Kāpēc man tā neveicas? Tiklīdz savā dzīvē gribu kaut ko mainīt, tā Indriķis manā ideju ritenī liek sprunguļus! Tagad pat — nolēmu celt savu pašapziņu, bet viņš protestē. Viņam jau vienalga, ka es pēdējā laikā izjūtu pelēkās peles sindromu. Taču, par spīti visam, es tomēr pēc atrastajām instrukcijām internetā nolēmu sākt jaunu — sevis apzināšanās — dzīvi. Viens no pirmajiem soļiem, kā vēstīts, ir regulāri iet dušā, valkāt tīras drēbes un ģērbties pēc jaunākās modes. Jums vajadzētu zināt, kāds skandāls izvērtās, kad es Indriķim pateicu, ka man vajag jaunu apģērbu. Viņš auroja kā taifūns, jo man jau esot trīs pilni skapji! Bet man taču katrā skapī ir sava tēma. Vienā ir apģērbs par tēmu “Kad es palikšu tievāka”, otrā — “Pagaidām tas nav modē”, trešā — “Tas man jau nesen bija mugurā!”. Bet jaunākās modes apģērba man nav, un tāpēc arī trūkst pašapziņas. Indriķis tagad ir lepns kā ērglis, ka aizliedza man braukt uz Rīgu, bet nekas, lai viņš atceras teicienu: “Skatieties, ko, kāpjot kalnā, samīdāt, jo, lejā ripojot, to noteikti satiksiet!”
