Kaut arī nozares ekspertu grupa pēc četru mēnešu darba piedāvā vairākus konkrētus rīcības virzienus Latvijas ceļu un tiltu sakārtošanai, par reāliem tos varēs saukt vien tad, ja tie gūs valdības atbalstu. Taču šobrīd par to nekas neliecina. Lēmuma pieņemšanai politiķiem gan nav atlicis daudz laika, jo 2018. gadā tiks izsmelti Eiropas fondu līdzekļi, un 2019. gads var iezīmēties ar celtniecības uzņēmumu slēgšanu un aizbraucēju vai bezdarbnieku tūkstošiem.
Ceļu slēgšana septiņreiz jāapsver
Bēdīgā valsts ceļu situācija jau gadiem nav nekāds noslēpums. Pērn 46 procenti ceļu ar melno segumu un 42 procenti ar grants segumu bija sliktā vai ļoti sliktā kārtībā. Tas katru gadu tautsaimniecībai rada 880 miljonu eiro zaudējumus lielāku auto ekspluatācijas izmaksu, laika un degvielas patēriņa dēļ. Remontdarbu deficīts “tik vien” kā 4,6 miljardi eiro. Par pašvaldību un komersantu ceļu kārtību šādas informācijas trūkst, taču nozares eksperti lēš, ka šis skaitlis nebūs mazāks par “robu” uz valsts ceļiem. Līdz ar to ir izskanējis ierosinājums veikt pašvaldību un komersantu ceļu inventarizāciju, apzināt sabiedrībai būtiskākos maršrutus, kā arī definēt ceļu daudzumu, ko iespējams uzturēt noteiktā līmenī. Vienkāršā valodā tas faktiski nozīmē atsevišķus ceļus atstāt laika zoba varā vai slēgt pavisam — līdzīgi kā skolas vai slimnīcas naudas trūkuma dēļ. Ceļu slēgšana gan septiņreiz būtu jāapsver, saka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis. Tajā pašā laikā ir iespēja nelielu ikdienas transporta plūsmu novirzīt no valsts uz citiem ceļiem — atzina Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas prezidents Ivo Ošenieks.
Par visu ceļu inventarizāciju runā jau gadus trīs — norāda biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs’’ (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš. Labi gan esot tas, ka no LCB idejas tā beidzot kļuvusi par visu kopējo ideju. Tas, kādā stāvoklī ir 37 tūkstoši kilometru pašvaldību ceļu salīdzinājumā ar 21 tūkstoti kilometru valsts ceļu, nav zināms. Ja neskaita Rīgu un, iespējams, lielās pilsētas, tad nav arī skaidrs, kādā kārtībā ir pašvaldību tilti. Pēc valsts a/s “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes teiktā, uzņēmums palīdzējis pašvaldībām izstrādāt anketu vietvaru tiltu kārtības noteikšanai. Konkrētā pašvaldībā šie dati atrodami, bet kopsavilkuma nav — atzīst A. Jaunsleinis, piebilstot, ka attiecīgu datubāzi varētu veidot kopā ar LVC. Pašvaldību un meža ceļu lietderības izvērtējumam būtu nepieciešami 85 tūkstoši eiro, un to varētu veikt 2017. gadā.
Arī valsts autoceļu fonda kā speciālā budžeta atjaunošana nav jauna ideja, un partijas pirms vēlēšanām to solījušas izdarīt jau 2015. gada budžetā — atzīmē A. Bērziņš. Eksperti rosina atļaut pārcelt uz nākamajiem gadiem ceļu remontdarbiem neizmantotos līdzekļus, jo mēdz būt aizķeršanās ar iepirkumiem, tostarp valdības laikus nesagatavotu normatīvo aktu dēļ. Speciālā budžeta atjaunošana gan ir politiska izšķiršanās, pret ko pastāvīgi iebilst Finanšu ministrija (FM). A. Bērziņš brīdina, ka šī Einara Repšes “bumba” — fonda likvidēšana — sprāgs 2019. gadā, kad vairākkārt samazināsies finansējums autoceļiem Eiropas fondu izsīkuma dēļ. Vaicāts par ceļu būvnieku gatavību iesaistīties ‘‘Rail Baltica’’ dzelzceļa projektā, viņš norāda, ka tā celtniecība sāksies tikai 2021. gadā un lielākoties būs laba biznesa iespēja grants u. tml. karjeru apsaimniekotājiem.
Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis cer, ka, neņemot vērā naudas trūkumu, piemēram, veselības, izglītības un citās sfērās, valdība tomēr izšķirsies par tādu budžetu, kurā tiek domāts par ieguvumiem nākotnē. Viņš nesola, ka spēs pārliecināt kolēģus. LPS padomnieks Aino Salmiņš bažījas, ka patlaban sabiedrība nav gatava brēcienam par naudas nepieciešamību ceļiem, jo visur notiekot remonti, tādēļ spiediens uz valdību kaut ko darīt lietas labā var būt par vēlu. Viņaprāt, autoceļi nekad īsti nav bijuši prioritāte nevienai partijai, arī ne ZZS tagad.
Piedāvā valstij aizņemties
Nozarei ir vienalga, vai to sauc par speciālo budžetu vai kā citādi, — galvenais, lai būtu līdzekļi. Kā vienu naudas avotu brīdī, kad Eiropas fondi izsusēs, eksperti piedāvā valstij aizņemties. FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme faktiski neslēpj, ka uz nākamgad papildus pieprasītajiem 150 miljoniem eiro Satiksmes ministrija var nemaz necerēt, jo visām nozarēm kopumā būs piešķirta uz pusi mazāka summa. Tā kā aizņemšanās negatīvi ietekmētu budžeta deficītu, būtu jāsamazina finansējums citām sfērām. Ja valsts nevēlas atjaunot ceļu fondu, tad lauku iedzīvotāji būtu jāatbrīvo no nodokļiem — norāda A. Salmiņš.
Otrs piedāvātais naudas avots ir ceļa lietotāju maksājumiem piesaistīts finansējuma modelis. Problēma te tāda, ka likumā ‘‘Par autoceļiem’’ noteikto, ka valsts autoceļu fondu veido 80 procentu no akcīzes nodokļa, autoceļu lietošanas nodeva (vinjete) un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis (TEN), pārtrumpo gadskārtējais valsts budžeta likums, kurā tradicionāli izlemj iekasēto naudu tērēt kam citam. Proti, minētajos nodokļos un nodevās autobraucēji gadā samaksā ap 550 miljoniem eiro, taču valsts un pašvaldību ceļiem tiek vien nepilni 200 miljoni eiro, ko eksperti sauc par negodīgu sistēmu. Satiksmes intensitāte pirmajā pusgadā pieaugusi par 6,4 procentiem, akcīzes ieņēmumi ir 7,5 procenti virs plānotā, bet ceļu finansējums nemainās, atzīmēja J. Lange. Tādēļ eksperti iesaka minēto atrunu no likuma svītrot un pakāpeniski palielināt ceļu fondam domāto summu par 5 procentiem gadā no akcīzes nodokļa, līdz tiek sasniegta 80 procentu robeža. Aizņemšanās faktiski ir vienīgā iespēja — uzsver A. Salmiņš.
Jāmaina sinhroni
Eksperti arī piedāvā pārskatīt nodokļus transportlīdzekļu jomā, t. i., iekļaut TEN (izņemot kravas auto) degvielas cenā, pret ko iebilst degvielas tirgotāji, brīdinot, ka akcīzes nodoklis visās Baltijas valstīs un Polijā jāmaina sinhroni, citādi cilvēki pirks degvielu citur. Savukārt vieglo automobiļu un motociklu (reģistrācijas) nodoklis būtu atceļams, nosakot ārvalstīs reģistrēto transportlīdzekļu izmantošanu Latvijā par samaksu. Tāpat rosina, ka no 2018. gada vinjete būtu jāpērk visiem kravas auto, izņemot Iekšlietu un Aizsardzības ministriju, kā arī pašvaldības policijas auto, turklāt no 2020. gada šo nodevu maksāt nevis par dienām, bet nobraukto attālumu. Visbeidzot piedāvā LVC un VAS ‘‘Latvijas autoceļu uzturētājs’’ peļņu novirzīt ceļu uzturēšanai, nevis ieskaitīt valsts budžetā.
