Mazdēls: “Vecotēv, tu teici, ka privātīpašums esot svēts?”
Vectēvs: “Jā, svēts kā akmenī cirsts!”
Mazdēls: “Un es savā privātīpašumā varu darīt, ko gribu?”
Vectēvs: “Pilnīgi!”
Mazdēls: “Tad kāpēc es valsts īpašumā — skolā — drīkstu pīpēt, bet savā privātajā automašīnā — nē?”
Vectēvs: “Atvaino, dēliņ! Es laikam būšu kļūdījies: šais laikos nekas nav svēts…”
***
Vectēvs iesēdās automašīnā pie mazdēla, lai brauktu makšķerēt.
“Vecotēv, siksnu! Siksnu!” pavēloši uzsauca mazdēls.
Vectēvs izlēca no mašīnas un aizbēga… jo vectēvu bērnībā audzināja tikai ar siksnu.
***
Mazdēls: “Vecotēv, es izņēmu tavu čipu un ieliku to jaunajā aparātā.”
Vectēvs: “Dēliņ, Čips joprojām guļ pie manām kājām zem galda!”
