Pļaviņu novada Klintaines pagastā atrasts nezināmu karavīru apbedījums. Aizvadītajās brīvdienās brīvprātīgie, kuri nodarbojas ar bezvēsts pazudušo karavīru meklēšanu un pārapbedīšanu, cītīgi tur strādāja, apzinot šo vietu un atrokot karavīru mirstīgās atliekas.
Apbedījums atklāts privātīpašumā, un tas ir stāva pakalna virsotnē. Darbs nav viegls, jo vieta aizaugusi kokiem un krūmiem, turklāt apbedījumi ir ap 1,8 metru dziļumā.
— No atrastajām liecībām var spriest, ka cilvēki tur apglabāti ar visu pienākušos godu. Ja arī bijušas kādas piemiņas plāksnes, tad tas viss gājis zudībā, bet atradām zaļas cinka lapiņas no metāla vainagiem. Sazinājos ar vēsturniekiem, kuri atzina, ka tā varētu būt kāda cariskās armijas vienība un apbedījumi veikti 1915. vai 1916. gada sākumā. Tie tomēr nav latviešu strēlnieki, kā sākotnēji domājām, jo viņi šajā vietā nav bijuši. Visticamāk, nav cerību noskaidrot karavīru vārdus, bet no atrastajām liecībām vismaz ceram uzzināt, kas tā bijusi par karaspēka vienību, — stāsta darbu vadītājs Ziedonis Ločmelis.
Viņš pastāstīja, ka uz šo vietu devušies, lai pārbaudītu iepriekš saņemto informāciju par iespējamajiem apbedījumiem. Par šādiem atradumiem nereti ziņo ne tikai iedzīvotāji, bet arī cilvēki, kuri privātām vajadzībām mežos meklē kara trofejas. Nereti gan ir tā, ka pēc viņiem paliek vien izvandīta vieta, bet šoreiz apbedījums ir neskarts un visu var labi izpētīt un apkopot. Visi darbi jāsaskaņo ne tikai ar vietējo pašvaldību, bet arī Brāļu kapu komiteju, jo vienkārši tāpat braukt un kaut kur rakt nevar.
Lāpstas, zemes durklis, lai noteiktu izmaiņas zemes struktūrā, un metāla detektori — tie pagaidām ir visi cilvēku darbarīki. Viss jāpaveic rokām, un tajā iesaistās brīvprātīgie — atvaļinātie un esošie karavīri, policisti, zemessargi, jaunsargi, un viņus visus vieno piederība militārajam motoklubam “Patrioti”. Šis darbs esot viņu svēts pienākums, lai ikviens karavīrs atdusētos mierā.
Katra cilvēka mirstīgās atliekas un pie tā atrastos priekšmetus savāc atsevišķos maisos, lai vēlāk pārapbedītu vietā, kur dus arī citi kareivji. Atstāt turpat nevar, jo kapi kā tādi jau zuduši. Ziedonis Ločmelis atzina, ka arī zemes īpašnieki esot gandarīti, ka apbedījums atklāts laikus un to pārvietos, jo šajā vietā iecerēta saimnieciskā darbība, kā arī karavīri saņems pelnīto godu.
Jauni un spēcīgi puikas — tā par atrasto karavīru mirstīgajām atliekām teic izrakumu veicēji. Viena pēc otras zemes dziļumā atklājas kapavietas. Svētdien dienas vidū tādas bija jau deviņas, bet būs vēl, jo viņi izpētījuši, ka rakts, iespējams, vēl vairākus metrus uz priekšu.
Kopā ar smiltīm izbirst koka zārku detaļas, naglas, pogas, zābaku un apģērba detaļas. Racēji ļoti cer atrast kādu žetonu vai citu lietu, kas viestu lielāku skaidrību par atrastajiem karavīriem. Izrakumos atrod arī Otrā pasaules kara liecības. Ziedonis Ločmelis piebilst, ka saistībā ar šo nodarbi ļoti daudz iznāk interesēties par vēsturi, jo nekad nevar zināt, ar ko būs jāsaskaras.
Darba šajā vietā vēl gana, tāpēc vajadzīgi arī papildspēki un tehnika, jo rokām visu paveikt būs grūti. Turklāt netālu ir līdz šim aizmirstībai lemti vācu karavīru kapi, kas arī jāapzina.
