pie valsts nozīmes pieminekļa — Stukmaņu muižas. Klausījāmies par tās apbūvi, veco kungu māju “Sikadele”, ratnīcu, zirgu stalli ar torni, klētīm. Vērojām, kā notiek muižas atjaunotne.
Sākas skaistākais šīs saulainās dienas notikums — ceļojums vikingu laivā “Lāčplēsis” (gids — kapteinis Māris Arnītis) pa Daugavu no Pļaviņām (Liepkalniem) līdz Oliņkalnam! Mūsdienu Daugava nav tāda, kāda tā bija pirms gadu desmitiem un simtiem. Senāk Daugava krāca un putoja, bet malā gulēja masīvi klinšu bluķi. Savukārt Oliņkalns ir bijis dižs senču pilskalns (no 13. gs.), senpilsētas tipa nocietinājums, viens no lielākajiem Daugavas krastos. No tā virsotnes bija pārredzama plaša apkārtne. 1936. gadā te pakavējās arī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Pēc Pļaviņu HES celtniecības tika applūdināta ne tikai viena no skaistākajām Latvijas ainavām, bet arī kultūras pieminekļi. Mūsdienās vien aculiecinieku stāsti un fotogrāfijas stāsta par laiku, kad Daugavā vēl varēja redzēt īstus plostus peldam pāri neskaitāmām krācēm, skatīt līdz 15 — 20 m augstās un krāšņās Daugavas dolomīta klintis, no kurām izcilākā bija Oliņkalns ar Andreja klinti. Un pretējā pusē — Staburags ar Liepavotu, laukakmeņi, krāces, gravas, avoti… Tagad vien palikusi iztēle par dzirdēto. Šodien Oliņkalns mūs sagaida kā kokiem apaugusi sala (350 m gara un 130 m plata) pretī Stukmaņiem. Uz tās saglabājies neliels pilskalna valnis, estrādes paliekas, dažus metrus augsts dolomīta atsegums — klints paliekas. Braucēju savstarpējās sarunās bieži ieskanas skumjas, jo Daugavas senleja, kas šogad ir iekļauta Eiropas Kultūras mantojuma dienu Zemgalē sarakstā, diemžēl ir visvairāk pārveidotais dabas rajons Latvijā. Pateicoties entuziastam un patiesam novada patriotam Arvīdam Apfelbaumam, šodien, braucot vikingu laivā, varam ieskatīties Daugavas ielejā no Kokneses līdz Pļaviņām un izprast to kā nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma daļu.
Mantojuma dienu organizatori šogad aicināja kultūras pieminekļu saimniekus uzņemt ieinteresētus ciemiņus. Starp 56 šī gada pieteikumiem Zemgalē ir arī Odzienas muižas pils un apbūve ar ekskursiju muižas kompleksā (pils, brūzis). Odziena var lepoties ar vienu no izteiksmīgākajām neogotikas pilīm Latvijā (19. gs. vidus). Diemžēl tā 1905. gadā tika nodedzināta. Atjaunošana sākās pēc Pirmā pasaules kara. Laika gaitā īpašnieki mainījušies, pēdējos gados beidzot ir radies īsts saimnieks. Gids Aivars Skābarnieks mūs iepazīstina ar pils vienā daļā iekārtotajām pagaidām piecām zālēm. Par tām diemžēl nav saglabājušās fotogrāfijas, tāpēc redzam pielāgotā izskatā. Zāles var izmantot dažādiem saviesīgiem un kultūras pasākumiem. Ir atjaunota krogusmāja ar viesnīcu. Aplūkojam albumus ar fotogrāfijām pirms un pēc muižas ēku atjaunošanas darbiem. Tās izvietotas arī pie sienām.
Odzienas pils atradās plaša un izvērsta saimnieciskā kompleksa centrā. Tās apkārtnē bija vairāk nekā 30 dažādas nozīmes celtņu. Vienā parādes pagalma malā atradās pārvaldnieka māja, otrā — izbraucamo zirgu stallis un klēts. Tālāk no pils dārza pusē bija moderniecība, lopu kautuve, dārznieka māja, pasts un brūzis. Dodamies uz brūzi un iepazīstam alus ražošanas procesu. Protams, degustējam jau Latvijā pazīstamo un ļoti garšīgo Odzienas muižas alu! Vēl apskatām pirmos piecus spēkratus no muižas kompleksā paredzētās padomju laikā ražoto auto ekspozīcijas. Lai top! Aizkustinošas ir klausītāju atmiņas par Odzienā pavadīto laiku — skolas gaitām un kādreizējiem pasākumiem pilī. Te ir bijuši skaisti deju vakari, uz kuriem brauca dejotāji no visas plašās apkārtnes, atmiņā palikuši eglīšu pasākumi skolēniem, regulārie kino vakari. Žēl, ka saimniekots savā laikā tik netālredzīgi, neglābjot šo unikālo Vācijas neogotikas arhitektūras pieminekli.
Tikšanās un mantojuma dienu piedāvāto divu objektu iepazīšana beidzās vakarā ar karstu zupu vienā no Pļaviņu novada skaistākajām lauku sētām “Dzeņi’’ pie Irēnas Spules-Vilcānes.
“Ābeļziedi” pateicas par šo brīnišķīgo, iespaidiem bagāto dienu visiem, kas palīdzēja, atbalstīja seniorus. Par iespēju piedalīties Eiropas Kultūras mantojuma dienās, par satiktajiem labajiem, čaklajiem un sirdsgudrajiem cilvēkiem un viņu ieguldīto darbu Pļaviņu novada izaugsmē, ko varējām parādīt šoreiz arī citiem.
