Šajās dienās Jaunjelgavā ciemojas novadnieks Marģers Caune ar meitu Astrīdu Trautmani. Viņi ceļu uz Latviju mērojuši no ASV, Indianopolisas.
Viesi tikās ar Jaunjelgavas novada domes vadību, Jaunjelgavas vidusskolas vecāko klašu audzēkņiem un Kultūras vecināšanas biedrības pārstāvēm.
Aizbēg no represijām
Biedrība šo tikšanos izmantoja, lai realizētu ieceri — projektu par Jaunjelgavas skatiem toreiz un tagad, kuru plāno īstenot jau šī gada nogalē. Novada kultūras namā 9. decembrī paredzēta izstādes atklāšana ar 12 lielformāta — 120×80 cm — gleznām un tikpat daudz lielformāta izdrukām. Tās taps sadarbībā ar Aizkraukles mākslas un vēstures muzeju.
Sadarbojoties ar vietējiem iedzīvotājiem, kā arī kolekcionāru no Bauskas Valtu Lindi, biedrības īpašumā nonācis prāvs skaits fotogrāfiju un atklātnīšu, kurās atainota Jaunjelgava. Biedrība izmantoja iespēju parādīt šos attēlus vēstures lieciniekam Marģeram Caunem, kurš savām acīm redzējis daudzas no attēlos redzamajām celtnēm, vietām, cilvēkiem.
Novadnieks dzīvojis vairākās mājās, bet pirmā bija divstāvu ēka, kuru vietējie pazīst kā “Plostniekus”. Jaunjelgavu kopā ar ģimeni viņš atstāja 12 gadu vecumā gaidāmo represiju dēļ. Latvijas laikā viņa māte bija vietējā mazpulka dibinātāja, tēvs — ugunsdzēsēju priekšnieks. Nejauši vecāku rokās nonāca saraksti ar to cilvēku vārdiem, kurus bija plānots izvest. Uzzinot šādu nākotni, ģimene nevilcinoties atstāja Latviju, devās Vācijas virzienā un vēlāk, piecdesmitajos gados, pārcēlās uz Ameriku. Tur Marģers studēja un vēlāk strādāja par inženieri Jūras spēku militārajos objektos.
Vīrs drīkst būt tikai latvietis
Ilgus gadus viņš darbojies ASV latviešu centrā Mičiganas štatā — Garezerā, trimdā turpinot kopt latviskās tradīcijas, ir organizācijas “Daugavas Vanagi” biedrs. Meita Astrīda teic, ka tēvs ar māti trīs bērnus audzinājuši par īsteniem latviešiem, un meitas pie vīra izdeva ar nosacījumu, ja vien viņš būs latvietis. Arī pieci mazbērni auguši latviskā garā. Vīrs, kuram aiz muguras jau 84 gadi, Latviju cenšas apciemot katru gadu, un šī ir 22. reize. Šogad mūžībā aizvadījis savu dzīvesbiedri Dzintru. Viņa agrāk bijusi tā, kas skubinājusi apciemot dzimto zemi. Viņu ceļš tad bieži vien vedis uz Marģera dzimto Jaunjelgavu.
Vaira Lejniece, Kultūras veicināšanas biedrības vadītāja, teic, ka uzklausītās atmiņas noderēs ne tikai emocionāli, padziļinot zināšanas, bet arī tehniskajām detaļām, gleznojot šodienas pilsētu. Iespējams, ar novadnieka palīdzību varētu noskaidrot arī pilnīgākas liecības par Jaunjelgavas puses tautastērpu, tā kā Marģers padziļināti interesējies par šo kultūras mantojuma daļu. Tikšanās laikā viņš teica, ka, atgriezies mājās, pārskatīs privātos albumus un tajos sameklēs visas liecības par seno Jaunjelgavu un nodos tās biedrībai.
