Tērvetes tauriņu mājā norisinājās īpašs notikums — zilo morfīdu festivāls, kurā bija vērojami aptuveni 100 šo tauriņu, kas atceļojuši no tālās Kostarikas Dienvidamerikā. Tauriņi ir vieni no izplatītākajiem kukaiņiem — aptuveni 150 000 sugu, kuras vairums sastopamas tropu klimatiskajos apstākļos. Latvijā konstatēts aptuveni 2400 sugu — skaidro vides zinātnieks Artis Treimanis.
Tauriņi ietilpst dzīvnieku valstī, posmkāju tipā, kukaiņu un zvīņspārnu klasē, tauriņu apakškārtā. Tos var izdalīt deviņās dzimtās — dižtauriņi (Papilionidae), balteņi (Pieridae), raibeņi (Nympahalidae), samteņi (Satyridae), zeltainīši (Lycaenidae), sprīžmeši jeb sprīžotāji (Geometridae), pūcītes (Noctuidae), kodes (Tineidae) un sfingi (Sphingidae).
Tāpat tauriņus var iedalīt pēc to aktīvā perioda, jo vieni vairāk aktīvi ir dienas gaišajā pusē, bet daļa — tumšajā un krēslā. Dienas tauriņiem neaktīvajā dienas pusē spārni ir cieši sakļauti, bet naktstauriņiem — plaši atvērti, nosedzot ķermeni.
Dižākie un gaišākie
Dižtauriņi ir salīdzinoši liela izmēra, daudzkrāsaini. To sugu skaits pasaulē ir ap 600, bet Latvijā konstatētas tikai trīs. Dižtauriņi no citiem tauriņiem atšķiras ar apakšējo spārnu formu, kas ir ar noapaļojumu uz leju. Šajā dzimtā ietilpst arī pasaulē lielākais tauriņš, kura spārnu vērums pārsniedz 30 centimetru. Dižtauriņi sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktiku. Tie ir ļoti pieprasīti un izplatīti kolekcionāru vidē, tiek audzēti speciālās tauriņu audzētavās visā pasaulē.
Savukārt balteņiem raksturīga dzeltena, oranža, balta krāsa un krāsu salikumi ar melniem plankumiem. Specifiski tieši balteņiem ir pigmenti, kas veidojušies no tauriņos esošajām atkritumvielām. To sugu skaits pasaulē ir ap 1100, bet Latvijā ap 15. Balteņi novērojami galvenokārt Āfrikas un Āzijas tropos, kā arī Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams kāpostu baltenis un rāceņu baltenis, bet visagrāk pavasarī ir manāms krūkļu baltenis jeb citrontauriņš.
Raibie un samtainie
Raibeņus pārstāv ap 6000 sugu, bet Latvijā ap 40. Tie parasti ir vidēja izmēra. Viena no īpatnībām ir tā, ka šiem tauriņiem ir par vienu pāri kāju mazāk un atpūšoties tie tur atvērtus spārnus. Raibeņu pārstāvji ir ļoti daudzkrāsaini, bet daži eksemplāri atgādina lapas vai izkaltušas lapas krāsas, saplūstot ar apkārtējo vidi. Latvijā izplatītākais to īpatnis ir nātru raibenis, kas ir arī viens no pirmajiem pavasara vēstnešiem.
Samteņi parasti ir vidēja un liela izmēra. Pasaulē to sugu skaits pārsniedz 2400, bet Latvijā konstatētas ap 20. Spārnu krāsojums parasti ir brūns, pelēks vai zilgandzeltens. Kāpuri galvenokārt uzturā lieto graudzāles, bambusus, palmas un ir spējīgi pārziemot. Parasti samteņi ir vāji lidotāji un izvairās no tiešiem saules stariem, dodot priekšroku mitram klimatam.
Latvijā bieži sastopams sila samtenis, kas parasti ir grūti pamanāms, jo nolaižoties spārnus sakļauj. Pļavās var novērot pļavu vēršacīti un samtenīti.
Pūces, bet nav putni
Zeltainīšu sugu ir vairāk nekā 5000, bet Latvijā sastopamas ap 30. Tiem raksturīgs neliels izmērs — līdz pieciem centimetriem —, spilgts krāsojums, bieži ar metālisku spīdumu. Dažiem ir izteiktas matainas astes, kas atgādina antenas ķermeņa apakšdaļā, kas, tauriņiem nolaižoties, atbaida pretiniekus, jo aste atgādina galvu. Kāpuriem ir raksturīga “sadarbība” ar skudrām, jo 75 procenti no visas dzimtas izmanto tās barības sagādāšanā. Latvijas pļavās sastopams parastais zilenītis, bet visizplatītākais ir aveņu astainītis.
Savukārt sprīžmeši jeb sprīžotāji ir vieni no sugām bagātākajiem — Latvijā to ir ap 300, bet pasaulē vairāk nekā 35 000. Sprīžmešu nosaukums radies no kāpuru pārvietošanās veida, jo kāpurs saritina aizmugurējo daļu pie galvas un atkal iztaisnojas “sprīžojot”. Pieauguši tauriņi ir galvenokārt aktīvi tumsas periodā. To izmērs ir neliels.
Arī pūcītes ir vienas no sugām bagātākajām — pasaulē zināmas vairāk nekā 35 000, bet tiek lēsts, ka ir pat vairāk nekā 100 000. Latvijā tās ir visvairāk pārstāvētās — aptuveni 370 sugu. Lielākajai daļai ir dzeltenpelēki spārni, bet daži novēroti ļoti krāsaini. Vairums īpatņu lido naktī vai krēslā, taču ir arī izņēmumi. Pūcītes pārtiek no nektāra un rūgstošas augļu vai koku sulas. Dažas sugas piedalās augu apputeksnēšanā. Šīs dzimtas pārstāvju kāpuri atrodami arī augsnē un tiek dēvēti par lauksaimniecības vai dārzkopības kaitēkļiem, jo noēd saknes.
Visātrāk lidojošie kukaiņi — sfingi
Kožu dzimtas pārstāvji parasti ir sīki un nelieli. Pasaulē ir vairāk nekā 3000 sugu, bet Latvijā sastopamas ap 50. Kodes pārsvarā ir aktīvas tumsas periodā. Pieaugušas barību neuzņem, to uzņem kožu kāpuri. Daži īpatņi pārtiek no svaigas pārtikas, bet vairums no ķērpjiem, detrīta. Visizplatītākās ir drēbju kodes, kas pārtiek no vilnas izstrādājumiem, un kodes, kas iecie-
nījušas kažokādas.
Sfingi sastopami visā pasaulē, to sugu skaits ir 1500, īpaši izplatīti tropos, bet Latvijā sastopamas aptuveni 20 sugas. Šiem tauriņiem ir izteikts drukns ķermenis, kas tiek pārvietots ar lieliem, slaidiem spārniem. Priekšējie spārni ir izteikti lielāki par apakšējiem. Sfingi lido ļoti ātri, tie ir visātrāk lidojošie kukaiņi, to ātrums var sasniegt 5,3 metrus sekundē. Spārnu izmērs ir no četriem līdz 13 centimetriem. Kāpuri lieli, ar izteiktu ragveida izaugumu, barojas no augu lapām. Latvijā parasti sastopams acainais sfings, bet pavasarī visagrāk parādās priežu sfings. Viens no interesantākajiem pārstāvjiem ir kolibri vangkode, kas arī sūc nektāru, tādēļ to bieži jauc ar kolibri putnu.
